Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva

Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti ietaupīsies līdz 300 miljoni

85
(atjaunots 15:46 02.04.2020)
Ja valsts un pašvaldību aparāts pārietu "dīkstāvē", atbrīvotos 200-300 miljoni eiro mēnesī, kas palīdzētu sabalansēt budžetu krīzes periodā.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas valdība izmaksājusi pirmos dīkstāves pabalstus – 31 tūkstoti eiro. Iepriecināti aptuveni 50 cilvēki – pa 700 eiro katrs. Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka "dīkstāves sarakstā" iekļautajās nozarēs nodarbinātos cilvēkus ir jāatlaiž un jāsūta uz darba biržu pārkvalifikācijai, nevis jāpagarina agonija, izsmeļot budžetu. Tāpat nepieciešama strauja izdevumu samazināšana valsts aparātā: ierēdņu dīkstāves režīms atbrīvos 200-300 miljonus eiro mēnesī, kas ļoti nepieciešami budžeta bilances uzturēšanai.

Aptauja, ko uzņēmēju vidū organizēja Sputnik Latvija, parādīja, ka ekonomistes piedāvātie pasākumi patiešām ļautu glābt situāciju: lokauti un bezdarba pabalsti "dīkstāves" vietā neatjaunojamās nozarēs, reāla atbrīvošana no algas nodokļiem – atjaunojamās un strādājošās nozarēs ar kritušos apgrozījumu. Tikai retais tic valdības izsludinātajiem atbalsta pasākumiem.

Par dīkstāves pabalstu, kas tiek piešķirts ar milzum daudziem ierobežojumiem, viesnīcu biznesa pārstāvis Vladimirs O. Teica: "Pēc šīs karantīnas es atjaunošos vismaz gadu. Pat ja šomēnes pēc mana iesnieguma darbiniekiem izmaksās pabalstus, nav ne mazākās pārliecības par nākamo mēnesi. Labāk jau cilvēkiem aiziet no darba pēc pušu vienošanās un stāties bezdarbnieku uzskaitē, viņiem vismaz septiņus mēnešus būs kaut kādi ienākumi. Es Latviju dēvēju par "Latviešiju": valsts aparātā 95% ir pamata tautības pārstāvji, un viņi nodrošinās tikai savējos, kuri par viņiem balso."

Līdzīgu viedokli pauda kafejnīcu tīkla īpašnieks Valērijs H.: "Uz karantīnas laiku esmu slēdzis gandrīz  visas iestādes, izņemot divas Vecrīgā, kur apgrozījums tāpat ir krities. Valdība palīdzētu man norēķinaties ar darbiniekiem, nodrošinot algas nodokļa atlaides un vienkāršotu kārtību atlaišanai no darba. Tā vietā mani nostāda rindā pēc pabalsta. Sanāk – ne man, ne cilvēkiem. Naudas plūsma samazinās, nākammēnes situācija biznesā būs vēl sliktāka. Pie tam par telpu nomas noteikumiem man kaut kā jāsarunā pašam, bet tur līgumos ir tādi sodi, ka kuru katru novedīs līdz bankrotam. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta nekāda palīdzība tamlīdzīgu situāciju risināšanai: pat nomas maksas samazināšana par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem atdota pārvaldnieku ziņā. Tas ne tikai nedod skaidrību, bet arī rada korupcijas risku."

Siltumiekārtu rūpnīcas valdes locekle Olga P. pastāstīja, ka uzņēmums turpina darbu, lai arī materiālu rezerves, kas agrāk nāca no Itālijas ziemeļiem, jau tuvojas beigām.

"Partneri sola atsākt darbu 3.aprīlī, līdz tam brīdim mēs novilksim. Ja piegāžu nebūs, sāksim iepirkt materiālus Slovākijā. Tā strādā. Tātad algu par martu darbiniekiem samaksāsim. Valsts palīdzība? Es varu salīdzināt Latviju ar Lietuvu, kur bez kāda iesnieguma saņēmu nodokļu dienesta vēstuli: mans uzņemums iekļauts valsts atbalstāmo sarakstā, man pienākas kompensācija 90% apmērā no darbiniekiem izmaksātās algas, bet nodokļu nomaksu es varu sākt pēc 1.jūnija. Iespējams, naudu viņi neiedos, bet pārrēķinās aprēķinātos nodokļus, taču tas dod pārliecību par rītdienu. Latvijā jāstaigā pa iestādēm un jālūdzas, jāpierāda, ka esmu bārene un nabadzīga, taču nav zināms, vai izdzirdēs. Apdrošināšanas kompānija, kurā bija nopirkta polise biznesa pārtraukšanas gadījumam, brīdināja: izmaksu par pārtraukto līgumu nebūs, jo tie ir nepārvaramas varas apstākļi," pastāstīja Olga.

Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva jau 16.martā vēstulē Ministru kabinetam ieteica virkni pasākumu ekonomikas glābšanai. To vidū bija arī ļoti efektīvs: nosūtīt dīkstāvē ierēdņus – valsts un pašvaldību aparātu, kas ik mēnesi "apēd" 600 miljonus eiro no budžeta, kas sastāda pusi tā izdevumu.

"Atbildē no Labklājības ministrijas man norādīja uz krīzes gadījumam pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nesaņēmu nekādu skaidru atbildi ne par vienu no savām idejām. Apstākļos, kad ir kritiski svarīgi saglabāt budžeta maksātspēju, valdība nav gatava upurēt pat centu no šiem izdevumiem, kas varētu ļaut ietaupīt 200-300 miljonus eiro. Jai arī joprojām apgalvo, ka apsolītajam mediķu algu pielikumam – tie ir 60 miljoni eiro – naudas nav," teica ekonomiste.

Iepriekš viņa prognozēja, ka karantīna Latvijā ilgs vismaz līdz jūnija sākumam. Un, pēc viņas domām, likvidācijai ieplānotās nozares varēs domāt par atjaunošanos ne šajā brīdī, bet gan pēc citu valstu robežu atvēršanās. Pie tam Itālija jau izsludinājusi lokautu 6 mēnešiem. Tāpēc uzturēt ar valsts dotācijam "dīkstāvi" pasažieru pārvadājumos, tūrismā, viesmīlības biznesā ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī noziedzīgi.

85
Tagi:
krīze, budžets, valdība
Pēc temata
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

5
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

5
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

22
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

22
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem