Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva

Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti ietaupīsies līdz 300 miljoni

84
(atjaunots 15:46 02.04.2020)
Ja valsts un pašvaldību aparāts pārietu "dīkstāvē", atbrīvotos 200-300 miljoni eiro mēnesī, kas palīdzētu sabalansēt budžetu krīzes periodā.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas valdība izmaksājusi pirmos dīkstāves pabalstus – 31 tūkstoti eiro. Iepriecināti aptuveni 50 cilvēki – pa 700 eiro katrs. Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka "dīkstāves sarakstā" iekļautajās nozarēs nodarbinātos cilvēkus ir jāatlaiž un jāsūta uz darba biržu pārkvalifikācijai, nevis jāpagarina agonija, izsmeļot budžetu. Tāpat nepieciešama strauja izdevumu samazināšana valsts aparātā: ierēdņu dīkstāves režīms atbrīvos 200-300 miljonus eiro mēnesī, kas ļoti nepieciešami budžeta bilances uzturēšanai.

Aptauja, ko uzņēmēju vidū organizēja Sputnik Latvija, parādīja, ka ekonomistes piedāvātie pasākumi patiešām ļautu glābt situāciju: lokauti un bezdarba pabalsti "dīkstāves" vietā neatjaunojamās nozarēs, reāla atbrīvošana no algas nodokļiem – atjaunojamās un strādājošās nozarēs ar kritušos apgrozījumu. Tikai retais tic valdības izsludinātajiem atbalsta pasākumiem.

Par dīkstāves pabalstu, kas tiek piešķirts ar milzum daudziem ierobežojumiem, viesnīcu biznesa pārstāvis Vladimirs O. Teica: "Pēc šīs karantīnas es atjaunošos vismaz gadu. Pat ja šomēnes pēc mana iesnieguma darbiniekiem izmaksās pabalstus, nav ne mazākās pārliecības par nākamo mēnesi. Labāk jau cilvēkiem aiziet no darba pēc pušu vienošanās un stāties bezdarbnieku uzskaitē, viņiem vismaz septiņus mēnešus būs kaut kādi ienākumi. Es Latviju dēvēju par "Latviešiju": valsts aparātā 95% ir pamata tautības pārstāvji, un viņi nodrošinās tikai savējos, kuri par viņiem balso."

Līdzīgu viedokli pauda kafejnīcu tīkla īpašnieks Valērijs H.: "Uz karantīnas laiku esmu slēdzis gandrīz  visas iestādes, izņemot divas Vecrīgā, kur apgrozījums tāpat ir krities. Valdība palīdzētu man norēķinaties ar darbiniekiem, nodrošinot algas nodokļa atlaides un vienkāršotu kārtību atlaišanai no darba. Tā vietā mani nostāda rindā pēc pabalsta. Sanāk – ne man, ne cilvēkiem. Naudas plūsma samazinās, nākammēnes situācija biznesā būs vēl sliktāka. Pie tam par telpu nomas noteikumiem man kaut kā jāsarunā pašam, bet tur līgumos ir tādi sodi, ka kuru katru novedīs līdz bankrotam. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta nekāda palīdzība tamlīdzīgu situāciju risināšanai: pat nomas maksas samazināšana par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem atdota pārvaldnieku ziņā. Tas ne tikai nedod skaidrību, bet arī rada korupcijas risku."

Siltumiekārtu rūpnīcas valdes locekle Olga P. pastāstīja, ka uzņēmums turpina darbu, lai arī materiālu rezerves, kas agrāk nāca no Itālijas ziemeļiem, jau tuvojas beigām.

"Partneri sola atsākt darbu 3.aprīlī, līdz tam brīdim mēs novilksim. Ja piegāžu nebūs, sāksim iepirkt materiālus Slovākijā. Tā strādā. Tātad algu par martu darbiniekiem samaksāsim. Valsts palīdzība? Es varu salīdzināt Latviju ar Lietuvu, kur bez kāda iesnieguma saņēmu nodokļu dienesta vēstuli: mans uzņemums iekļauts valsts atbalstāmo sarakstā, man pienākas kompensācija 90% apmērā no darbiniekiem izmaksātās algas, bet nodokļu nomaksu es varu sākt pēc 1.jūnija. Iespējams, naudu viņi neiedos, bet pārrēķinās aprēķinātos nodokļus, taču tas dod pārliecību par rītdienu. Latvijā jāstaigā pa iestādēm un jālūdzas, jāpierāda, ka esmu bārene un nabadzīga, taču nav zināms, vai izdzirdēs. Apdrošināšanas kompānija, kurā bija nopirkta polise biznesa pārtraukšanas gadījumam, brīdināja: izmaksu par pārtraukto līgumu nebūs, jo tie ir nepārvaramas varas apstākļi," pastāstīja Olga.

Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva jau 16.martā vēstulē Ministru kabinetam ieteica virkni pasākumu ekonomikas glābšanai. To vidū bija arī ļoti efektīvs: nosūtīt dīkstāvē ierēdņus – valsts un pašvaldību aparātu, kas ik mēnesi "apēd" 600 miljonus eiro no budžeta, kas sastāda pusi tā izdevumu.

"Atbildē no Labklājības ministrijas man norādīja uz krīzes gadījumam pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nesaņēmu nekādu skaidru atbildi ne par vienu no savām idejām. Apstākļos, kad ir kritiski svarīgi saglabāt budžeta maksātspēju, valdība nav gatava upurēt pat centu no šiem izdevumiem, kas varētu ļaut ietaupīt 200-300 miljonus eiro. Jai arī joprojām apgalvo, ka apsolītajam mediķu algu pielikumam – tie ir 60 miljoni eiro – naudas nav," teica ekonomiste.

Iepriekš viņa prognozēja, ka karantīna Latvijā ilgs vismaz līdz jūnija sākumam. Un, pēc viņas domām, likvidācijai ieplānotās nozares varēs domāt par atjaunošanos ne šajā brīdī, bet gan pēc citu valstu robežu atvēršanās. Pie tam Itālija jau izsludinājusi lokautu 6 mēnešiem. Tāpēc uzturēt ar valsts dotācijam "dīkstāvi" pasažieru pārvadājumos, tūrismā, viesmīlības biznesā ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī noziedzīgi.

84
Tagi:
krīze, budžets, valdība
Pēc temata
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

4
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

4
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija
KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

"Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu": deputātu šokējis Krievijas pilsoņu balsojums Latvijā

13
(atjaunots 09:05 04.07.2020)
Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir neapmierināts ar Krievijas pilsoņu integrācijas efektivitāti Latvijā – viņu šokēja balsojuma rezultāti par grozījumu veikšanu KF Konstitūcijā.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Provizoriskie balsojuma rezultāti par grozījumiem KF Konstitūcijā liecina, ka Latvijā absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu nobalsoja par grozījumiem. Rīgā grozījumus atbalstīja aptuveni 90% nobalsojušo.

Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir šokēts ar šo faktu un ir neapmierināts par to, cik neefektīvi tika iztērēta nauda no Sabiedrības integrācijas fonda.

"Viss, kas jāzina par integrācijas efektivitāti 30 gadu garumā. Šie cilvēki joprojām dzīvo Krievijas TV realitātē, nevis Latvijā. Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu Sabiedrības integrācijas fondam par visu noplenderēto naudu 30 gadu laikā," pauž sašutumu Ģirts Lapiņš Twitter, daloties ar datiem par to, ka Rīgā par grozījumiem nobalsoja 82%, savukārt Daugavpilī un Liepājā 96%, atstājot rekordu tikai Čečenijai ar 98% grozījumus atbalstījušo.

​Tiesa, sabiedriskie aktīvisti uzreiz centās nomierināt politiķi: nebūt ne visi Latvijā dzīvojošie KF pilsoņi ir "ienaidnieki". Ir taču arī bēgļi un dažādi ekspatrianti – tie vai nu vispār nepiedalījās balsojumā, vai nu balsoja "pareizi", jeb pret.

"Labi. Nepārspīlēsim. LV dzīvojošo RUS pilsoņu vidū ir arī Liepājas @DimitriySavvin, @meduzaproject redaktore Timčenko un Krievijā vajātais pīpju meistars Aleksandrs Bondarevs. Viņi ir ļoti cienījami cilvēki. Pieņemu, ka vienkārši negāja uz colorado vēstniecību un nebalsoja," izsaka pieņēmumu žurnālists Ansis Pūpols, neaizmirstot izteikt aizvainojumu kaimiņvalstij.

​​"​Ja aktivitāte bija 20%, tad tas parāda lielākās daļas totālu vienaldzību,"​ piebilda lietotājs ar segvārdu Kurmitis.

​Citi lietotāji pauž domu, ka vairums Latvijā dzīvojošo KF pilsoņu ir pensionāri – bijušie nepilsoņi, kuri pieņēma KF pilsonību otrās pensijas dēļ. Viņiem to maksā, ar to pietiek atbalstam.

"Tomēr ieteiktu saprātīgi vērtēt datus un vēsturisko un tagadējo demogrāfisko situāciju visās šajās valstīs! Ārpus bijušās PSRS dzīvo galvenokārt tie, kam Krieviju nevajag! Atbalsts Putinam ir nevis % no Latvijas krieviem, bet tiem, kas apzināti izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību!" spriež lietotājs ar segvārdu Gudrinieki.

​"Te gan vērts atcerēties, ka 90% Krievijas pilsoņu Liepājā ir bijušās PSRS militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Gaidīt no viņiem prāta izpausmes ir smieklīgi," piebilst Liepājas iedzīvotājs Aigars Prūsis par saviem pilsētā dzīvojošajiem kaimiņiem.

Tiesa, starp visu šo aizvainojošo retoriku attiecībā uz kaimiņvalsts pilsoņiem nacionālpatriotu komentāros pazibēja arī pāris nestandarta viedokļu.

"Jo LSMā vairs pat iespējas nav uzzināt neko krievu valodā. Un atkal... Kāda jums daļa dēļ trešās valsts pilsoņiem? Esat priecīgi, ka tie šeit strādā, patērē un maksā nodokļus," iebilda draudzīgajam nacionālpatriotu korim lietotājs ar segvārdu saolin.

​​"​Khm, vispār jau Sabiedrības integrācijas fonds atrodas kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. Un pēdējos 10 gadus Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pārvaldībā," atbildēja deputātam no Nacionālās apvienības Juris.

​Atgādināsim, ka Latvijā par grozījumiem KF Konstitūcijā varēja nobalsot piecās vietās. Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Savukārt tiem, kas nevarēja ierasties nobalsot klātienē, tika organizētas speciālas mobilās brigādes, kuras izbrauca uz vēlētāju dzīvesvietu. Vēstniecības komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka šis balsojums guva plašu atsaucību no vēlētāju puses.

13
Tagi:
balsojums, Konstitūcija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs