Bagāža, foto no arhīva

"Pēc gada sāksies masveida cilvēku bēgšana no Latvijas": reemigranta dvēseles kliedziens

213
(atjaunots 15:38 27.03.2020)
Izskatās, ka ne visi Latvijā atgriezušies emigranti priecājas par savu izvēli – daži no viņiem nespēj sagaidīt, kad robežas atkal būs vaļā.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un gaidāmā nopietnā ekonomiskā krīze, šķiet, liek atsevišķiem reemigrantiem nopietni pārskatīt savus nākotnes plānus attiecībā uz Latviju.

Savā viedoklī šajā sakarā padalījās Jānis Bērziņš, kurš ievietoja emocionālu publikāciju Facebook grupā, kas ir veltīta reemigrantu problēmām.

"Sveicināti, dārgie draugi! Šis posts būs ļoti tiešs, tāpēc ar vājiem nerviem iesaku nelasīt," uzreiz brīdina vīrietis.

Pēc viņa sacītā, Latvijā viņš ir atgriezies jau pirms vairākiem mēnešiem un sākumā izjuta eiforiju saistībā ar pārvākšanos dzimtenē, iespējām atrast jaunu darbu un pārējo pozitīvu. Taču realitāte izrādījās pavisam cita – uzņēmumi meklē labākos starp labākajiem.

Пост в социальной сети Facebook
© Photo Facebook
Publikācija sociālajā tīklā Facebook

"TOP super-duper MEGA kreatīvos cilvēkus, ar ULTRA pieredzi un vēlams arī izglītību. Ja darba sludinājumos to neprasa, tas nenozīmē ka viņi to negrib redzēt. Protams, uz zemām un jēlām vakancēm ar (bruto) atalgojumu zem 1000 EUR prasības ir pieticīgas, jo nav daudz gribētāju, kuri par tādu atalgojumu būtu gatavi vergot," atzīmē Jānis.

Savukārt vakancēm ar atalgojumu virs 1000 EUR (bruto), viņaprāt, piesakās visi pēc kārtas, un darba devējs saņem ap 200+ pieteikumu vienam sludinājumam. Ņemot vērā, ka ap 20% kandidātu ir maģistra grāds, kā arī pieredze, savas izredzes var aprēķināt katrs pats.

Tālāk reemigrants pāriet pie citiem Latvijas dzīves vērtējumiem. Viņaprāt, cenas veikalos ir drausmīgi augstas, savukārt nodokļi ir nenormāli. Cilvēki galīgi un nemaz neprot komunicēt.

"Komunicējot lietišķā vidē visiem ir ieslēgts tas "vēsais" un pretīgais  tonītis. Likumi ir aplami un absurdi. Pēc dažiem pavadītiem mēnešiem Latvijā, jau takā sāku savu izvēli pamazām nožēlot, kad pēkšņi "booom"  COVID-19! Cilvēki masveidā zaudē darbu!  Uzņēmumi bankrotē!  Cilvēki iesprostoti, robežas ciet!  Bēgt nav kur! Valsts "maksā"... Maksā? Nu redzēsim, ko, kam, cik daudz un cik ilgi maksās...

Garantēju, ka pēc krīzes beigām (1-2 gadi) būs masveida izbraukšana no valsts, brauks prom vagoniem un uz visām pusēm. Lidmašīnas lidos  ar emigrantiem čukčukbānītī pa gaisu! Brauks prom, kur acis rāda, lai tikai aizbēgtu no bezizejas, nabadzības un parādiem, kuri būs sakrājušies tūkstošu tūkstošos ļoti lielai daļai bez ienākumiem palikušo iedzīvotāju vidū.

Teiksiet, ka visur jau būs krīze? Iespējams, būs! Tomēr lielvalstīs uzņēmumi un holdingi  augs kā sēnes pēc krīzes, kamēr Latvijā tas prasīs vēl desmit gadus, lai tiktu uz kājām, kamēr valdība jau gudros nākamos nodokļus ar kuriem aplikt savus iedzīvotājus. Kāds ir jūsu viedoklis?"

Nevis dzīvojam, bet izdzīvojam

Diemžēl, vairums komentētāju piekrita autora viedoklim.

"Es vēl īsti nemācēšu spriest, jo tik līdz atradu bērnudārzu, kurā palaist bērnus, mūsu dzīvēs ienāca "kronis" un viss apstājās. Uzspēju aizsūtīt tikai vienu CV, kura prasībām atbildu uz 100%. Man pat neatbildēja. Redzēsim, kas būs pēc vīrusa," raksta Inese.

"Mēs šeit atrodamies gandrīz divus gadus un varu parakstīties zem katra vārda, tieši aprīļa beigās nopirkām biļetes, lai varētu atgriezties UK, un tagad dēļ vīrusa esam reāli iesprostoti. Es gribēju braukt jau pagājušā gada rudenī, bet diemžēl nācās vēl palikt LV. Mēs tagad nevis dzīvojam, bet izdzīvojam. Man darbs vīrusa dēļ ir pazaudēts un citu atrast nevaru. Labi, ka vēl vīram ir, bet arī nemaksā tik daudz, lai uzturētu visu ģimeni un vēl nomaksātu rēķinus. Uz kakla dzīvoklis kredītā," stāstā Laura.

"Esmu šeit bišķīt vairāk, kā gadu... Oficiāli, ka nodokļu maksātājs, nepilnu gadu... Kā pašnodarbinātais. Viss ir apstājies... Cik saprotu, tagad man varētu pienākties krīzes pabalsts 80 euro. Realitāte ir tāda, būs vēl trakāk," stāsta Antra.

"Es šeit esmu gadu, un arī varu piekrist KATRAM vārdam... Jau oktobrī sākām domāt, ka vajag atgriezties, jo naudas pietiek tikai, lai izdzīvotu, un tāpēc vīrs oktobrī jau aizbrauca prom, lai varētu kaut kā izdzīvot... Vienīgais, kas LV ir labi, tie ir ārsti, bērnam ar veselību kļuva daudz labāk (kas arī bija pats galvenais iemesls atgriezties - uzlabot bērnam veselību). Pavasarī gribējām visa ģimene braukt pie vīra... Tagad viss apstājās, sēžam mājās (darbu gan neesmu pazaudējusi, paņēmu bezalgas atvaļinājumu), bet mēs esam šeit un vīrs ir tālu prom... Un kad tagad tiksimies, nav ne jausmas," atbild publikācijas autoram Jeļena.

Taisnības labad atzīmēsim, ka vairumam publikāciju šādās grupās tomēr ir pozitīva nokrāsa.

Piemēram, pavisam nesen kāda sekotāja dalījās savā pieredzē un salīdzināja medicīnu Latvijā un Lielbritānijā. Pēc viņas sacītā, medicīnas aprūpe Lielbritānijā neiztur nekādu kritiku, kamēr Latvijā viņa ir saņēmusi visu nepieciešamo ārstēšanu praktiski uzreiz.

213
Tagi:
koronavīruss, emigrācija, Latvija
Pēc temata
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Baņķieris paskaidroja, kādēļ Latvija nekad nepanāks Eiropu dzīves līmeņa ziņā

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

2
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

2
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

4
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

4
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro