Pļavnieki, foto no arhīva

Vai kritīsies cenas Rīgā: koronavīruss ietekmēs mājokļu tirgu

106
(atjaunots 18:14 02.04.2020)
Dzīvokļu pieprasījuma krišanās pandēmijas periodā, ņemot vērā ienākumu samazināšanos, var likt kristies dzīvokļu cenām Rīgā, taču būtiska cenu samazināšanās nav gaidāma.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija ietekmē arī nekustamo īpašumu tirgu, tomēr cenas Rīgā nebija tik lielā mērā paceltas mākslīgi kā Tallinā vai Viļņā, tāpēc izmaiņas nebūs tik nozīmīgas, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, vēsta Baltic Course.

Patlaban vidējā cena par kvadrātmetru sērijveida dzīvoklī Rīgā sastāda 822 eiro. Eksperts uzskata, ka platības cena var kristies, ja mazināsies mājokļu pieprasījums krīzes periodā.

Pēc Šmita domām, mājokļu cenas jaunajos projektos lielā mērā noteiks iespēja saņemt bankas finansējumu nekustamā īpašuma iegādei.

Viņš piezīmēja, ka iespējama cenu korekcija, jo jau tagad redzams, ka cilvēki ir gatavi pārorientēties un strādāt celtniecībā par 30-40 eiro dienā. Rezultātā celtniecības izdevumi uz darbaspēka rēķina var kristies.

Lielai daļai iedzīvotāju ir finansiālie līdzekļi, to apliecina arī banku ekonomisti, tātad skaidrs, ka darījumi nekustamo īpašumu tirgū tiks veikti arī turpmāk, uzskata Šmits. Pēc viņa domām, iedzīvotāji turpmāk tērēs brīvo naudu apdomīgāk – tāda tendence ir vērojama jau vairākus gadus. Šmits uzsvēra, ka neviens ekonomists nebūtu varējis prognozēt tādu stagnāciju ekonomikā, tātad pagaidām būtu pāragri komentēt iedzīvotāju turpmākos paradumus nekustamo īpašumu jomā.

Pie tam krīzes periods ir arī iespēju laiks, runājot par apbūvētājiem.

Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov

Ja jauno projektu apbūvētājiem ir pašiem savi resursi investīcijām jauno projektu celtniecībā, no biznesa viedokļa tas ir labvēlīgs laiks, norādīja Šmits. Viņš pieļāva, ka ekonomiskā krituma apstākļos būs iespējams iegādāties lētākus būvmateriālus, noalgot lētāku darbaspēku. Pēc pandēmijas ierobežojumu beigām, domājams, konkrētais produkts būs vienīgais pieejamais tirgū tādā gatavības stadijā, skaidroja Šmits.

106
Tagi:
Latvija, ekonomika, nekustamais īpašums
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (559)
Pēc temata
Padomju laika mājokļus varētu atbrīvot no NĪN. Reģioni ir neapmierināti
Rīga interesē investorus: par nekustamo īpašumu centrā samaksāti 300 miljoni eiro
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Nekavējoties samaksāt! Rīdzinieki saņem rīkojumus no "zemes baroniem"
Mediķis, foto no arhīva

Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi arī nesaņēma

1
(atjaunots 10:45 02.07.2020)
Valdības piešķirtie 8 miljoni eiro krīzes izmaksām medicīnas darbiniekiem tā arī nenonāca līdz mediķiem un slimnīcām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Neviena pašvaldības slimnīca Latvijā joprojām nav saņēmusi valsts solīto naudu piemaksām mediķiem, vēsta Mixnews.lv.

Marta beigās valdība pieņēma lēmumu par 8 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem, kas tieši iesaistīti darbā ar Covid-19.

Taču, saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) datiem, pašlaik piemaksas ārstiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu, un arī tās to izdarījušas no saviem līdzekļiem.

Veselības ministrija iepriekš solīja, ka slimnīcas varēs izmaksāt piemaksas par darbu ar Covid-19 saviem darbiniekiem katru mēnesi, kopā ar algu. Tātad, pirmajām izmaksām bija jāsākas jau aprīļa sākumā – par martu. Taču, kā ziņo LSB, trīs mēnešu laikā nevienai pašvaldības slimnīcai līdzekļi netika ieskaitīti.

"Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā – vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. (…) Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar Covid-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu," pastāstīja LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Pēc viņa sacītā, solījumu nepildīšana samazina darbinieku motivāciju. Tāpat viņš atzīmēja, ka netika saņemtas arī kompensācijas par slimnīcu iepirktajām sejas maskām, cimdiem un halātiem.

"Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem," paziņoja Kalējs.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs uzsvēra, ka izmaksu ārstiem nebūs bez valsts palīdzības.

"Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē," paziņoja Semjonovs.

Pēc viņa sacītā, cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos.

1
Tagi:
Latvija, alga, mediķi
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Levits: likums par mediķu algu palielinājumu ir jāpārraksta, lai nemuļķotu viņus
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

21
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

21
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai
RT un mediju grupas Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē

0
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
Aizliegums izmantota domēna zonu .lv neietekmēja Sputnik Latvija portāla darbu, tāpat aizliegums neietekmēs arī telekanāla RT darbu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.

"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.

2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.

Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.

"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa

"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.

Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.

Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.

Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.

Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.

Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".

Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.

Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").

2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.

0
Tagi:
Sputnik, RT, Simoņana
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
Ja VDK nepalīdz, pamēģiniet ar dustu: Simoņana par Igaunijas centieniem aizvākt Sputnik
EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā