Bagāža, foto no arhīva

"Pēc gada sāksies masveida cilvēku bēgšana no Latvijas": reemigranta dvēseles kliedziens

221
(atjaunots 15:38 27.03.2020)
Izskatās, ka ne visi Latvijā atgriezušies emigranti priecājas par savu izvēli – daži no viņiem nespēj sagaidīt, kad robežas atkal būs vaļā.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un gaidāmā nopietnā ekonomiskā krīze, šķiet, liek atsevišķiem reemigrantiem nopietni pārskatīt savus nākotnes plānus attiecībā uz Latviju.

Savā viedoklī šajā sakarā padalījās Jānis Bērziņš, kurš ievietoja emocionālu publikāciju Facebook grupā, kas ir veltīta reemigrantu problēmām.

"Sveicināti, dārgie draugi! Šis posts būs ļoti tiešs, tāpēc ar vājiem nerviem iesaku nelasīt," uzreiz brīdina vīrietis.

Pēc viņa sacītā, Latvijā viņš ir atgriezies jau pirms vairākiem mēnešiem un sākumā izjuta eiforiju saistībā ar pārvākšanos dzimtenē, iespējām atrast jaunu darbu un pārējo pozitīvu. Taču realitāte izrādījās pavisam cita – uzņēmumi meklē labākos starp labākajiem.

Пост в социальной сети Facebook
© Photo Facebook
Publikācija sociālajā tīklā Facebook

"TOP super-duper MEGA kreatīvos cilvēkus, ar ULTRA pieredzi un vēlams arī izglītību. Ja darba sludinājumos to neprasa, tas nenozīmē ka viņi to negrib redzēt. Protams, uz zemām un jēlām vakancēm ar (bruto) atalgojumu zem 1000 EUR prasības ir pieticīgas, jo nav daudz gribētāju, kuri par tādu atalgojumu būtu gatavi vergot," atzīmē Jānis.

Savukārt vakancēm ar atalgojumu virs 1000 EUR (bruto), viņaprāt, piesakās visi pēc kārtas, un darba devējs saņem ap 200+ pieteikumu vienam sludinājumam. Ņemot vērā, ka ap 20% kandidātu ir maģistra grāds, kā arī pieredze, savas izredzes var aprēķināt katrs pats.

Tālāk reemigrants pāriet pie citiem Latvijas dzīves vērtējumiem. Viņaprāt, cenas veikalos ir drausmīgi augstas, savukārt nodokļi ir nenormāli. Cilvēki galīgi un nemaz neprot komunicēt.

"Komunicējot lietišķā vidē visiem ir ieslēgts tas "vēsais" un pretīgais  tonītis. Likumi ir aplami un absurdi. Pēc dažiem pavadītiem mēnešiem Latvijā, jau takā sāku savu izvēli pamazām nožēlot, kad pēkšņi "booom"  COVID-19! Cilvēki masveidā zaudē darbu!  Uzņēmumi bankrotē!  Cilvēki iesprostoti, robežas ciet!  Bēgt nav kur! Valsts "maksā"... Maksā? Nu redzēsim, ko, kam, cik daudz un cik ilgi maksās...

Garantēju, ka pēc krīzes beigām (1-2 gadi) būs masveida izbraukšana no valsts, brauks prom vagoniem un uz visām pusēm. Lidmašīnas lidos  ar emigrantiem čukčukbānītī pa gaisu! Brauks prom, kur acis rāda, lai tikai aizbēgtu no bezizejas, nabadzības un parādiem, kuri būs sakrājušies tūkstošu tūkstošos ļoti lielai daļai bez ienākumiem palikušo iedzīvotāju vidū.

Teiksiet, ka visur jau būs krīze? Iespējams, būs! Tomēr lielvalstīs uzņēmumi un holdingi  augs kā sēnes pēc krīzes, kamēr Latvijā tas prasīs vēl desmit gadus, lai tiktu uz kājām, kamēr valdība jau gudros nākamos nodokļus ar kuriem aplikt savus iedzīvotājus. Kāds ir jūsu viedoklis?"

Nevis dzīvojam, bet izdzīvojam

Diemžēl, vairums komentētāju piekrita autora viedoklim.

"Es vēl īsti nemācēšu spriest, jo tik līdz atradu bērnudārzu, kurā palaist bērnus, mūsu dzīvēs ienāca "kronis" un viss apstājās. Uzspēju aizsūtīt tikai vienu CV, kura prasībām atbildu uz 100%. Man pat neatbildēja. Redzēsim, kas būs pēc vīrusa," raksta Inese.

"Mēs šeit atrodamies gandrīz divus gadus un varu parakstīties zem katra vārda, tieši aprīļa beigās nopirkām biļetes, lai varētu atgriezties UK, un tagad dēļ vīrusa esam reāli iesprostoti. Es gribēju braukt jau pagājušā gada rudenī, bet diemžēl nācās vēl palikt LV. Mēs tagad nevis dzīvojam, bet izdzīvojam. Man darbs vīrusa dēļ ir pazaudēts un citu atrast nevaru. Labi, ka vēl vīram ir, bet arī nemaksā tik daudz, lai uzturētu visu ģimeni un vēl nomaksātu rēķinus. Uz kakla dzīvoklis kredītā," stāstā Laura.

"Esmu šeit bišķīt vairāk, kā gadu... Oficiāli, ka nodokļu maksātājs, nepilnu gadu... Kā pašnodarbinātais. Viss ir apstājies... Cik saprotu, tagad man varētu pienākties krīzes pabalsts 80 euro. Realitāte ir tāda, būs vēl trakāk," stāsta Antra.

"Es šeit esmu gadu, un arī varu piekrist KATRAM vārdam... Jau oktobrī sākām domāt, ka vajag atgriezties, jo naudas pietiek tikai, lai izdzīvotu, un tāpēc vīrs oktobrī jau aizbrauca prom, lai varētu kaut kā izdzīvot... Vienīgais, kas LV ir labi, tie ir ārsti, bērnam ar veselību kļuva daudz labāk (kas arī bija pats galvenais iemesls atgriezties - uzlabot bērnam veselību). Pavasarī gribējām visa ģimene braukt pie vīra... Tagad viss apstājās, sēžam mājās (darbu gan neesmu pazaudējusi, paņēmu bezalgas atvaļinājumu), bet mēs esam šeit un vīrs ir tālu prom... Un kad tagad tiksimies, nav ne jausmas," atbild publikācijas autoram Jeļena.

Taisnības labad atzīmēsim, ka vairumam publikāciju šādās grupās tomēr ir pozitīva nokrāsa.

Piemēram, pavisam nesen kāda sekotāja dalījās savā pieredzē un salīdzināja medicīnu Latvijā un Lielbritānijā. Pēc viņas sacītā, medicīnas aprūpe Lielbritānijā neiztur nekādu kritiku, kamēr Latvijā viņa ir saņēmusi visu nepieciešamo ārstēšanu praktiski uzreiz.

221
Tagi:
koronavīruss, emigrācija, Latvija
Pēc temata
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Baņķieris paskaidroja, kādēļ Latvija nekad nepanāks Eiropu dzīves līmeņa ziņā
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

18
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

18
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

26
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

26
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos