Latvijas žurnāli un avīzes, foto no arhīva

Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem

39
(atjaunots 10:56 29.03.2020)
Tā ir iznācis, ka galvenie valsts preses izdevumi Latvijā (gan krievu, gan latviešu valodā) ieņem esošās Saeimas opozīcijas pusi. Un tas nozīmē, ka valdība diez vai uzņemsies rūpes par privātām kompānijām.

RĪGA, 29. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas privātie masu mediji riskē ciest lielus zaudējumu krīzes dēļ, ko izraisījis Covid-19. Pagaidām izskatās tā, ka valsts tērēs resursus tieši sabiedrisko, jeb valsts mediju atbalstam.

Gaidām "masveida slēgšanas"

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš Latvijas Radio intervijā paziņoja, ka šobrīd masu mediju nozare atrodas uz kraha robežas.

"Esošajā situācijā dramatiski samazinājušies gan valsts, gan komerciālo mediju ienākumi. Sevišķi stipri tas ir skāris tieši komerciālos medijus piemērojot punktu par "force majeure", reklāmdevēji lauž reklāmas līgumus. Mediju zaudējumi ienākumos sastāda aptuveni 50%, savukārt atsevišķiem elektroniskajiem medijiem zaudējumi sastāda līdz pat 70-80%," sacīja viņš.

Āboliņš nonāca pie secinājuma – ja šāda situācija turpināsies, tad tuvāko mēnešu laikā Latvija saskarsies ar masveida mediju aizvēršanos. Turklāt, kā viņš prognozē, aizvērties varētu arī lielie masu mediji.

Iepriekš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēma palūgt valdībai piešķirt papildu 1 miljonu eiro no neparedzēto gadījumu līdzekļiem mediju atbalstam. Āboliņš uzskata, ka ar šo naudu būs par maz, taču tā dos vismaz kaut kādu minimālu atbalstu pirmajos mēnešos, lai nedaudz stabilizētu situāciju.

Jau nākamnedēļ Kultūras ministrija plāno paziņot priekšlikumus par to, kādi pasākumi jāveic mediju atbalstam.

Kam un kā palīdz?

Var aptuveni saprast to, pēc kādiem principiem tiks sniegts atbalsts. Pirms nedēļas, jeb dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, NEPLP sarīkoja konkursu radio un telekanālu vidū par tiesībām publicēt informāciju par Covid-19.

Nauda tika paņemta no līdzekļiem, kas tika piešķirti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai (vēlēšanas tika atliktas, savukārt līdzekļi budžetā tika ieplānoti). Pēc būtība, konkurss bija sava veida dotāciju piešķiršana medijiem, kuri nonākuši grūtā situācijā.

Pēc dažām dienām tika apkopoti rezultāti. Kompānijai "All Media Latvia" (kanāls TV3) tika piešķirti 23 381,59 eiro, "Vidzemes televīzijai" – 21 144 eiro, "Radio Vidzeme" – 11 000 eiro, "Super FM" – 9 737,21 eiro un "Radio SWH" – 9 737,20 eiro. Salīdzinājumam: 158 587 eiro "informācijai par Covid-19" saņēma valsts "Latvijas Televīzija", savukārt 25 674 eiro - "Latvijas Radio", kurš jau tā sēž uz valsts budžeta.

Uzvarētāju sarakstā neizrādījās neviena radiostacija, kura profilā raida krievu valodā. Galvenais "krievu" telekanāls - "Pirmais Baltijas kanāl" (PBK) pēc stāsta ar sankciju pārkāpšanu un bankas kontu aresta bija spiests pārtraukt savu ziņu raidījumu ražošanu 20. martā, tātad nedēļu pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas.

PBK gadījumā viss varēja būt vēl sliktāk: NEPLP deva mājienu kanālam, ka ziņu saturs tam ir jātranslē obligāti – citādi tam tiks atņemta licence. Un ar "saturu" kanāls tika nodrošināts – NEPLP atļāva "Pirmajam Baltijas kanālam" izmantot sabiedrisko mediju sagatavotos ziņu materiālus.

Tāpat sabiedrisko mediju ziņu translācijas tiesības ieguva radiostacijas "Divu krastu radio", "Ef-Ei" un "Baltkom". Tātad, auditorija jūsu – produkts mūsu.

Balsis – pret

Konkursa rezultāti izraisīja negatīvu reakciju tiem, kas finansējumu nesaņēma. Tā, kanāla RīgaTV 24 valdes loceklis Klāvs Kalniņš paziņoja, ka kanāls ik dienas ražo vairāk nekā 8 stundas orģināla informatīva satura, stāsta visu aktuālāko informāciju par Covid-19: "Ar šādu lēmumu NEPLP ir nolēmusi vienu mediju, kas šobrīd strādā pastiprinātā ārkārtas režīmā, iznīcibai."

Lūk, arī žurnālista Vadima Rodionova komentārs Facebook tīklā: "Vienīgais neatkarīgais ziņu informatīvai radio krievu valodā Radio Baltkom, kura ēterā ārkārtas situācijas laikā parādījās mediķi, epidemiologi, amatpersonas, tirgotāji, ražotāji un daudzi citi kompetentie eksperti – ar situācijas skaidrojumu un svarīgām rekomendācijām – tiešsaistes un non-stop režīmā – nesaņēma valsts atbalstu!... Neticams cinisms."

Vēršot uzmanību uz preses stāvokli, lūk, ko paziņoja izdevējs Andrejs Kozlovs: "Ja palīdzēt – tad visiem medijiem, neiedalot tos pēc valodas principa vai "mūsdienīguma" principa: redz, Internets – tas ir forši, tas ir XXI gadsimts – tam iedosim naudu, bet prese – tā ir "vakardiena", lai nomirst."

Izdevējs liek uzsvaru uz to, ka daudzos valsts reģionos sliktā signāla vai Interneta trūkuma dēļ prese ir drošs un vienīgais informācijas avots.

Kas gaidāms?

Turklāt situācijas preses medijos nav mazāk traģiska: reklāmas apjomi strauji krīt. No 30. aprīļa par drukātās versijas izdošanas pārtraukšanu paziņoja avīze Neatkarīgā Rīta Avīze.

Tirgū cirkulē baumas par sarežģītu situāciju izdevumā "MK-Latvija", kurš ietilpst vienā informācijas holdingā ar "Pirmo Baltijas kanālu". Iespējas reklamēt sevi "Pirmajā Baltijas kanālā" zaudēšana draud ar grūtībām priekš izdevuma, kurš nesen bija preses tirgus līderis.

Latvijas Žurnālistu asociācija plāno vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem. Asociācijas pārstāvji norāda, ka visi mediji piedzīvo reklāmas ienākumu kritumu – ir atstātas ieplānotās reklāmas kampaņas, atsauktas jau apstiprinātās, nav jaunu reklāmas plānu tuvākajam laikam.

Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, taču arī ar šiem pasākumiem nepietiek darba turpināšanai.

"Pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa, no darbības slēgšanas šķir apmēram mēnesis," brīdina Žurnālistu asociācija.

No citas puses skatoties, varētu nodomāt, ka koronavīrusa seku aizsegā valstī notiek sava veida karš starp valsts un privātajiem medijiem.

Tā ir iznācis, ka galvenie valsts preses izdevumi Latvijā (gan krievu, gan latviešu valodā) ieņem esošās Saeimas opozīcijas pusi. Un tas nozīmē, ka valdība diez vai uzņemsies rūpes par privātām kompānijām.

Prioritātes uzskatāmi demonstrē aizvadītais konkurss. Savukārt lielāko atbalstu turpmāko dotāciju sadalīšanas gadījumā, spriežot pēc visa, saņems tieši valsts mediji.

39
Tagi:
mediji, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Latvijas kompānijas negaida palīdzību no valsts un sāk atlaist darbiniekus
Piecas epidēmijas mācības Latvijai, jeb Mīts par "varonīgu uzvaru"
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju