Latvijā pieaug bezdarbnieku skaits, zaudējumus novērtēs aprīlī

43
(atjaunots 15:29 30.03.2020)
Martā vakanču skaits samazinājies par 2 449, līdz 28 301; bezdarbnieku skaits palielinājies par 2 557 cilvēkiem.

RĪGA, 30. marts – Sputnik. Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā palielinājies par 2 557 cilvēkiem. Patlaban bezdarbnieku skaita pieaugums ir mērens, un to vēl nevar saukt par krīzi, taču reāla situācija būs redzama tikai aprīļa vidū, kad paies mēnesis kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, paziņojas Latvijas Radio intervijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone.

Pēc Simsones sacītā, patlaban bezdarbnieka statuss Latvijā ir 60 804 iedzīvotājiem. Tāpat ir zināms, ka 16 darba devēji paziņojuši par kolektīvo atlaišanu, kopumā plānots atlaist 3 156 darbiniekus. Par gaidāmo reorganizāciju paziņoja transporta kompānijas, uzņēmumi, kuri sniedz uzglabāšanas pakalpojumus, administratīvie un apkalpošanas dienesti, naktsmītnes sniegšanas un sabiedriskās ēdināšanas kompānijas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, atkritumu apsaimniekošanas kompānijas, pārstrādes rūpniecības uzņēmumi, nekustamā īpašuma, mākslas, izklaides un atpūtas tirgus pārstāvji, kā arī profesionālo, zinātnes un tehnisko pakalpojumu sniedzēji.

Simsone atgādināja, ka NVA šobrīd strādā ar klientiem attālināti, taču iedrošināja, ka neviens nepaliks bez pakalpojumiem. Brīvu darbavietu dotajā brīdī ir samērā daudz – aptuveni 28 tūkstoši – un darba tirgus nav apstājies – vakances aizpildās, un to vietā parādās citas. Kopš krīzes sākuma darbu atraduši 3000 cilvēku, sacīja Simsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka darba tirgū notikušas izmaiņas – nozares, kurās vēl nesen bija liels darbaroku deficīts, darbiniekus vairs nemeklē. Visvairāk darbaspēka patlaban trūkst pārtikas rūpniecībā un zivju pārstrādes uzņēmumos.

Pēc NVA vadītājas sacītā, saprast, cik lielā mērā valstī pieaugs bezdarba līmenis saistībā ar koronavīrusa epidēmijas izraisīto krīzi, varēs tikai aprīļa vidū, kad beigsies valdības noteiktais ārkārtas situācijas termiņš.

"Šobrīd mēs atturamies no jebkādām prognozēm," sacīja Simsone.

Iepriekš ziņots, ka šī gada februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā sastādīja 6,3% no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1% mazāk, nekā janvārī.

2020. gada februāra beigās NVA kopumā tika reģistrēti 58 247 bezdarbnieki, kas ir par 585 cilvēkiem mazāk, nekā janvārī (58 832).

Darbinieki, kuri zaudēs darbu, astoņu mēnešu garumā varēs saņemt bezdarba pabalstu, kas, visticamāk, ir pietiekams termiņš, lai valstī beigtos ārkārtas situācijas režīms. Taču cilvēkiem, kuri šobrīd saņem pabalstu priekšpēdējo vai pēdējo mēnesi, ir izrādījušies daudz neizdevīgākā situācijā. Tas nozīmē, ka viņiem pabalstu izmaksāšana tūlīt būs beigusies, un viņi paliks bez iztikas līdzekļiem, izņemot pašvaldības sniegto palīdzību trūcīgajiem.

43
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
Nosaukta temperatūra, pie kuras koronavīruss aktivizējas
Vairāk par diviem nepulcēties, netuvoties: jauni ierobežojumi Latvijā
Inficēto izsekošana, jauni aizliegumi: Latvijā pastiprināja Covid-19 apkarošanas pasākumus
Jelgavā atklāts koronavīrusa inficēšanās perēklis
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām