Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva

Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti ietaupīsies līdz 300 miljoni

88
(atjaunots 15:46 02.04.2020)
Ja valsts un pašvaldību aparāts pārietu "dīkstāvē", atbrīvotos 200-300 miljoni eiro mēnesī, kas palīdzētu sabalansēt budžetu krīzes periodā.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas valdība izmaksājusi pirmos dīkstāves pabalstus – 31 tūkstoti eiro. Iepriecināti aptuveni 50 cilvēki – pa 700 eiro katrs. Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka "dīkstāves sarakstā" iekļautajās nozarēs nodarbinātos cilvēkus ir jāatlaiž un jāsūta uz darba biržu pārkvalifikācijai, nevis jāpagarina agonija, izsmeļot budžetu. Tāpat nepieciešama strauja izdevumu samazināšana valsts aparātā: ierēdņu dīkstāves režīms atbrīvos 200-300 miljonus eiro mēnesī, kas ļoti nepieciešami budžeta bilances uzturēšanai.

Aptauja, ko uzņēmēju vidū organizēja Sputnik Latvija, parādīja, ka ekonomistes piedāvātie pasākumi patiešām ļautu glābt situāciju: lokauti un bezdarba pabalsti "dīkstāves" vietā neatjaunojamās nozarēs, reāla atbrīvošana no algas nodokļiem – atjaunojamās un strādājošās nozarēs ar kritušos apgrozījumu. Tikai retais tic valdības izsludinātajiem atbalsta pasākumiem.

Par dīkstāves pabalstu, kas tiek piešķirts ar milzum daudziem ierobežojumiem, viesnīcu biznesa pārstāvis Vladimirs O. Teica: "Pēc šīs karantīnas es atjaunošos vismaz gadu. Pat ja šomēnes pēc mana iesnieguma darbiniekiem izmaksās pabalstus, nav ne mazākās pārliecības par nākamo mēnesi. Labāk jau cilvēkiem aiziet no darba pēc pušu vienošanās un stāties bezdarbnieku uzskaitē, viņiem vismaz septiņus mēnešus būs kaut kādi ienākumi. Es Latviju dēvēju par "Latviešiju": valsts aparātā 95% ir pamata tautības pārstāvji, un viņi nodrošinās tikai savējos, kuri par viņiem balso."

Līdzīgu viedokli pauda kafejnīcu tīkla īpašnieks Valērijs H.: "Uz karantīnas laiku esmu slēdzis gandrīz  visas iestādes, izņemot divas Vecrīgā, kur apgrozījums tāpat ir krities. Valdība palīdzētu man norēķinaties ar darbiniekiem, nodrošinot algas nodokļa atlaides un vienkāršotu kārtību atlaišanai no darba. Tā vietā mani nostāda rindā pēc pabalsta. Sanāk – ne man, ne cilvēkiem. Naudas plūsma samazinās, nākammēnes situācija biznesā būs vēl sliktāka. Pie tam par telpu nomas noteikumiem man kaut kā jāsarunā pašam, bet tur līgumos ir tādi sodi, ka kuru katru novedīs līdz bankrotam. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta nekāda palīdzība tamlīdzīgu situāciju risināšanai: pat nomas maksas samazināšana par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem atdota pārvaldnieku ziņā. Tas ne tikai nedod skaidrību, bet arī rada korupcijas risku."

Siltumiekārtu rūpnīcas valdes locekle Olga P. pastāstīja, ka uzņēmums turpina darbu, lai arī materiālu rezerves, kas agrāk nāca no Itālijas ziemeļiem, jau tuvojas beigām.

"Partneri sola atsākt darbu 3.aprīlī, līdz tam brīdim mēs novilksim. Ja piegāžu nebūs, sāksim iepirkt materiālus Slovākijā. Tā strādā. Tātad algu par martu darbiniekiem samaksāsim. Valsts palīdzība? Es varu salīdzināt Latviju ar Lietuvu, kur bez kāda iesnieguma saņēmu nodokļu dienesta vēstuli: mans uzņemums iekļauts valsts atbalstāmo sarakstā, man pienākas kompensācija 90% apmērā no darbiniekiem izmaksātās algas, bet nodokļu nomaksu es varu sākt pēc 1.jūnija. Iespējams, naudu viņi neiedos, bet pārrēķinās aprēķinātos nodokļus, taču tas dod pārliecību par rītdienu. Latvijā jāstaigā pa iestādēm un jālūdzas, jāpierāda, ka esmu bārene un nabadzīga, taču nav zināms, vai izdzirdēs. Apdrošināšanas kompānija, kurā bija nopirkta polise biznesa pārtraukšanas gadījumam, brīdināja: izmaksu par pārtraukto līgumu nebūs, jo tie ir nepārvaramas varas apstākļi," pastāstīja Olga.

Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva jau 16.martā vēstulē Ministru kabinetam ieteica virkni pasākumu ekonomikas glābšanai. To vidū bija arī ļoti efektīvs: nosūtīt dīkstāvē ierēdņus – valsts un pašvaldību aparātu, kas ik mēnesi "apēd" 600 miljonus eiro no budžeta, kas sastāda pusi tā izdevumu.

"Atbildē no Labklājības ministrijas man norādīja uz krīzes gadījumam pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nesaņēmu nekādu skaidru atbildi ne par vienu no savām idejām. Apstākļos, kad ir kritiski svarīgi saglabāt budžeta maksātspēju, valdība nav gatava upurēt pat centu no šiem izdevumiem, kas varētu ļaut ietaupīt 200-300 miljonus eiro. Jai arī joprojām apgalvo, ka apsolītajam mediķu algu pielikumam – tie ir 60 miljoni eiro – naudas nav," teica ekonomiste.

Iepriekš viņa prognozēja, ka karantīna Latvijā ilgs vismaz līdz jūnija sākumam. Un, pēc viņas domām, likvidācijai ieplānotās nozares varēs domāt par atjaunošanos ne šajā brīdī, bet gan pēc citu valstu robežu atvēršanās. Pie tam Itālija jau izsludinājusi lokautu 6 mēnešiem. Tāpēc uzturēt ar valsts dotācijam "dīkstāvi" pasažieru pārvadājumos, tūrismā, viesmīlības biznesā ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī noziedzīgi.

88
Tagi:
krīze, budžets, valdība
Pēc temata
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

19
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

19
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem
Латвийская почта

Sūtījumi no Lielbritānijas: kad būs jāmaksā par dāvanām no ģimenes un tuviniekiem

11
(atjaunots 17:01 20.01.2021)
Ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar Lielbritāniju, bet, sākot ar 1. jūliju, mainās nodokļu maksāšanas kārtība par sūtījumiem no visām trešajām valstīm.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik, Zinaīda Juškeviča. Brexit veica izmaiņas to tautiešu dzīvē, kuriem ir saites ar Lielbritāniju. Jaunas reālijas: pasta sūtījumi no šīs valsts, kuru deklarētā vērtība pārsniedz 22 eiro, tagad tiek aplikti ar PVN un muitas nodokli, turklāt tie jādeklarē, tāpat kā sūtījumi no trešajām valstīm.

Tas nav visas grūtības, ar kurām mums jārēķinās, saskaņā ar ES pieņemtajām normām, no 1. jūlija ar nodokli tiks aplikti visi sūtījumi no trešajām valstīm. Tāpēc, ja jūs dzīvojat Lielbritānijā, labi padomājiet, pirms kaut ko dāvināt Latvijā dzīvojošam draugam vai pat sūtīt nevajadzīgas mantas: lai tās iegūtu, viņam būs par to jāsamaksā. Tālāk par to, cik daudz.

Cenu un nodokļu gradācija

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam sūtījumiem no Lielbritānijas nodokļus piemēro atbilstoši preces deklarētās vērtības gradācijas: 22, 45, 150 eiro tāpat nodokļu piemērošana atkarīgā no tā vai sūtījums ir komerciāls vai nekomerciāls. Jāpiebilst, ka nekomerciāli sūtījumi ir "diskriminēti" salīdzinājumā ar komerciāliem: tiem piemēro muitas nodokli (aprēķina individuāli pēc preces koda), sākot ar 45 eiro deklarēto vērtību, bet komerciāliem slieksnis ir 150 eiro.

Komerciāls sūtījums ir sūtījums, ko komersanti veic savā starpā, ko komersants sūta privātpersonai vai privātpersona par atlīdzību sūta citai privātpersonai.

Sūtījums tiek uzskatīts par nekomerciālu, ja:

  • tas nav regulārs;
  • tajā ir preces vienīgi saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai, un to īpašības un daudzums neliecina par komerciāliem nodomiem;
  • sūtītājs to sūta saņēmējam bez samaksas.

Nodokļu likmes sūtījumu apmaiņā ar Lielbritāniju, sākot ar 2021. gada 1. janvāri

Deklarētā vērtība Komerciāli sūtījumi Nekomerciāli sūtījumi
Līdz 22 eiro Nepiemēro Nepiemēro
No 22,01 līdz 45 eiro PVN 21% Nepiemēro
No 45,01 līdz 150 eiro PVN 21% PVN 21% + muitas nodoklis
Virs 150 eiro PVN 21% + muitas nodoklis PVN 21% + muitas nodoklis

Par to, ka saņemtais sūtījums jāatmuito, saņēmējs uzzinās no pasta paziņojuma vai SMS, ko nosūta pasts.

Kā noformēt?

Latvijas Pasts savā mājaslapā publicēja rekomendācijas sūtījumu no Lielbritānijas atmuitošanai (tās attiecās arī uz citām trešajām valstīm).

Noteikumi neizskatās visai vienkārši, tātad sūtījumu var saņemt divos veidos.

1. Apgūt atmuitošanas noteikumus patstāvīgi, jo no 2019. gada 11. novembra VID muitas darbinieki ar to vairs nenodarbojas. Saņēmējam pašam jāaizpilda nepieciešamie dokumenti, izmantojot EDS Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Pirms tam ķerties, ir jānoskaidro sūtījuma vērtība. Ar pirkumiem internetā viss ir vienkārši. Bet, ja jūs saņemat dāvanu, un dokumentos nosūtītājs norādījis deklarēto vērtību virs 45 eiro (līdz 1. jūlijam atvieglojums vēl spēkā), tad jums būs jānoskaidro, par kādu summu nosūtītājs vērtē savu laipnību. Vēl labāk būtu saņemt no viņa attaisnojošo dokumentu. Ir vēl visai dīvaini aprakstīta iespēja "sazinoties ar Klientu centru, kura speciālisti attēlā fiksēs konkrētā sūtījuma pavaddokumentus un nosūtīs saņēmējam". Kā pasta "gaišreģi" to darīs, nav skaidrs, jo sūtījuma saturu ne jūs, ne viņi vēl nav redzējuši.

2. Uzticēt atmuitošanu brokerim. Muitas brokera pakalpojumu viena sūtījuma atmuitošanai fiziskai personai Latvijas Pasts vērtē 3,50 eiro apmērā.

Šajā gadījumā vispirms jāpiesakās pa e-pastu pastabrokeris@pasts.lv, nosūtot ar sūtījumu saistītos dokumentus: pirkuma orderi, maksājuma uzdevumu, sūtījuma numuru, pilnvaru, ar ko Latvijas Pasts tiek pilnvarots veikt nepieciešamās muitas formalitātes. Par laimi, pilnvara nav jāapliecina notariāli, tiek pievienota veidlapa, ko var izdrukāt un parakstīt. Dāvanas vērtību, ja sūtījumā ir tieši dāvana, tādā gadījumā noskaidros brokeris. Nepieciešamības gadījumā vērtību noskaidros pie jums.

Pēc procedūras pabeigšanas, brokeris atkal atsūtīs e-pasta ziņojumu ar summu, kas jums būs jāsamaksā par viņa pakalpojumiem un par atmuitošanu. Tikai tad klients varēs doties uz pasta nodaļu ar Latvijas Pastam izsniegtās pilnvaras oriģinālu un naudu pakalpojumu apmaksai.

Ir grūti pateikt, cik reāli ir pieejami šie pakalpojumi un cik ilgi atmuitošana aizkavēs sūtījumu saņemšanu no Apvienotās Karalistes. Par masveida muitas brokeru meklēšanu pagaidām netika ziņots, tāpēc rindas, bez šaubām, būs. Bet arī tas vēl ir nieks – pēc 1. jūlija 1 miljona sūtījumu vietā no trešajām valstīm, ko pasts atmuito tagad, būs 20 miljoni (viegli uzminēt, ka tie būs mazvērtīgi preču sūtījumi, kuri līdz šim netika aplikti ar nodokļiem). Tātad ir pienācis laiks apgūt brokera profesiju: pieprasījums ir garantēts!

11
Tagi:
Latvijas Pasts
Pēc temata
Latvijas pasts pārtraucis sūtījumu piegādi uz Ķīnu
"Steidzami jāieved vergi!": "Latvijas pasta" darba piedāvājums rada sašutumu