Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, foto no arhīva

Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā

16
(atjaunots 18:00 03.04.2020)
Attālināto mācību dēļ pedagogiem augs rēķini par internetu un telefonu, bet darba diena jau ir izstiepusies garumā.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik. Ar attālināto mācību procesu pedagogi, vecāki un skolēni tiek galā labi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā izsludināts ārkārtas situācijas režīms: atcelti masu pasākumi, slēgti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, skolās no 23. marta ieviestas attālinātās mācības. Izglītības un zinātnes ministrija plāno nodrošināt attālināto mācību procesu vismaz līdz 14. aprīlim.

LIZDA aptaujas gaitā 95% skolotāju pastāstīja, ka viņu darba apjoms attālināto mācību dēļ ir "viennozīmīgi ievērojami palielinājies", - tas saistīts ar nepieciešamību sagatavot un pielāgot mācību saturu digitālajām platformām.

Liela daļa pedagogu konstatēja, ka atgriezeniskā saite no skolēniem attālināto mācību procesā ir laba, turpretim par sadarbību ar vecākiem skolotāju viedokļi dalās, piemēram, ir gadījumi, kuros saziņa noris vēlu vakaros.

Tāpat 95% skolotāju informēja, ka attālināto mācību procesam viņi izmanto savus datorus un telefonus. Vanaga paskaidroja, ka šajā ziņā nepieciešams lielāks atbalsts, pedagogi norāda, ka augs viņu interneta un telefona rēķini.

Tehniska rakstura problēmas ir arī skolēniem – pedagogi atzīmēja, ka 30% skolēnu vajadzīgs jaudīgāks interneta pieslēgums, vēl aptuveni trešajai daļai trūkst tehnoloģisko ierīču.

IZM dati liecina, ka apmēram 3% skolēnu mājās nav ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. IZM kopā ar partneriem ir gatava nodrošināt 5 tūkstošus skolēnu ar trūkstošajām iekārtām, taču šim nolūkam lūgs valsts līdzfinansējumu.

Tāpat IZM vērsusies pēc palīdzības pie privātajiem partneriem. Mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" ir gatavs piešķirt skolēniem 2 266 viedierīču, bet kompānija "BITE Latvija" – 3 tūkstošus. Abi operatori nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu zvaniem un interneta lietošanai šajās iekārtās.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska iepriekš pieļāva, ka mācības klātienē šajā mācību gadā netiks atjaunotas un daļa skolēnu nekārtos centralizētos eksāmenus.

16
Tagi:
Latvija, skola, apmācība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (860)
Pēc temata
Pliners: jēga no tālmācības nav liela, taču citas izejas nav
Koronavīrusa dēļ eiropieši sākuši vairāk runāt pa telefonu
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

15
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

15
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus