Dobes, foto no arhīva

Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"

129
(atjaunots 14:06 04.04.2020)
Latvijā katru dienu pieaug Covid-19 krīzes dīkstāves pabalsta pieteicēju skaits, taču daudzi pretendenti izrādās nepatīkami pārsteigti – viņiem atsaka palīdzības sniegšanā.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Saņemt palīdzību no valsts puses izrādījies tik sarežģīti, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk cer uz saviem dārziem.

Saistībā ar ārkārtas epidemioloģisko situāciju Latvijas valdība pieņem pasākumu paketi, kuru mērķis ir sniegt atbalstu gan biznesam un makroekonomikai, gan valsts iedzīvotājiem.

Likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kurš tika pieņemts šī gada 20. martā, paredz virkni nodokļu atbalsta pasākumu uzņēmumiem, to darbiniekiem, pašnodarbinātām personām, autortiesību honorāru saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Taču daudzi, kas vēlējās saņemt pabalstu, izrādās, neiekļaujas Ministru kabineta normās, kuras izstrādājusi Finanšu ministrija.

Bez atbalsta paliekušie Latvijas iedzīvotāji stāstā par savu situāciju sociālajos tīklos.

Daugavpils populārās kafejnīcas "Artilērijas pagrabi" īpašnieks, uzņēmējs Andrejs Faibuševičs stāsta kādas firmas stāstu.

​"Uzņēmuma stāsts:

- iesniegts pieteikums dīkstāves pabalstam 3 darbiniekiem, no kuriem 2 tas ir vienīgais ienākums;

- 2020.g janvārī VIDs valdes loceklim ir piespriedis 350,-EUR sodu par no pirksta izzīstiem "grāmatvedības pārkāpumiem";

- uz šī pamata pabalsts DARBINIEKIEM atteikts."

Viņš piebilda, ka par darbiniekiem tika maksāti visi nodokļi, savukārt "idiotiskais lēmums" par janvāra sodu netika apstrīdēts, jo bija žēl tērēt tam laiku.

Pašnodarbinātā fotogrāfe Antra Oša šādā bezizejas situācijā priecājas tikai par vienu – drīz būs pavasaris un varēs pāriet uz naturālo saimniecību.

"Patenmaksātājs, kuram darbi apstājušies + darba ņēmējs, kuru atlaiž dīkstāves dēļ pārbaudes laikā un valdes loceklis SIA - jā es protu iekļauties visus tajos izņēmuma gadījumos, kuros pabalsts nepienākas. Nu ko lai saka, drīz jau būs ogas un sēnes," cenšas nekrist izmisumā Antra.

​"Man tas pats. Labi, ka sapirku sēklas dārzeņiem," piekrīt vēl viena "veiksminiece" Agnese.

​​​​"Jā, mēs arī paspējām sapirkt sēklas un sāku jau audzēt stādus Lucavsalas mazdārziņam. Būs jāpāriet uz pilnīgu naturālo saimniecību," piebilst Antra.

Kārlis stāsta neliela uzņēmuma stāstu, kur darbinieki arī izrādījušies bez pabalsta.

"Radagabalam mazais uzņēmums. 9 gadus cītīgi strādā, 3 darbinieki, grafiskais dizains. Uzrakstīja pieteikumu par dīkstāves pabalstiem, no pusfebruāra pilnīgs tukšums. Pabalstu piešķīra tikai vienam. Valdes loceklim nepienākoties, viņam laikam ēst nevajag. Slima valsts pārvalde," pauž neizpratni Kārlis.

​"Ja finanšu ministrs, ka mantru atkārto, ka mikrouzņēmumi 100% shēmotāji. Nav brīnums, ka ieredņi neiedzilinās un nesaprot, ka valdes loceklis ir pirmkārt tas pats 100% uzņēmuma darbinieks, kas strādā viens pats vai vēl ar 2-3 kolēģiem kopā..." skaidro stāvokli Eduards Bukovskis.

Advokāts Jānis Tiesnieks nosauca dīkstāves pabalsta piešķiršanas politiku par ļoti dīvainu.

​"Valdības dīkstāves pabalstu politika ir stipri dīvaina. Paredzams, ka darbinieku interesēs pareizi rīkojās airBaltic un citi, kas atlaida darbiniekus. Jo tad darbinieki saņems bezdarbnieka pabalstu, kas pie bruto 2000+, vismaz 4 mēnešus būs lielāks par dīkstāves pabalstu," raksta Jānis Tiesnieks.

Savukārt pabalstus privātpersonām izstrādāja cilvēki, kuri ir atrauti no realitātes, uzskata advokāts.

​"Pašnodarbinātie būs spiesti melot - norādīt, ka nav bijuši ienākumi, lai tikai saņemtu šo pabalstu, jo, protams, gandrīz visiem ienākumi ir būtiski kritušies. Turpmākos ienākumus apzināti slēps. Ar valsts atbalstu daudzi pāries pilnīgā ēnu ekonomikā. Tāds mērķis Ministru kabinetam?" uzdod retorisku jautājumu Jānis Tiesnieks.

Atgādināsim, ka trešdien, 1. aprīlī, Hotel Rome viesnīcas vadītāja Linda Mūrniece paziņoja, ka daļu viesnīcas darbinieku pēc VID lēmuma par pabalsta nepiešķiršanu nācies atlaist.

​"Liela daļa manējo pēc VID lēmuma aizgāja bezdarbniekos, ko es atbalstīju. Jo cilvēkiem gribas ēst šodien nevis tad, kad VID atļaus..." uzrakstīja Mūrniece Twitter.

Pēcāk viņa paziņoja, ka valsts atbalstu kompānija nesaņems.

"Uzminiet, vai mani darbinieki un uzņēmums saņems valsts atbalstu? Nē, protams. Kas nozīmē uzņēmuma likvidāciju ar visu no tā izrietošajām sekām. Kas nozīmē papildus 55 bezdarbniekus, ko valsts uzturēs ilgāk nekā maksātu pabalstu. Kas nozīmē, ka uzņēmums neatsāks darbību un viens liels nodokļu maksātājs valstij būs zudis," atzīmēja Mūriece Facebook.

129
Tagi:
pabalsts, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (860)
Pēc temata
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Pabalsts un konsultācijas: kas jāzina par kolektīvo atlaišanu Latvijā
Logs ar restēm, foto no arhīva

Restes uz logiem palūgs noņemt Rīgas būvvalde pārbaudīs visas ēkas

18
(atjaunots 00:14 17.05.2021)
Rīgā ieplānota dzīvojamo mikrorajonu māju pārbaude – ja speciālisti atradīs restes uz logiem, tās lūgs demontēt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Vasaras sezonas gaitā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā – speciālisti meklēs restes uz logiem. Ja atradīs, piespiedīs demontēt, vēsta Rus.lsm.lv.

Tāpat inspekcija pievērsīs uzmanību lodžiju stiklojumam, kondicionētāju un satelīta antenu izvietojuma likumībai, logu montāžai.

Restes "nogrēkojušās" – tās neatbilst ugunsdrošības normām, paskaidroja Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ugunsdzēsēji atzīmēja, ka restes kavē viņu operatīvo darbu – vajadzīgs laiks un speciāli instrumenti, lai salauztu konstrukciju. Glābēji zaudē dārgās sekundes un pat minūtes, cenšoties noņemt restes, bet šajā laikā, iespējams, tiks glābta kāda dzīvība.

Ar ugunsdrošības jautājumu, šķiet, viss skaidrs. Bet ko darīt, lai pasargātu savu mantību? Restes uz logiem uzstāda, lai dzīvoklī nevarētu iekļūt ļaundari.

Policisti iesaka restu vietā uzstādīt signalizāciju un videonovērošanu. Turklāt, izejot no mājām, ir jāpārbauda, vai visi logi ir aizvērti.

Rīgas būvvalde sāks pārbaudi no galvaspilsētas centra, pēc tam inspekcija dosies uz mikrorajoniem.

Cilvēkiem, kuru mājokļos tiks konstatēti pārkāpumi, nosūtīs attiecīgas vēstules ar brīdinājumu. Sola, ka sodu saņems vienīgi tie, kas nenovērsīs problēmu noteiktajā laikā.

18
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Zādzība caur logu: policijas darbinieki Rīgā aizturēja sērijveida dzīvokļu zagļus
Apmest un piekrāsot: "hruščovku" balkoniem liels remonts nav vajadzīgs
Piemineklis Ļeņinam, foto no arhīva

Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji

27
(atjaunots 23:04 16.05.2021)
Valsts drošības dienests seko mēģinājumiem atjaunot komunisma idejas Latvijā, stāsta dienesta vadītājs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets intervijā izdevumam Diena pastāstīja par Latvijai un ES ierastajām "briesmām", ko rada Krievija un Ķīna. Tiesa, viņš pieminēja arī jaunus, atklāti sakot, pat eksotiskus draudus.

Savā ikgadējā pārskatā VDD norādīja, ka atsevišķi cilvēki mēģinot izplatīt un popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju jauniešu vidē, jo jaunieši nav informēti "par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem". Kādām metodēm tiek popularizētas šīs idejas, painteresējās žurnālists.

Mežviets atklāja, ka VDD redzeslokā ir atsevišķas personības, "kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas.

VDD analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. "Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas," konstatēja Mežviets.

Diemžēl, sūkstījās VDD priekšnieks, "komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme". Viņš uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi.

27
Tagi:
Drošības dienests, drošība, Latvija
Pēc temata
"Atgādina Ļeņina mauzoleju": rīdziniekus šokē Okupācijas muzeja rekonstrukcija
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
Ļeņins un atlētisms
Andrejs Mamikins ieteicis DP vadītājam vadīt pārraidi "Baumas"
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības