Bauskas alus produkcija, foto no arhīva

Vai alkohola tirdzniecība tiešsaistē ir jāatļauj arī pēc ārkārtējās situācijas režīma?

19
(atjaunots 11:15 04.04.2020)
Ārkārtējās situācijas periodā Latvijā atļāva pārdot alkoholiskos dzērienus tiešsaistē; vai šāda kārtība ir jāsaglabā arī pēc karantīnas beigām.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Lai ierobežotu cilvēku pārvietošanos un atbalstītu vietējos uzņēmējus, ārkārtējās situācijas periodā Latvijā atļāva tirgot alkoholu Internetā.

Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju vērtē šo iniciatīvu pozitīvi, taču neuzskata, ka šāda iespēja ir jāsaglabā arī pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām, vēsta Skaties.lv.

Vairāk nekā puse respondentu (52%) paziņoja, ka atbalsta atļauju pārdot alkoholiskos dzērienus Internetā uz laiku, kamēr darbojas koronavīrusa karantīnas periods: 19% ir pārliecināti, ka tas ir pareizi, vēl 33% drīzāk atbalsta šādu soli. Pret izteicās 37% aptaujāto: 19% izteicās kategoriski pret, vēl 18% – drīzāk pret, nekā par. Gandrīz katrs desmitais (11%) nespēja sniegt konkrētu atbildi.

Savukārt uz jautājumu par to, vai alkohola tirdzniecība Internetā ir jāatļauj arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, vairums respondentu atbildēja negatīvi. Kopumā pret šādu ierosinājumu izteicās 47% respondentu: gandrīz katrs trešais (31%) bija kategoriski pret šādu iniciatīvu, vēl 16% – drīzāk pret, nekā par. Alkoholisko dzērienu tirdzniecības pagarināšanu tiešsaistē atbalsta vien 40% aptaujāto: 14% pilnībā piekrīt šādai idejai, 26% - drīzāk piekrīt.

Vēl 13% respondentu nespēja sniegt konkrētu atbildi.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 20. martā Saeima atļāva tirgot alkoholu Internetā, lai cilvēki neizietu no mājām šādu pirkumu veikšanai.

Februārī šādu iniciatīvu bloķēja Veselības ministrija, kura pauda bažas, ka šādi grozījumi slikti ietekmē iedzīvotāju veselību.

Psihiatrs Māris Taube norādīja, ka koronavīrusa krīzes periodā alkoholims var kļūt par izplatītāku parādību.

19
Tagi:
alkohols, koronavīruss, karantīna, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (521)
Pēc temata
Atļauja dota: Saeima atļāva Covid-19 epidēmijas laikā tirgot alkoholu Internetā
Britu zinātnieks nosaucis bīstamākos alkoholiskos dzērienus
Veselības ministrija: alkohola tirdzniecība Internetā novedīs Latviju postā
Liepiņa: alkohola reklāmas aizlieguma masu medijos dēļ cilvēki nepārstās dzert
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

7
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

7
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras

Rīgā guļ tonnām atkritumu: kas vēl nav noslēdzis līgumu

9
(atjaunots 14:05 03.06.2020)
Dažas fiziskas un juridiskas personas kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav noslēgušas līgumus par atkritumu izvešanu.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgā noslēguši 85% klientu. Labāk process ritējis fiziskajām personām, aktīvākie bija iedzīvotāji Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā, kur līgumi ir teju visiem, stāsta Latvijas Radio.

Jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā stājās spēkā 20. maijā. Tā paredz, ka turpmāk pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kurā apvienojušās kompānijas "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva
© Sputnik / Юлия Грант

Daudziem rīdziniekiem atkritumu apsaimniekotājs ir mainījies. Piemēram, Jāņa Medena gružus Pudiķa ielā izved ne vairs "Clean R", bet gan "Eco Baltia vide". Jaunā kompānija norunātajā datumā izvedusi šķirojamos atkritumus, bet sadzīves kopējo gružu konteiners iztukšots dienu pēc norunātā laikā. Taču rīdzinieks ir neziņā, vai par dalītajiem atkritumiem tiešām būs jāmaksā.

Kompānija "Eco Baltia vide" paskaidroja, ka Pudiķa ielas namsaimniekam par šķiroto atkritumu izvešanu nebūs jāmaksā, jo tos gan noteiktajā grafikā, gan ārpus tā savāc bez maksas.

Arī "Clean R" informēja, ka šķirotos atkritumus visiem klientiem izved par velti. Jaunos līgumus noslēguši ap 90% klientu, un rādītājs esot vērtējams kā apmierinošs.

Tomēr tonnām rīdzinieku mēslu izvesti vēl netiek. To apliecināja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Liels skaits privātmāju un juridisko personu vēl nav noslēgušas attiecīgos līgumus, pārsvarā – tie privātmāju īpašnieki, kuru atkritumi tiek izvesti reti, un uzņēmumi, kam Rīgā ir tikai oficiālā adrese, bet ne telpas, savukārt citi šajā laikā darbu apturējuši, līdz ar to atkritumus nemaz neradot. Taču šur tur atkritumi krājas.

Rīgas dome aicināja galvaspilsētas namu apsaimniekotājus problēmu gadījumos tās risināt pašiem, nevis mudināt iedzīvotājus vērsties pie atkritumu kompānijas, jo, pirmkārt, tas ir apsaimniekotāja pienākums, bet, otrkārt, skaitliski liels sūdzību skaits kavē to apstrādi.

Iepriekš vēstīts, ka strīdi par atkritumu apsaimniekošanu lika pamatu Rīgas domes atlaišānai. Galvaspilsētas vadība plānoja uzticēt uz 20 gadiem atkritumu izvešanu AS "Tīrīga", taču Konkurences padome darījumu aizliedza un lika pagarināt pašreizējos atkritumu apsaimniekošaas līgumus, savukārt valdība izsludināja ārkārtas situāciju Rīgā līdz decembrim un vēlāk pagarināja līdz marta vidum.

Tikai 5.martā Rīgas dome un Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija vienojās par atkritumu izvešanas noteikumiem, lai to apsaimniekošana atsāktos agrākajā režīmā. Tomēr tagad ir skaidrs, ka pāreja nav bijusi gluda.

9
Tagi:
atkritumu izvešana, Rīga
Pēc temata
Pagaidu saimnieki gatavojas darbam Rīgas domē: ko pateica jaunais "mērs"
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas