airBaltic

Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas

115
(atjaunots 14:31 30.03.2020)
Lidsabiedrības airBaltic prezidents Martins Gauss sola atgriezt darbā visus atlaistos viena gada laikā, bet tikmēr – vai nu neapmaksāts atvaļinājums, vai arī atlaišana ar vienas-divu algu izmaksu.

RĪGA, 30. marts – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic plāno samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 700 cilvēkiem, taču līdz ar attīstības atjaunošanu atkal ir gatava pieņemt viņus darbā, paziņoja lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss. Kolektīvā atlaišana notiks arī Rīgas lidostā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

airBaltic lūdz darbiniekus pasēdēt bez algas

Lidsabiedrības airBaltic vadības mērķis ir samazināt darbinieku skaitu līdz 1000 cilvēku, lai kompānija spētu funkcionēt un atgriezties uz attīstības sliedēm, kolīdz tas būs iespējams, paziņoja Gauss. "Šobrīd mums ir jāsamazina darbinieku skaits, citādi mēs pārāk ātri zaudējam ļoti daudz naudas," sacīja lidsabiedrības vadītājs.

Lidsabiedrības airBaltic lēmumu samazināt pilotu, lidmašīnu apkalpes un tehniskā personāla skaitu atbalsta galvenais akcionārs – Satiksmes ministrija. "Mēs pilnībā atbalstām visus soļus, ko veic aviokompānijas vadība, lai ieziemotu uzņēmumu," paziņoja ministrijas vadītājs Tālis Linkaits.

Par atlaišanām ir brīdināti Nodarbinātības valsts aģentūra un arodbiedrības. Atlaistajiem darbiniekiem piedāvā dažādus variantus – aiziet neapmaksātā atvaļinājumā vai izbeigt darba attiecības ar atlaišanas pabalstu par vienu vai diviem mēnešiem.

Pēc Gausa sacītā, pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku atlaišanu nav panākta.

Aviācijas arodbiedrība uzskata, ka darbiniekiem, kas nostrādājuši airBaltic daudzus gadus, ir tiesības uz lielāku atlīdzību. Tāpat arodbiedrība apsūdz lidsabiedrības vadību tajā, ka nekādi citi strīdu noregulēšanas varianti attiecībā uz kolektīvo atlaišanu, pēc būtības, nemaz netiek apspriesti.

Arī lidostai cilvēki nav vajadzīgi

Kolektīvā atlaišana tiek plānota arī Rīgas lidostā – kritiskā reisu skaita samazināšanās apstākļos un, attiecīgi, ar pasažieru plūsmas kritumu darbiniekiem vienkārši nav ko darīt darbā. "Mēs esam izanalizējuši situācijas attīstību uz priekšu, gan ņemot vērā starptautisko ekspertu pieredzi, gan pieredzi no citām valstīm, ka situācija stabilizēsies pakāpeniski. Noteikti vismaz divus gadus tas darbinieku skaits, kas bija nepieciešams 7,8 miljoniem pasažieru, nebūs nepieciešams," paziņoja lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Plānots, ka izdevumi personālam tiks samazināti par 40%. "Kopumā šis process aizņems divus-trīs mēnešus. Aptuveni darba attiecību izbeigšana varētu notikt jūnijā. Mēs izmaksāsim visus pabalstus. Taču paziņojumu par konkrēto amatu atlaišanu mēs plānojam tuvākajās dienās," sacīja Saveļjevs.

Patlaban gaisa ostā strādā aptuveni 1200 cilvēku. Cik cilvēku var pazaudēt darbu Rīgas lidostā, pagaidām nav zināms.

Tiek samazinātas arī investīcijas lidostas teritorijas attīstībai. Starptautiskās lidostas "Rīga" paplašināšanas projekta sestā kārta, jaunais terminālis un Rail Baltica stacija – tas viss ir zem jautājuma zīmes.

"B" termināļa darbs ir apturēts. Tajā līdz minimumam samazināts elektrības, ūdens, apkures patēriņš. Tas pats tiek darīts ar visām ēkām un infrastruktūras objektiem, kur darbs nenotiek pilnā apjomā. Mēs taupām visur, kur vien tas ir iespējams. Apgaismojumu maksas stāvvietā samazinājām. Mēs pilnībā pārskatām visus iespējamos izdevumus," pastāstīja Saveļjevs.

115
Tagi:
airBaltic, Latvija
Pēc temata
Inficēto izsekošana, jauni aizliegumi: Latvijā pastiprināja Covid-19 apkarošanas pasākumus
Žurku skrējiens un rindas: Latvijas valstpiederīgo evakuācija "militārā" noslēpuma aizsegā
Pēdējos repatriantus izvedīs no Rīgas lidostas ar autobusiem
Vairāk par diviem nepulcēties, netuvoties: jauni ierobežojumi Latvijā

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

6
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

6
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

27
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

27
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā