Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, foto no arhīva

Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā

15
(atjaunots 18:00 03.04.2020)
Attālināto mācību dēļ pedagogiem augs rēķini par internetu un telefonu, bet darba diena jau ir izstiepusies garumā.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik. Ar attālināto mācību procesu pedagogi, vecāki un skolēni tiek galā labi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā izsludināts ārkārtas situācijas režīms: atcelti masu pasākumi, slēgti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, skolās no 23. marta ieviestas attālinātās mācības. Izglītības un zinātnes ministrija plāno nodrošināt attālināto mācību procesu vismaz līdz 14. aprīlim.

LIZDA aptaujas gaitā 95% skolotāju pastāstīja, ka viņu darba apjoms attālināto mācību dēļ ir "viennozīmīgi ievērojami palielinājies", - tas saistīts ar nepieciešamību sagatavot un pielāgot mācību saturu digitālajām platformām.

Liela daļa pedagogu konstatēja, ka atgriezeniskā saite no skolēniem attālināto mācību procesā ir laba, turpretim par sadarbību ar vecākiem skolotāju viedokļi dalās, piemēram, ir gadījumi, kuros saziņa noris vēlu vakaros.

Tāpat 95% skolotāju informēja, ka attālināto mācību procesam viņi izmanto savus datorus un telefonus. Vanaga paskaidroja, ka šajā ziņā nepieciešams lielāks atbalsts, pedagogi norāda, ka augs viņu interneta un telefona rēķini.

Tehniska rakstura problēmas ir arī skolēniem – pedagogi atzīmēja, ka 30% skolēnu vajadzīgs jaudīgāks interneta pieslēgums, vēl aptuveni trešajai daļai trūkst tehnoloģisko ierīču.

IZM dati liecina, ka apmēram 3% skolēnu mājās nav ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. IZM kopā ar partneriem ir gatava nodrošināt 5 tūkstošus skolēnu ar trūkstošajām iekārtām, taču šim nolūkam lūgs valsts līdzfinansējumu.

Tāpat IZM vērsusies pēc palīdzības pie privātajiem partneriem. Mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" ir gatavs piešķirt skolēniem 2 266 viedierīču, bet kompānija "BITE Latvija" – 3 tūkstošus. Abi operatori nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu zvaniem un interneta lietošanai šajās iekārtās.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska iepriekš pieļāva, ka mācības klātienē šajā mācību gadā netiks atjaunotas un daļa skolēnu nekārtos centralizētos eksāmenus.

15
Tagi:
Latvija, skola, apmācība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (794)
Pēc temata
Pliners: jēga no tālmācības nav liela, taču citas izejas nav
Koronavīrusa dēļ eiropieši sākuši vairāk runāt pa telefonu
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

2
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

2
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
1991. gada barikādes Rīgā, foto no arhīva

Vai daudzi būtu gatavi šodien stāties uz barikādēm?

8
(atjaunots 22:16 22.01.2021)
Latvijā tagad labprāt patētiski spriež par 1991. gada janvāra barikādēm kā valsts neatkarības cīņas simbolu. Cik daudzi būtu gatavi tagad aizstāvēt valsts suverenitāti?

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Šogad tiek svinēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadadiena. Tālaika notikumi pa šo laiku kļuvuši par vētrainas mītu sacerēšanas objektu un ieņēmuši goda vietu starp Latvijas nacionālās valsts tapšanas notikumiem. Interesanti, kā iedzīvotāji būtu rīkojušies šodien?

Kompānijas "Kantar TNS" aptauja 18-60 gadu vecuma iedzīvotāju grupā parādīja: mazāk nekā puse respondentu būtu gatavi iziet uz barikādēm, ja vajadzētu mūsdienās ar tādām metodēm aizstāvēt Latvijas neatkarību. Aptaujas rezultātus publicēja skaties.lv.

Tikai 18% respondentu apliecināja, ka noteikti stātos uz barikādēm, vēl 26% tādu iespēju pieļāva. Tātad kopumā apstiprinošu atbildi snieguši 44% aptaujāto.

Negatīvu atbildi sniedzis mazāks respondentu skaits – 34%. Rezultāti liecina, ka 17% paziņoja  - uz barikādēm noteikti nestāsies, vēl tikpat liels skaits drīzāk sliecās uz negatīvas atbildes pusi.

Katrs piektais (22%) nespēja dot konkrētu atbildi.

Barikāžu dienas Latvijā tradicionāli atzīmē no 13. līdz 17. janvārim 1991. gada notikumu piemiņai. Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc barikādes mūsdienu Latvijā ieguvušas tādu nozīmi.

8
Tagi:
barikādes, Rīga
Pēc temata
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Piemiņa stiklā: barikādēm veltītas vitrāžas Doma baznīcā
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro