Bagāža, foto no arhīva

"Pēc gada sāksies masveida cilvēku bēgšana no Latvijas": reemigranta dvēseles kliedziens

208
(atjaunots 15:38 27.03.2020)
Izskatās, ka ne visi Latvijā atgriezušies emigranti priecājas par savu izvēli – daži no viņiem nespēj sagaidīt, kad robežas atkal būs vaļā.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un gaidāmā nopietnā ekonomiskā krīze, šķiet, liek atsevišķiem reemigrantiem nopietni pārskatīt savus nākotnes plānus attiecībā uz Latviju.

Savā viedoklī šajā sakarā padalījās Jānis Bērziņš, kurš ievietoja emocionālu publikāciju Facebook grupā, kas ir veltīta reemigrantu problēmām.

"Sveicināti, dārgie draugi! Šis posts būs ļoti tiešs, tāpēc ar vājiem nerviem iesaku nelasīt," uzreiz brīdina vīrietis.

Pēc viņa sacītā, Latvijā viņš ir atgriezies jau pirms vairākiem mēnešiem un sākumā izjuta eiforiju saistībā ar pārvākšanos dzimtenē, iespējām atrast jaunu darbu un pārējo pozitīvu. Taču realitāte izrādījās pavisam cita – uzņēmumi meklē labākos starp labākajiem.

Пост в социальной сети Facebook
© Photo Facebook
Publikācija sociālajā tīklā Facebook

"TOP super-duper MEGA kreatīvos cilvēkus, ar ULTRA pieredzi un vēlams arī izglītību. Ja darba sludinājumos to neprasa, tas nenozīmē ka viņi to negrib redzēt. Protams, uz zemām un jēlām vakancēm ar (bruto) atalgojumu zem 1000 EUR prasības ir pieticīgas, jo nav daudz gribētāju, kuri par tādu atalgojumu būtu gatavi vergot," atzīmē Jānis.

Savukārt vakancēm ar atalgojumu virs 1000 EUR (bruto), viņaprāt, piesakās visi pēc kārtas, un darba devējs saņem ap 200+ pieteikumu vienam sludinājumam. Ņemot vērā, ka ap 20% kandidātu ir maģistra grāds, kā arī pieredze, savas izredzes var aprēķināt katrs pats.

Tālāk reemigrants pāriet pie citiem Latvijas dzīves vērtējumiem. Viņaprāt, cenas veikalos ir drausmīgi augstas, savukārt nodokļi ir nenormāli. Cilvēki galīgi un nemaz neprot komunicēt.

"Komunicējot lietišķā vidē visiem ir ieslēgts tas "vēsais" un pretīgais  tonītis. Likumi ir aplami un absurdi. Pēc dažiem pavadītiem mēnešiem Latvijā, jau takā sāku savu izvēli pamazām nožēlot, kad pēkšņi "booom"  COVID-19! Cilvēki masveidā zaudē darbu!  Uzņēmumi bankrotē!  Cilvēki iesprostoti, robežas ciet!  Bēgt nav kur! Valsts "maksā"... Maksā? Nu redzēsim, ko, kam, cik daudz un cik ilgi maksās...

Garantēju, ka pēc krīzes beigām (1-2 gadi) būs masveida izbraukšana no valsts, brauks prom vagoniem un uz visām pusēm. Lidmašīnas lidos  ar emigrantiem čukčukbānītī pa gaisu! Brauks prom, kur acis rāda, lai tikai aizbēgtu no bezizejas, nabadzības un parādiem, kuri būs sakrājušies tūkstošu tūkstošos ļoti lielai daļai bez ienākumiem palikušo iedzīvotāju vidū.

Teiksiet, ka visur jau būs krīze? Iespējams, būs! Tomēr lielvalstīs uzņēmumi un holdingi  augs kā sēnes pēc krīzes, kamēr Latvijā tas prasīs vēl desmit gadus, lai tiktu uz kājām, kamēr valdība jau gudros nākamos nodokļus ar kuriem aplikt savus iedzīvotājus. Kāds ir jūsu viedoklis?"

Nevis dzīvojam, bet izdzīvojam

Diemžēl, vairums komentētāju piekrita autora viedoklim.

"Es vēl īsti nemācēšu spriest, jo tik līdz atradu bērnudārzu, kurā palaist bērnus, mūsu dzīvēs ienāca "kronis" un viss apstājās. Uzspēju aizsūtīt tikai vienu CV, kura prasībām atbildu uz 100%. Man pat neatbildēja. Redzēsim, kas būs pēc vīrusa," raksta Inese.

"Mēs šeit atrodamies gandrīz divus gadus un varu parakstīties zem katra vārda, tieši aprīļa beigās nopirkām biļetes, lai varētu atgriezties UK, un tagad dēļ vīrusa esam reāli iesprostoti. Es gribēju braukt jau pagājušā gada rudenī, bet diemžēl nācās vēl palikt LV. Mēs tagad nevis dzīvojam, bet izdzīvojam. Man darbs vīrusa dēļ ir pazaudēts un citu atrast nevaru. Labi, ka vēl vīram ir, bet arī nemaksā tik daudz, lai uzturētu visu ģimeni un vēl nomaksātu rēķinus. Uz kakla dzīvoklis kredītā," stāstā Laura.

"Esmu šeit bišķīt vairāk, kā gadu... Oficiāli, ka nodokļu maksātājs, nepilnu gadu... Kā pašnodarbinātais. Viss ir apstājies... Cik saprotu, tagad man varētu pienākties krīzes pabalsts 80 euro. Realitāte ir tāda, būs vēl trakāk," stāsta Antra.

"Es šeit esmu gadu, un arī varu piekrist KATRAM vārdam... Jau oktobrī sākām domāt, ka vajag atgriezties, jo naudas pietiek tikai, lai izdzīvotu, un tāpēc vīrs oktobrī jau aizbrauca prom, lai varētu kaut kā izdzīvot... Vienīgais, kas LV ir labi, tie ir ārsti, bērnam ar veselību kļuva daudz labāk (kas arī bija pats galvenais iemesls atgriezties - uzlabot bērnam veselību). Pavasarī gribējām visa ģimene braukt pie vīra... Tagad viss apstājās, sēžam mājās (darbu gan neesmu pazaudējusi, paņēmu bezalgas atvaļinājumu), bet mēs esam šeit un vīrs ir tālu prom... Un kad tagad tiksimies, nav ne jausmas," atbild publikācijas autoram Jeļena.

Taisnības labad atzīmēsim, ka vairumam publikāciju šādās grupās tomēr ir pozitīva nokrāsa.

Piemēram, pavisam nesen kāda sekotāja dalījās savā pieredzē un salīdzināja medicīnu Latvijā un Lielbritānijā. Pēc viņas sacītā, medicīnas aprūpe Lielbritānijā neiztur nekādu kritiku, kamēr Latvijā viņa ir saņēmusi visu nepieciešamo ārstēšanu praktiski uzreiz.

208
Tagi:
koronavīruss, emigrācija, Latvija
Pēc temata
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Baņķieris paskaidroja, kādēļ Latvija nekad nepanāks Eiropu dzīves līmeņa ziņā
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Pabriks pastāstījis, izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm

7
(atjaunots 10:35 05.06.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka modernu izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm var tikai skolēni, pareizāk sakot, aizsardzības mācības nodarbības skolās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Šī gada februārī Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz obligātas aizsardzības mācības skolās no 2024./25. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem.

Pie tam valsts aizsardzības priekšmets parādījās skolās jau 2019. gadā. Tiesa, patlaban tas ir fakultatīvs.

Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka jau tagad nav pieļaujams nepievērst uzmanību "valsts aizsardzībai", - pēc viņa domām, tas ir "vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm", vēsta Rus.lsm.lv.

Alternatīva šīm nodarbībām ir – obligātais dienests visiem - gan sievietēm, gan vīriešiem.

Taču obligātā dienesta Latvijā nav, tāpēc AM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādā pie aizsardzības mācības pasniedzēju, instruktoru sagatavošanas skolām un koledžām.

Atgādināsim, ka aizsardzības mācības skolēniem plānots organizēt reizi mēnesī 8 stundas ilgā nodarbībā divu gadu garumā. Ja skolēns reliģisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt šīs nodarbības, viņam tiks nodrošināta individuālu apmācību iespēja,

Plānots, ka aizsardzības mācības pasniegs Jaunsardzes centra instruktori. Kursu veidos trīs bloki.

Pirmais bloks – nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotiskums, politiskā aktivitāte. Otrais bloks – rakstura īpašības, līdera spējas, mērķu nospraušana, publiskas uzstāšanās, spēja pārliecinoši izteikties. Trešais bloks saistīts ar militārajām mācībām – ierindnieka, sakarnieka iemaņas, ieroču lietošana, darbības lauka apstākļos.

7
Tagi:
Latvija, skola, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Militārajai nodaļai būt, savukārt obligātajai iesaukšanai – nē
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava, foto no arhīva

Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem

19
(atjaunots 22:07 04.06.2020)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava atkal sagādājis pārsteigumu: šoreiz viņš salīdzina rasu nevienlīdzību ASV ar trakajiem 90. gadiem Latvijā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvja Jāņa Dombravas jaunākās publikācijas, šķiet, pārsteigušas gan viņa domubiedrus, gan vēsturniekus.

Šoreiz politiķis nolēmis salīdzināt pašreizējos notikumus ASV ar "trakajiem 90. gadiem" Latvijā. Šķiet, viņš secinājis, ka Latvijas iedzīvotājiem pārbaudījumi dzīvē bijuši smagāki.

Turklāt ar savu analīzi domātājs Dombrava devis "vērtīgu mācību" tagadējiem Latvijas jauniešiem.

Bērniem

"Šo ierakstu pamudināja uzrakstīt tie bērni un jaunieši, kuri publiski kritizēja savus vecākus, jo tie esot pārāk stulbi, lai atbalstītu "blacklifesmatter". Tie jaunieši, kuri jūtas nenormāli apspiesti un priekšplānā izvirza dažādas pseidoproblēmas," savu publikāciju Facebook sāka Dombrava.

Par īstām problēmām jaunā paaudze var tikai minēt, viņš secināja.

"Viņi ir saskatījušies emocionālas Holivudas filmas un tizlus "influencerus", un svēti tic, ka viņi "struglo", ka dzīve ir netaisnīga un grūta priekš viņiem. Neviens nav piedzīvojis tādas grūtības, kā nākas piedzīvot šīs dienas paaudzei. Sasodīts. Lielākā daļa no viņiem nezina, kas ir grūtības. Viņu vecāki ir bijuši pārāk labi pret viņiem. Pārāk daudz devuši. Pārāk labus dzīves apstākļus radījuši, tāpēc viņi var uztraukties par planētas glābšanu no iedomātām problēmām," ir sašutis politiķis. Pēc tam viņš sāka izklāstīt problēmas, kas, pēc viņa domām, ir īstas.

Pie stūres bez noteikumiem un nazis ribās

"Kāda bija bērnu dzīve Latvijā 1990’os gados? Tolaik iespējamība, ka bērns sasniegs pilngadību bija krietni mazāka nekā šodien. Kāpēc? Jo bija lielāka iespēja, ka viņu nogalinās, pats viņš aizies bojā vai tiks sakropļots. Neatkarību atguvušajā valstī uz ceļiem un automašīnās mira neskaitāmi daudz cilvēku. Cilvēkiem bija vāja izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem, brauca ātri, brauca dzērumā, nesprādzējās un ceļu zīmes bija neatbilstošas saliktas. Pie mājas uz gājēju pārejas teju katru nedēļu kādu sabrauca. Jaunas zīmes uzstādīja tikai pēc tam, kad autovadītājs sabrauca mazu bērnu," baismas ainas no trakajiem 90.gadiem tēlo Dombrava.

Tomēr nāve uz ceļa nebija briesmīgākais, norāda deputāts, bija bīstami arī staigāt pa ielām, vēsta politiķis.

"Vēlos vakaros Tu nevarēji būt drošs ejot pat ar vecākiem pa ielu, jo bija risks, ka jūsu ceļi krustosies ar bandītiem, ar sadzērušiem krievu zaldātiem, vai vienkārši nonāksiet situācijā, kad divas bandas savstarpēji izrēķinās. Savukārt brīdī, kad Tev vienam vajadzēja kaut kur iet, tad tā bija īsta laimes spēle. Izvēlēsies nepareizo ceļu un būsi sev sagādājis problēmas. Tu varēji uzdurties uz kaušļiem, kuri aiz neko darīt gribēs piekaut, uz narkomāniem, kuri Tevi aplaupīs, uz čigāniem, kuri Tevi var sadurt ar skrūvgriezi, uz urlām, kuriem nepatiks, ka runā latviski, uz slimajiem, kuri 90’os gados aktīvi zaga bērnus - izmantoja un noslepkavoja. Ātri vien tu biji spiests iemācīties iet pa trotuāra vidu, jo ja gāji pārāk tuvu sētām, tad bija risks, ka tiksi ievilkts iekšā sētās, kur Tevi aplaupīs. Ja iesi par tuvu ielai, bija risks, ka tiksi ierauts mašīnā vai tiksi notriekts no kāda dzērājšofera. Tu biji spiests iemācīties iet pārliecinoši un ļoti ātri. Pareizi turēt skatienu - Tu nedrīkstēji nodurt galvu, tu nedrīkstēji blenzt citiem virsū, tu nedrīkstēji izrādīt bailes vai citas vājuma pazīmes. Citādi riskēji palikt bez naudas, dabūt kauties vai pat saņemt nazi ribās. Un tā nebija neparasta lieta," biedē Dombrava tā, ka Holivudas filmu scenāristi aiz skaudības raud stūrīti.

Par iztiku vajadzēja rūpēties pašiem

Pie tā politiķis neapstājās – viņš sāka biedēt lasītājus ar stāstiem "iz dzīves" – kā reiz tusiņā pie kaimiņa nodurts puisis, kā klasesbiedra mamma glābusi zagļu sadurtu pensionāru, kā citam klasesbiedram tuviniekus nogalinājuši narkomāni.

"Tas nebija nekas neparasts. Vienus sadūra, citus nošāva. Tā tas vienkārši notika un vienīgais, ko varēji darīt ir gatavoties situācijām, kad paša dzīvība būs apdraudēta. Cits gāja trenēties cīņas sportos, cits nēsāja līdzi aukstos ieročus vai gāzes baloniņus, cits gatavojās citos veidos," raksta politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ar pazemojumu varēja saskarties visur: "Skolā, čomu kompānijā, sporta skolās, visur bija tie, kuri tiek pazemoti. Pazemoja, jo kāds bija pārāk resns, tievs, kluss, tumšs, gaišs. Pārāk labi vai slikti ģērbās. Bija pārāk vājš vai emocionāls. Neaprakstīšu dažādus pazemojuma veidus, bet pieļauju, ka šodien būtu ieradusies filmēšanas komanda, sociālie dienesti, policija un ugunsdzēsēji, ja skolā aiz potītēm pa logu tiktu karināts skolēns. Pazemošanas mērķis bija izspiest emocijas no tā, kurš tiek pazemots - asaras vai dusmas. Stulbi, ciniski, nožēlojami, bet tā bija norma un neviens skolotājs par to nesatraucās."

"Mūsdienu jaunatnei liekas, ka problēma ir, ka viņiem nav jaunākais iphone. Tolaik problēma bija būt paēdušam un nestaigāt galīgi draņķīgā paskatā. Tai laikā nebija skolās izveidotas brīvpusdienas priekš visiem. Par ēdienu bija jārūpējas pašiem," stāsta politiķis. Viņs piebilda, ka liela daļa bērnu iztika ar dažiem santīmiem, ko iedevuši vecāki. Šīs naudas nepietika siltam ēdienam, tikai uzkodai. Ja vajadzēja jaunus apavus, nācās pašam krāt naudu un taupīt uz ēdamā rēķina.

Citos rajonos bija sliktāk

"Mūsdienu vecāki ir pārāk jauki pret bērniem, bet tādā veidā nodara lielu postu. Viņi ļauj bērnam paturēt visu nopelnīto naudu sev, bet agrāk tā bija norma, ka daļu no nopelnītās naudas bija jāatdod ģimenei rēķinu apmaksai. Bērnībā tas likās netaisnīgi, bet tas iemācīja, ka dzīvē vienmēr daļa nopelnītās naudas aizies ne Tavām ērtībām.

Ja Tu esi kādreiz pārmetis vecākiem, ka viņi ir tizli, jo dod pārāk mazu kabatas naudu un pārāk reti pērk jaunus telefonus, tad ej un lūdz viņiem piedošanu, jo tikai pateicoties šiem cilvēkiem Tev vispār ir kabatas nauda un telefons. Viņiem, visticamāk, nekā no tā nebija. Tu neko neesi viņiem devis, bet viņi Tev gan," Dombrava stāsta lasītājiem.

Savukārt tiem, kuri pēkšņi apšaubīs politiķa aprakstīto šausmu patiesīgumu vai nodomās, ka viņš dzīvojis kādā nelabvēlīgā rajonā, viņš tālredzīgi stāsta, ka dzīvojis Rīgas centrā.

"Nē, es nedzīvoju kaut kādā gangsteru rajonā. Skolas laikā dzīvoju Rīgas centrā un mācījos vienā no tā laika labākajām ģimnāzijām. Citos rajonos situācija bija draņķīgāka. Ja mūsu rajonā policija un vecāki daudz maz iztrenkāja zagļus, izvarotājus, urlas un narkomānus, tad citviet tie varēja daudz brīvāk darboties.

Es saprotu, ka joprojām ir bērni un jaunieši, kuriem ir jāiet cauri reālām grūtībām, bet tāpēc neuzķerieties uz tizlām subkultūrām, kuras sludina, ka esiet un būsiet vāji, ka ir jāpanāk utopiskā vienlīdzība uz citu rēķina. Nē, Jums ir jāsaprot, ka Jūs jau esat stipri. Grūtības Jūs norūdīs turpmākajai dzīvei. Jūs izsitīsieties tām cauri un Jūs izveidosiet labāku dzīvi sev, savai ģimenei un tautai," noslēdza Dombrava.

Ne īpaši labs vēsturnieks

Liela daļa lasītāju gan nesaprata, kāds sakars ir 90.gadiem un Dombravas grūtajai bērnībai ar pašreizējiem notikumiem ASV.

"Kāda ir doma Jūsu ierakstam? Pastāstīt, cik slikta bērnība Jums bija? Priecājos, ka mani uz ielas nesit un nekarina aiz potītēm pa logu, bet tas nenozīmē, ka jādzīvo agonijā par pagātni un šodienas problēmas jāignorē," politiķim atbildēja Ēriks Ozols.

Vēl lielāku sašutumu radīja Jāņa Dombravas replika Twitter, kur viņš nolēma rasu nevienlīdzības problēmu salīdzināt ar notikumiem Latvijā.

Te nu politiķis visus šokēja ar savām zināšanām, tā sakot, gāza no kājām:

"Vai ASV atņem melnādainajiem visus īpašumus, mantu, nogalina daļu ģimenes locekļu un citus lopu vagonos nosūta piespiedu darbā uz tāliem reģioniem bez iespējas brīvi pārvietoties. Ja tā nav, tad aizver muti, jo ar saviem izteikumiem tu aizvaino represētos un viņu tuviniekus," viņš klāstīja.

Lietotāji gan neapjuka – ātri vien noskaidrojās Dombravas izteikumu iemesls. Izrādījās, ka runa nav par slikto dzīvi 90.gados, bet gan vienkārši par neizglītotību.

"No viņa pasniedzējiem bija dzirdēts, ka Dombrova ir slikts vēsturnieks, bet nedomāju, ka ir tik traki. Ja ideoloģija stāv augstāk par faktiem, tad neko vairāk nevar gaidīt," konstatēja Krišjānis Bušs.

​"Viņš ir studējis vēsturi un kā saka pasniedzēji, nav bijis pārāk labs students," apstiprināja vēsturnieks Gustavs Strenga.

19
Tagi:
PSRS, Latvija, Dombrava
Pēc temata
Lepojaties ar kebabiem, latvieši? Dombrava atkal cilā problēmu, kas "slīcina" Latviju
Par ko tas puika runā? Iesalnieka publikācija pārsteidza pat nacionālistus
Pietiek! Dombrava vairs nevēlas maksāt dzērājiem un sliņķiem
"Apskaudušies" par ekonomiku: Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā ne viss ir slikti
Krievijas militārā aviācija aviobāzē Hmeimima Sīrijā, foto no arhīva

Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā

0
(atjaunots 11:15 05.06.2020)
Armijas bāzu paplašināšana Sīrijā dāvā Krievijai iespēju stiprināt starptautiskās pozīcijas un paplašināt konstruktīvu ietekmi Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.

29. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva valsts Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai apspriesties ar Sīrijas pārstāvjiem par papildu nekustamā īpašuma un akvatorija teritorijas nodošanu Krievijas armijas bāzēm. Kad vienošanās būs panākta, resoriem tā jāparaksta KF vārdā. Tas nav impulsīvs lēmums, tas ir pārdomātas stratēģijas turpinājums un taktikas attīstība atbilstoši situācijai un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Laikmeta izaicinājums liek Krievijai paplašināt militāri politisko ietekmi Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos, un uz gadu desmitiem saglabāt militāro kontingentu SAR. Pirmkārt, - starptautiskās stabilitātes uzturēšanai. Šodien, kad no SAR izvesta lielākā daļa Irānas bruņoto spēku un mājās atgriežas Libānas Hezbollah, Krievijas grupējums ir vienīgais ārvalstu spēks, kas sekmīgi un leģitīmi Sīrijas zemē cīnās ar teroristiskajām organizācijām. No taktiskā viedokļa Krievijas militāro objektu teritoriāla paplašināšana nepieciešama, lai uzturētu drošības perimetru Tartusā, Hmeimimā un, iespējams, arī citos Arābu republikas punktos.

Sīrijā strādā divi lieli Krievijas militārie objekti – aviobāze Hmeimimā (aviācijas grupas beztermiņa dislokācijas vieta) un materiāltehniskās sagādes punkts Tartusā (noma uz 49 gadiem ar iespēju pagarināt uz 25 gadiem), Jūras kara flotes kuģu grupas bāze. Atgādināšu, ka saskaņā ar Damaskas oficiālo lūgumu 2015. gada septembrī Hmeimimā tika izveidota Krievijas GKS aviācijas grupa, un sākās militārā operācija pret teroristisko grupējumu ISIS. Vēlāk, 2017. gadā Maskava un Damaska parakstīja vēl vienu dokumentu, kas paredzēja: Tartusā var uzturēties līdz 11 Krievijas kuģi (ieskaitot zemūdenes ar kodolreaktoriem), un tiek plānota ostā esošo kuģu remonta iespēju paplašināšana.

Stabilitāte reģionā

Neapšaubāmi, Sīrija atzinīgi vērtē Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos savā teritorijā – uz sauszemes un jūrā. Sīrija to atbalsta tik atklāti un neapgāžami, ka atklāti nožēlojami izskatās atsevišķi Rietumu mēģinājumi sabojāt Krievijas reputāciju reģiona ar dezinformāciju par kaut kādiem Damaskas strīdiem ar Maskavu militārās un militāri tehniskās sadarbības jomā.

Sīrijas sadarbība ar Krieviju ved pie miera un stabilitātes visās dzīves sfērās, to ļoti labi saprot reģionālie spēles dalībnieki. No otras puses, ASV Jūras spēku 6. flotes klātbūtne Vidusjūrā un atsevišķu naftas ieguves rajonu okupācija Sīrijā ar amerikāņu spēkiem (bez jebkādas ANO vai SAR likumīgās valdības sankcijas) nes ilggadēju militāri politisko turbulenci un apdraud civiliedzīvotājus.

1. jūnijā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs norādīja, ka ASV gaisa izlūkošana Krievijas militāro objektu dislokācijas rajonu tuvumā Sīrijā ir agresīva un neatbilst līgumiem ar Krieviju. Tomēr amerikāņi un citi "partneri" jau zināmu laiku ir zaudējuši visatļautības un nesodītības sajūtu Tuvajos Austrumos un Vidusjūrā – tikai retumis nedēļa paiet, un Krievijas iznīcinātāji Su-35 nav pacēlušies gaisā, lai pārtvertu ASV JS 6. flotes izlūklidmašīnas. Krievijas BS Ģenerālštābs informēja, ka martā fiksētas 17 šādas epizodes. Krievijas aviācijas lidojumi norit saskaņā ar gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem, un iznīcinātāju Su-35 manevri tikai norāda ASV izlūkiem, kurp lidot nevajag.

Plaši pazīstama kļuva epizode, kurā britu zemūdene mēģināja ar spārnotajām raķetēm apšaudīt Sīrijas teritoriju, taču tai nesekmējās, jo Krievijas zemūdenes piespieda to manevrēt un pēc tam pat padzina no pozīciju rajona – piespieda aiziet.

Jautājumā par Sīrijas problēmām ASV speciālais pārstāvis Sīrijas jautājumos Džeimss Džefrijs nesen paziņoja: "Mans uzdevums ir padarīt to par purvu krieviem." Ņemot vērā pozitīvo dinamiku Sīrijas konflikta noregulēšanā pēdējo četru gadu laikā ar daudzpusēju KF starpniecību, diezin vai tuvākajā perspektīvā "pārpurvošanas" uzdevumu izdosies izpildīt. Maskavas nākotnes plāni ir ļoti skaidri, nesen prezidents Vladimirs Putins apliecināja: "Mēs esam tur, lai aizsargātu savas intereses šajā reģionā. Karavīri tur būs, kamēr tas būs mūsu interesēs."

Loģiski būtu pieņemt, ka tuvāko 50 gadu laikā Krievijas spēku izvešana nav plānota, turklāt pašreizējais operatīvās telpas paplašinājums Sīrijā dāvās Krievijai iespēju efektīvāk reaģēt uz situācijas izmaiņām reģionā.

Jaunais bruņojums

Protams, Sīrija nav poligons Krievijas ieroču izmēģinājumiem, taču tā iznācis, ka tieši Sīrijas operācijas gaitā izdevies pārbaudīt jaunākos paraugus, un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumiem izdevās "frontes līnijā" operatīvi pilnveidot savus izstrādājumus. Tāda pieredze ir zelta vērta.

Sīrijas operācijā Krievijas JKF kuģi un zemūdenes pirmo reizi  izmēģināja spārnotās raķetes "Kalibr" – gan individuāli, gan grupējuma sastāvā, no Kaspijas un Vidusjūras.

Krievijas tālā darbības rādiusa aviācija pret teroristiem Sīrijā pirmo reizi izmantoja jaunās precīzās stratēģiskās spārnotās raķetes X-101 ar darbības rādiusu līdz 5000 km (raķetes kodolversija X-102 spēj nest lādiņu ar 250 kilotonnu jaudu). Ši militārā spēka demonstrācija ir spilgts signāls nelabvēļiem.

Sīrijas Arābu Republikā savu efektivitāti spilgti nodemonstrēja bumbvedēji Su-34. Sekmīgi izmēģināts kaujas apstākļos smagais daudzfunkcionālais 5.paaudzes iznīcinātājs Su-57, jaunais tanks T-14 "Armata", radioelektroniskās cīņas sistēmas un daudz kas cits.

Pats par sevi saprotams, Krievijas jaunā bruņojuma pielietošanas prakse interesē potenciālos pircējus ārvalstīs: aizvien garāka izstiepjas bumbvedēju Su-34 pircēju rinda, pēc pārrunām ar Ēģipti, Indiju, Ķīnu un citām valstīm Maskava saņēmusi provizoriskos pietiekumus arī T-14 "Armata" iegādei. Iespējams, operācija Sīrijā rezultātā izrādīsies ne tikai savstarpēji izdevīga Damaskai un Maskavai, bet arī ienesīga.

Un vēl viens vērtīgs Krievijas ieguvums. Karadarbībās ar nežēlīgu un fanātisku pretinieku, kas izmanto speciālo uzdevumu vienību taktiku, bezpilota lidaparātus un kosmiskos sakarus, Krievijas spēki (jaunie speciālisti un pieredzējuši komandieri) guva unikālu pieredzi, kas nav atrodama nekādās mācībās. Kopš 2015.gada Sīrijā strādājis liels skaits Krievijas karavīru, un viņi izjuta mūsdienu militārā konflikta spriedzi, apzinājās, cik svarīga ir izlūkošana un sakari, aptvēra, kā tiek nodrošināta dažādu spēku un līdzekļu efektivitāte. Tā Krievijā aug profesionālu speciālistu un uzticamu miera stiprināšanas instrumentu pulks.

0
Tagi:
Krievija, Sīrija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus
Krievijas Su-35 pārtvēris ASV izlūklidmašīnu pie Sīrijas krastiem: ko meklē amerikāņi?
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības