Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva

Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti ietaupīsies līdz 300 miljoni

88
(atjaunots 15:46 02.04.2020)
Ja valsts un pašvaldību aparāts pārietu "dīkstāvē", atbrīvotos 200-300 miljoni eiro mēnesī, kas palīdzētu sabalansēt budžetu krīzes periodā.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas valdība izmaksājusi pirmos dīkstāves pabalstus – 31 tūkstoti eiro. Iepriecināti aptuveni 50 cilvēki – pa 700 eiro katrs. Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka "dīkstāves sarakstā" iekļautajās nozarēs nodarbinātos cilvēkus ir jāatlaiž un jāsūta uz darba biržu pārkvalifikācijai, nevis jāpagarina agonija, izsmeļot budžetu. Tāpat nepieciešama strauja izdevumu samazināšana valsts aparātā: ierēdņu dīkstāves režīms atbrīvos 200-300 miljonus eiro mēnesī, kas ļoti nepieciešami budžeta bilances uzturēšanai.

Aptauja, ko uzņēmēju vidū organizēja Sputnik Latvija, parādīja, ka ekonomistes piedāvātie pasākumi patiešām ļautu glābt situāciju: lokauti un bezdarba pabalsti "dīkstāves" vietā neatjaunojamās nozarēs, reāla atbrīvošana no algas nodokļiem – atjaunojamās un strādājošās nozarēs ar kritušos apgrozījumu. Tikai retais tic valdības izsludinātajiem atbalsta pasākumiem.

Par dīkstāves pabalstu, kas tiek piešķirts ar milzum daudziem ierobežojumiem, viesnīcu biznesa pārstāvis Vladimirs O. Teica: "Pēc šīs karantīnas es atjaunošos vismaz gadu. Pat ja šomēnes pēc mana iesnieguma darbiniekiem izmaksās pabalstus, nav ne mazākās pārliecības par nākamo mēnesi. Labāk jau cilvēkiem aiziet no darba pēc pušu vienošanās un stāties bezdarbnieku uzskaitē, viņiem vismaz septiņus mēnešus būs kaut kādi ienākumi. Es Latviju dēvēju par "Latviešiju": valsts aparātā 95% ir pamata tautības pārstāvji, un viņi nodrošinās tikai savējos, kuri par viņiem balso."

Līdzīgu viedokli pauda kafejnīcu tīkla īpašnieks Valērijs H.: "Uz karantīnas laiku esmu slēdzis gandrīz  visas iestādes, izņemot divas Vecrīgā, kur apgrozījums tāpat ir krities. Valdība palīdzētu man norēķinaties ar darbiniekiem, nodrošinot algas nodokļa atlaides un vienkāršotu kārtību atlaišanai no darba. Tā vietā mani nostāda rindā pēc pabalsta. Sanāk – ne man, ne cilvēkiem. Naudas plūsma samazinās, nākammēnes situācija biznesā būs vēl sliktāka. Pie tam par telpu nomas noteikumiem man kaut kā jāsarunā pašam, bet tur līgumos ir tādi sodi, ka kuru katru novedīs līdz bankrotam. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta nekāda palīdzība tamlīdzīgu situāciju risināšanai: pat nomas maksas samazināšana par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem atdota pārvaldnieku ziņā. Tas ne tikai nedod skaidrību, bet arī rada korupcijas risku."

Siltumiekārtu rūpnīcas valdes locekle Olga P. pastāstīja, ka uzņēmums turpina darbu, lai arī materiālu rezerves, kas agrāk nāca no Itālijas ziemeļiem, jau tuvojas beigām.

"Partneri sola atsākt darbu 3.aprīlī, līdz tam brīdim mēs novilksim. Ja piegāžu nebūs, sāksim iepirkt materiālus Slovākijā. Tā strādā. Tātad algu par martu darbiniekiem samaksāsim. Valsts palīdzība? Es varu salīdzināt Latviju ar Lietuvu, kur bez kāda iesnieguma saņēmu nodokļu dienesta vēstuli: mans uzņemums iekļauts valsts atbalstāmo sarakstā, man pienākas kompensācija 90% apmērā no darbiniekiem izmaksātās algas, bet nodokļu nomaksu es varu sākt pēc 1.jūnija. Iespējams, naudu viņi neiedos, bet pārrēķinās aprēķinātos nodokļus, taču tas dod pārliecību par rītdienu. Latvijā jāstaigā pa iestādēm un jālūdzas, jāpierāda, ka esmu bārene un nabadzīga, taču nav zināms, vai izdzirdēs. Apdrošināšanas kompānija, kurā bija nopirkta polise biznesa pārtraukšanas gadījumam, brīdināja: izmaksu par pārtraukto līgumu nebūs, jo tie ir nepārvaramas varas apstākļi," pastāstīja Olga.

Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva jau 16.martā vēstulē Ministru kabinetam ieteica virkni pasākumu ekonomikas glābšanai. To vidū bija arī ļoti efektīvs: nosūtīt dīkstāvē ierēdņus – valsts un pašvaldību aparātu, kas ik mēnesi "apēd" 600 miljonus eiro no budžeta, kas sastāda pusi tā izdevumu.

"Atbildē no Labklājības ministrijas man norādīja uz krīzes gadījumam pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nesaņēmu nekādu skaidru atbildi ne par vienu no savām idejām. Apstākļos, kad ir kritiski svarīgi saglabāt budžeta maksātspēju, valdība nav gatava upurēt pat centu no šiem izdevumiem, kas varētu ļaut ietaupīt 200-300 miljonus eiro. Jai arī joprojām apgalvo, ka apsolītajam mediķu algu pielikumam – tie ir 60 miljoni eiro – naudas nav," teica ekonomiste.

Iepriekš viņa prognozēja, ka karantīna Latvijā ilgs vismaz līdz jūnija sākumam. Un, pēc viņas domām, likvidācijai ieplānotās nozares varēs domāt par atjaunošanos ne šajā brīdī, bet gan pēc citu valstu robežu atvēršanās. Pie tam Itālija jau izsludinājusi lokautu 6 mēnešiem. Tāpēc uzturēt ar valsts dotācijam "dīkstāvi" pasažieru pārvadājumos, tūrismā, viesmīlības biznesā ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī noziedzīgi.

88
Tagi:
krīze, budžets, valdība
Pēc temata
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

26
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

26
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Pēteris Šmidre

Pēteris Šmidre: Latvijai noteikti jāatgūst Krievijas kravu tranzīts

23
(atjaunots 18:30 15.05.2021)
Ekonomikas ministra kandidāts Pēteris Šmidre intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādos apstākļos piekritis pieņemt piedāvājumu, un komentēja jautājumu par Krievijas kravu tranzīta atgūšanu.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ko partija KPV LV izvirzījusi ekonomikas ministra postenim, intervijā aģentūras Sputnik žurnālistam Maratam Kasemam pastāstīja, ka par posteņa piedāvājumu ilgi nav domājis, taču tūlīt piebilda, ka nevēlas pārstāvēt nekādu partiju, bet viņa darbības plānu postenī jāsaskaņo un jāatbalsta visām frakcijām.

"Principā, es domāju, un, kad iepriekš mani reiz uzaicināja pastrādāt politikā, teicu apmēram tā: es, protams, varētu piekrist, tikai ne piedalīties politiskajās batālijās. Ja būtu kāda vieta saimnieciskai darbībai, saistīta ar ekonomiku, es droši vien piekristu. Laikam tāpēc mani kaut kad kaut kur atcerējās.

Par piedāvājumu ieņemt ekonomikas ministra posteni ilgi nešaubījos, tikai uzreiz piebildu, ka, pirmkārt, negribu būt kādas politiskās partijas pārstāvis, gribu strādāt šajā amatā kā speciālists. Otrs jautājums – protams, man būs savs darbības plāns, varbūt ne viss plāns, bet kaut kāda daļa, kas jāsaskaņo ar visām frakcijām, - tad man ir jēga kaut ko darīt. Ja es sastādīšu savu plānu, un koalīcija to neatbalstīs, droši vien, man šajā postenī nekas nav darāms," teica Šmidre.

Uzņēmējs uzskata, ka šodien Latvijā jārisina vesela virkne jautājumu, lai ekonomika attīstītos.

"Kā mainīt pašreizējo situāciju, lai tā būtu labvēlīgāka ekonomikai. Ļoti daudzas pozīcijas šobrīt organizētas tā, ka tās vienkārši bremzē ekonomiku," atzīmēja Šmidre.

Noslēgumā ministra kandidāts komentēja Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, it īpaši kravu tranzīts, kas pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.

"Neviens ekonomists jums neteiks, ka tranzītu atjaunot nevajag. Noteikti vajag. Starp citu, nedomāju, ka lēmums apiet mūs bija īpaši politisks. Krievijā noteiktas aprindas ar prieku iztērēja kapitālus valsts līdzekļus ostu celtniecībai un tā tālāk. Protams, bija problēmas no mūsu puses. Tomēr šodien jautājums ir par to, ka nevar neņemt vērā mūsu savstarpējo attiecību stāvokli," konstatēja Šmidre.

23
Tagi:
tranzīts, ekonomika
Pēc temata
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Mazāk ogļu, vairāk graudu: kā jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas
Politiķis: Krievija var atstāt Latviju bez kravām no Indijas un Ķīnas
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt