Nils Ušakovs Rātslaukumā, foto no arhīva

Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās

96
(atjaunots 12:17 05.04.2020)
Latviešu žurnāliste pasūdzējās, ka paziņojumi par pulcēšanās aizliegumu krievu valodā iedzen viņu padomju pagātnē. Bijušais Rīgas mērs ātri vien reaģēja uz sūdzību – jā, jā, tas viss Latvijā krievu dēļ, tie bija viņi, kas šķaudija virsū un latviski nesaprot.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. "Pa manu ielu nobrauca policija ar skaļruni par pulcēšanos. Visu laiku tikai krievu valodā. Pēkšņi pārņema sajūta, ka esmu PSRS. Nepaspēju nofilmēt. Neredzēju, vai pašvaldības policija, vai valsts," uzrakstīja savā Twitter mirkoblogā SA speciāliste Iveta Daine, kura, acīmredzot, kļuva par liecinieci tam, ka policisti atgādina pilsoņiem par aizliegumu pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem reizē.

Uz šo publikāciju ātri vien reaģēja bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs. Savā Facebook viņš uzrakstīja atbildes publikāciju, apkopojot latviešu attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju krievvalodīgo daļu.

Savu publikāciju viņš nosauca šādi "Par koronakretīniem – otrā daļa".

"Šobrīd nacionāli inficēto iedzīvotāju vidū kļuvis populāri sūdzēties, ka tieši krievi neievēro noteikumus. Protams, viņi pie visa ir vainīgi, šķauda nepareizajā virzienā, un brīdinājumus valsts valodā nesaprot. Pat ja Latvijā nokritīs radioaktīvs indīgs meteorīts, daži mūsu pasakainie tautieši pārdzīvos sakarā ar to, ka uz meteorīta nav uzrakstu latviešu valodā. Visiem jaukas brīvdienas! Bet šiem vienkārši nepievēršam uzmanību!" pazobojās Ušakovs.

Atgādināsim, ka iepriekš bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs un "Saskaņas" deputāti, kā arī sabiedriskie aktīvisti iepriekš izteica protestu saistībā ar to, ka Latvijas valsts iestādes izsūta iedzīvotājiem informāciju par koronavīrusa izplatību un par to, kā sevi pasargāt no saslimšanas, tikai un vienīgi latviešu valodā.
96
Tagi:
sociālie tīkli, nacionālpatrioti, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (753)
Pēc temata
Rasnačs sašutis: "Krievijas propagandas" dēļ rīdzinieki nospļaujas par pašizolāciju
Pret Rasnaču iesniegta sūdzība VDD
Siguldietis sašutis: vietējā veikalā skan paziņojumi krievu valodā
VVC kaitē Latvijai vairāk, nekā visi koronavīrusi: Ušakovs lūdz informāciju krievu valodā
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

3
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

3
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

3
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

3
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību