Mobilais analīžu nodošanas punkts Rīgā

Inficēto izsekošana, jauni aizliegumi: Latvijā pastiprināja Covid-19 apkarošanas pasākumus

75
(atjaunots 09:26 30.03.2020)
Ar koronavīrusu inficēto Latvijas iedzīvotāju pārvietošanos turpmāk uzraudzīs mobilie operatori. Pulcēties vairāk par diviem nedrīkst nekur. Arvien vairāk Latvijas ārstu saslimst ar Covid-19.

RĪGA, 30. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība svētdien notikušajā ārkārtas sēdē pieņēma jaunus pasākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Vienlaikus valstī tiks pastiprināta inficēto personu kontrole, kurām ir noteikts sēdēt karantīnā.

"Divi un divi"

Ja agrāk divu metru sociālā distance bija sava veida stingra rekomendācija, tad tagad tā ir kļuvuši par likumīgu prasību.

Visās publiskās vietās ir aizliegts pulcēties vairāk nekā diviem cilvēkiem ar minētās "sociālās distances" pārkāpšanu. Atrasties tuvāk viens otram publiskās vietās, gan iekštelpās, gan uz ielas varēs tikai ģimenes locekļi vai cilvēki, kas dzīvo vienā mājā, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Tāpat divu metru noteikums nedarbojas attiecībā uz personām, kuras veic dienesta pienākumus.

Attiecīgi grozījumi vakar tika ieviesti likumā "Par ārkārtas situācijas izsludināšanu", par ko preses konferencē pēc valdības sēdes beigām paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Premjers nosauca jaunos ierobežojumus par "divi un divi", tādējādi apzīmējot to būtību. Viņš atzīmēja, ka valdība cenšas rīkoties proaktīvi, apsteidzot situācijas attīstību, ierobežojot iespējamos notikumus un vīrusa izplatību.

Grozījumu punkts, kurš regulē darbinieku uzvedību, veicot savus pienākumus, kuriem ir jāstrādā grupā, izskaidroja veselības ministre Ilze Viņķele. Pēc viņas sacītā, par darbinieku drošību būtu jārūpējas viņu darba devējiem, izpildot epidemiologu rekomendācijas.

Par noteikumu pārkāpšanu, ministre atzīmēja, tiks paredzēta vai nu administratīvā, vai pat kriminālatbildība. Pienākums kontrolēt likuma ievērošanu ir uzdots Valsts policijai, darbam var tikt piesaistīti arī Pašvaldības policijas darbinieki.

Patlaban par ārkārtas situācijas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts naudas sods līdz 350 eiro. Savukārt kriminālatbildība var iestāties gadījumā, ja karantīnas noteikumu neievērošana ir novedusi pie būtiskiem zaudējumiem valsts interesēm vai privātpersonām. Maksimālais cietumsods par šādu noziegumu ir 8 gadi.

Inficētos izsekos

Valdības sēdē tika pieņemts vēl viens lēmums, kura mērķis ir pastiprināt kontroli saistībā ar to, kā ar Covid-19 inficētās personas ievēro viņiem noteiktās karantīnas nosacījumus (pašizolāciju mājās).

Mobilo sakaru operatoriem tiek uzdots pienākums kontrolēt inficēto atrašanās vietu un ziņot par iespējamo karantīnas pārkāpumu.

Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma varēs saņemt informāciju no operatoriem par konkrētām personām, kas ir inficētas ar Covid-19. Šie dati tiks nodoti Slimību profilakses un kontroles centram un tiks izmantoti epidemioloģiskās izmeklēšanas pasākumos, kā arī, lai pārbaudītu informāciju, ko par sevi sniedz iedzīvotāji.

"Šie dati nav izmantojami tikai tādēļ, ka kādu interesē, kā cilvēki pārvietojas. Šie dati tiks sniegti tikai pēc epidemiologu pieprasījuma Valsts policijai tikai un vienīgi epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai," paskaidroja ministre Viņķele.

Apkopojot jaunāko informāciju, var izcelt divas lietas. Pirmkārt, valdība kārtējo reizi rīkojās "liberālāk", nekā sociālajos tīklos domāja daudzi komentētāji. Jo iepriekš pāršalca vesels baumu vilnis par to, ka valdība, pēkšņi sasaucot sēdi brīvdienā, varētu pilnībā aizliegt pārvietoties pa pilsētu.

Otrkārt, personu grupas pārvietošanās kontrole ar mobilo operatoru starpniecību izskatās saprātīgi šajā gadījumā, lai gan daļēji pārkāpj iedzīvotāju tiesības. Iepriekš piekļuvi šādai informācijai varēja saņemt tiesībsargājošās iestādes ierosinātas krimināllietas ietvaros. Tagad saņēmēju loks ir paplašināts, taču, ņemot vērā situāciju, samērā pamatoti.

Saslimst mediķi

Preses konferencē uzstājās arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Viņš informēja par visnotaļ uztraucošiem datiem par Covid-19 izplatīšanās dinamiku tieši medicīnas darbinieku vidū.

Neskaitot iepriekš zināmos gadījumus – ārsts-onkologs Rīgas Stradiņa slimnīcā, trīs medicīnas darbinieki Rēzeknes slimnīcā, kā arī divi zobārsti Rīgas klīnikās – Covid-19 ir konstatēts "vēl dažiem nozares pārstāvjiem".

Tostarp, kā norādīja Perevoščikovs, SPKC saņēmis ziņas par vēl diviem zobārstiem, kas inficējušies ar Covid-19. Pēc speciālistu domām, medicīnas darbinieki varēja inficēties vienā no pasākumiem, kurā piedalījās viesi no ārvalstīm.

Tāpat ir saņemta informācija par medmāsu "vienā no ambulatorajām slimnieku aprūpes iestādēm". Ar vīrusu tika inficēts arī viens no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājiem.

75
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (715)
Pēc temata
Krievijā izgudrots preparāts koronavīrusa Covid-19 ārstēšanai
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
PVO: neraugoties uz traģiskajiem mirstības skaitļiem, neaizmirsīsim atveseļojušos skaitu
Uzrunāja latviski un krieviski: Latvijas mediķi aicina neiziet no mājas
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

2
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

2
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Latvijas republikas robeža, foto no arhīva

Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni

5
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Turpmāk cilvēki ar koronavīrusa infekciju varēs pamest noteikto uzturēšanās vietu Latvijā un aizbraukt uz dzimteni ar privāto vai speciālo transportu.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvija kopš šodienas atļauj ārzemniekiem ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi izbraukt no valsts. To paredz spēkā stājušies grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem koronavīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai, vēsta LSM.

Turpmāk cilvēki ar koronavīrusa infekciju varēs pamest noteikto uzturēšanās vietu Latvijā, lai ar privātu automašīnu vai specializētu transportlīdzekli atgrieztos savā valstī.

Veselības ministrija paskaidroja, ka tas attiecas, piemēram, uz sporta komandas dalībnieku, kuram diagnosticēts Covid-19 – viņš drīkst nekavējoties atgriezties savā valstī.

Pēc Veselības ministrijas domām, šāda kārtība nepakļauj inficēšanās riskam citas personas.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra sākumā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja normatīvo aktu grozījumus, kuri regulē informācijas uzskaites sistēmas darbību par Latvijā iebraucošajiem cilvēkiem ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību.

Kopš 12. oktobra visiem, kas ieceļo Latvijā, ir jāapstiprina, ka, uzturoties valstī, viņi apņemas ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Anketa ir jāaizpilda portālā covidpass.lv ne ātrāk kā divas dienas pirms ierašanās Latvijā. Persona, kuras ir aizpildījusi anketu, saņem speciālu QR kodu. Anketā ir jānorāda personas dati, kontakttālrunis, ierašanās Latvijā datums un laiks, jānorāda vizītes mērķis (darbs, tranzīts), valstis, kurās cilvēks ir bijis pēdējo divu nedēļu laikā.

Šī pati elektroniskā sistēma tiks izmantota personu pārvietošanās izsekošanai, kuriem ir noteikta mājas karantīna vai pašizolācija. Policija ieguvusi tiesības apturēt privātos transportlīdzekļus ar mērķi pārbaudīt, vai tajos neatrodas cilvēks, kurš nav sniedzis informāciju par sevi elektroniskajā sistēmā, lai gan viņam bija pienākums to izdarīt.

5
Tagi:
ārzemnieki, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem