Latvijas žurnāli un avīzes, foto no arhīva

Līdaka: ir jāpalīdz medijiem, pirms nav par vēlu

28
(atjaunots 17:29 26.03.2020)
Reklāmas nestie plašsaziņas līdzekļi ienākumi var kristies par 70%, viņiem vajadzīgs valsts atbalsts.

RĪGA, 26. marts — Sputnik. Medijiem jāsaņem valsts atbalsts tieši tāpat kā tūrisma vai viesnīcu biznesam, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) bijusī locekle Gunta Līdaka sarunā ar radio Baltkom.

Valdības sēdē 24. martā tika pieņemta virkne lēmumu ar mērķi sniegt ekonomisko un sociālo atbalstu nozarēm, kas cietušas Covid-19 krīzes rezultātā.

Līdaka uzskata, ka saraksts ir nepilnīgs – tajā jāiekļauj arī mediji.

Pēc viņas domām, mediji jāiekļauj starp visvairāk cietušajām nozarēm – krīzes situācijā mediju patēriņš iedzīvotāju vidū pieaug. Protams, viņa piezīmēja, tā ir cita krīze, salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri neko nespēj ražot. Mediji strādā, taču nav saprotams, kādi būs ienākumi, jo, saskaņā ar dažādām prognozēm, reklāmas nestie ienākumi var sarukt par 70%, paskaidroja Līdaka.

Pēc viņas domām, patlaban žurnālisti strādā daudz vairāk nekā parasti.

Līdaka atgādināja, ka visiem vajadzīga informācija, un mediji, kuri izplata ziņas par ārkārtas situāciju un vīrusu Latvijā, ir visvieglāk ievainojami.

Ja medijiem netiks sniegta palīdzība, iedzīvotājiem zudīs iespēja saņemt informāciju. Līdaka atgādināja, ka pieaug radio, televīzijas un interneta patēriņš un to darbinieki strādā 2-3 reizes vairāk nekā parasti. Šī iemesla dēļ, pēc Līdakas pārliecības, finansiāls atbalsts ir vitāli nepieciešams.

Pie tam ar līdzekļiem, kas patlaban piešķirti komerciālajiem medijiem, nepietiks pilnvērtīgai palīdzībai.

Līdaka paskaidroja, ka patlaban piešķirtais atbalsts ir ļoti mazs, lielākā summa tiks atvēlēta valsts medijiem, kuri jau tāpat saņem valsts dotācijas. Komerciālajiem medijiem 70 tūkstoši neko lielu nedos, uzsvēra Līdaka. Pēc viņas domām, drīz būs redzams, kā krīze ietekmēs dažādus medijus.

Daudzi izdevumi atzīmē, ka ar koronavīrusa pandēmiju saistītā pašizolācija bēdīgi ietekmēs preses izdzīvošanu – daudzās valstīs ieteikts slēgt tipogrāfijas, avīžu pārdošana un piegāde ir apgrūtināta, izdevumi tiek publicēti internetā – tas atvieglo izdošanu un saikni ar lasītājiem.

Mediju nozari gaida krīze, kas salīdzināma ar stāvokli 2008. gadā, kad avīzes un žurnāli zaudēja reklāmdevējus – viņi pārklāja pie digitālajām platformām un maksāja Facebook un Google.

Nozare cieta zaudējumus jau pirms pandēmijas. 2019. gadā izdevums Bloomberg atzīmēja, ka kadru samazināšana medijos ir kļuvusi vērienīgākā kopš 2008. gada.

28
Tagi:
koronavīruss, Latvija, mediji
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (791)
Pēc temata
Latvijas uzņēmēji var piezvanīt VID un palūgt nodokļu brīvdienas
Politologs: Baltijas valstis par vēlu apjēgušas, ka tagad ES katrs ir par sevi
Piecas epidēmijas mācības Latvijai, jeb Mīts par "varonīgu uzvaru"
Latvijas kompānijas negaida palīdzību no valsts un sāk atlaist darbiniekus
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

16
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

16
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis