Ārsts: ar Covid-19 Latvijā tik un tā izslimos 60-70% iedzīvotāju
(atjaunots 09:11 24.03.2020)
Pazīstamais ārsts Pēteris Apinis uzskata, ka lēmumi, ko valdība pieņem koronavīrusa izplatības ierobežošanai, ir bezjēdzīgi. RĪGA, 24. marts — Sputnik. Politiķi un ministriju ierēdņi informāciju par koronavīrusu saņem no dažādiem avotiem, izdevumā Latvijas Avīze raksta pazīstamais ārsts, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Daļu informācijas viņi smeļas no ārstiem, daļu – no sociālo tīklu sazvērestības teorijām un tenkām. Tomēr viņi vēlas pierādīt, ka zin, var un spēj veikt rīcībai līdzīgas kustības. Jo lielāka neziņa, jo aktīvāka politiķu rīcība.
©
Foto : Министерство здравоохранения
Ārsti, kuri darba ietvaros daudz lasa, pagaidām arī paši neko daudz nezin par koronovīrusu SARS 2, toties zin krietni vairāk par šā vīrusa izraisīto slimību Covid-19. Taču politiķi un ministriju ierēdņi, kuri patlaban pieņem lēmumus, par tiem zin daudz mazāk. Tomēr lēmumus pieņem viņi, un daži lēmumi ir nejēdzīgi.
"Šobrīd politikas nejēdzīgo rosību Latvijā viskošāk demonstrē divas stratēģijas:
1) piespiest visus iedzīvotājus sēdēt istabā, nebāzt degunu ārā un tikai izņēmuma gadījumā aiziet uz veikalu pēc maizes un piena. Nepieļaut sportu, kustības, slēgt sporta zāles un baseinus.
Psihopātiskākie politiķi ar "mentubekgraundu" pieprasa pārvietošanās aizliegumu, kur pa ielām braukātu tikai militārpersonas un policisti, bet slimnieki tiktu īpaši iezīmēti (sensenos laikos Rīgā ar speciālu zvaniņu iezīmēja lepras jeb spitālības slimniekus).
2) aizliegt jebkādu hronisku slimību ārstēšanu ambulatori un dienas stacionārā, izņemot SARS 2 izsauktas infekcijas ārstēšanu," raksta Apinis.
Riska grupai draud briesmas
Pēc ārsta domām, abi šie ierosinājumi ir absurdi un vērsti pret iedzīvotāju veselību, ar tiem var panākt tikai sliktākus epidēmijas rezultātus Latvijā. Slēgt ambulatoru palīdzību, - tas ir nežēlīgs eksperiments. Apinis atzīmēja, ka tamlīdzīgas darbības vērstas pret cilvēku veselību, pret pretošanos slimībai.
"Problēma ir apstāklī, ka visvairāk apdraudēti no SARS 2 koronovīrusa ir vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām slimībām. Nāvējoši bīstams koronavīruss ir cukura diabēta pacientam ar nestabilu cukura līmeni. Ļoti bīstams koronavīruss ir pacientiem ar augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un sirds asinsvadu sistēmas mazspēju. Bīstams koronovīruss ir plaušu slimniekiem, nieru un aknu slimniekiem.
Nav svarīgāka profilaktiska līdzekļa koronavīrusa infekcijas iespējami vieglai pārslimošanai kā savas hroniskās slimības ārstēšana. Būtiskākais mehānisms’, kā glābt cilvēku dzīvības, ir saglabāt saikni starp pacientu un viņa ārstējošo ārstu – ģimenes ārstu vai speciālistu. Ja valdība mēģinās slēgt ambulatoro palīdzību, tas varētu būt ļoti nesaudzīgs eksperiments ar hronisku pacientu veselību un dzīvību," viņš konstatēja.
Pašlaik visas ambulatorās medicīnas iestādes ne tikai stingri ievēro epidemioloģiskās aizsardzības pasājumus, bet arī dara vairāk nekā pieprasa ārkartas stāvokļa noteikumi, uzskata Apinis. Pēc viņa domām, politiķi, kuri cenšas slēgt visas ambulatorijas, rotaļājas ar cilvēku dzīvībām.
Vairāk kustību un svaiga gaisa!
Tagad ASV un Eiropas savienības augstākās amatpersonas ir atzinušas, ka ar koronavīrusu inficēsies 60–70% pasaules iedzīvotāju. Pēc Apiņa domām, Latvija nav izņēmums – arī mums jārēķinās ar šiem 60–70% slimnieku.
"2/3 Latvijas iedzīvotāju būs spiesti šo slimību pārslimot vieglākā vai smagākā formā. To, cik smaga būs šī slimība, noteiks nespecifiskā imunitāte (protams, arī vīrusu prevalence – cik daudz vīrusu katram konkrēti "uzbruks"). Nespecifisko imunitāti pilnībā noteiks katra cilvēka personiskā attieksme pret savu veselību un rūpes par to. Nav svarīgāka uzdevuma savas veselības saglabāšanai par kustībām.
Katram cilvēkam šobrīd būtu jāspēj katru dienu atlicināt stunda kustībām – ātram pārgājienam, skrējienam, riteņbraucienam. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā fiziska kustība svaigā gaisā. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešams vingrot un vingrināt krūšukurvi katru dienu vairākkārt.
Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Mazāk elpošanā nodarbinātajos plaušu segmentos dzīvo dažādas baktērijas, kas vīrusa izraisīto slimību ātri var pārvērst bakteriālā pneimonijā un sepsē. Šīs baktēriju krātuves ir jāventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits var parādīt vingrinājumus – kā šajos segmentos uzlabot elpošanu.
Gluži tāpat kā ventilēt plaušas, vajag ventilēt dzīvojamās un darba telpas.
Tātad – ļoti svarīgas ir kustības svaigā gaisā – mežā, pļavā, jūras vai upes krastā, kaut vai parkā. Mums ir visādi jāatbalsta cilvēku vēlme doties ārā no pilsētas, kustēties un rūpēties par savu veselību.
Jāpārskata iepriekšpieņemtie pārspīlētie lēmumi slēgt sporta zāles un baseinus, bet jāreglamentē to lietošanas noteikumi," turpināja ārsts.
Pēc Apiņa domām, ļaunākais cilvēku veselības ienaidnieks ir politiķu un ierēdņu vēlme iezīmēties ar pārspīlētu aktivitāti.
"No mums plēš lielas summas": Bolt un Wolt izputina ēdināšanas uzņēmumus Rīgā
(atjaunots 09:09 26.11.2020)
Restorānu īpašnieki sit trauksmes zvanu – nepilna sabiedriskās ēdināšanas iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā neglābj no izputēšanas. Lielu daļu apgrozījuma "noplēš" ēdiena piegādes kompānijas.RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā, kura dēļ kafejnīcas un restorāni nedrīkst pieņemt apmeklētājus, stipri cērt ienākumus, neraugoties uz to, ka ēdināšanas iestādēm ir tiesības pārdot ēdienu līdzņemšanai. Tikmēr piegādes kompānijas plaukst un vairojas, vēsta BВ.lv.
Iestāžu īpašnieki sūdzas par katastrofālu apgrozījumu kritumu. Piemēram, Rīgas restorāna Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis pastāstīja, ka informācija par restorānu apgrozījuma kritumu par 30% "ir pilnīgi nepatiesa". Viss ir krietni sliktāk.
©
Sputnik / Владимир Астапкович
Jakuševskis skaidro, ka ar ienākumiem, kuri sastāda 500-700 eiro dienā, teju pietiek, lai neslēgtu uzņēmumu. Komunālo pakalpojumu un īres apmaksai, kā arī darbinieku algu izmaksai ar to nepietiek.
Kādēļ tā iznāk, paskaidroja itāļu restorāna Casa Nostra vadības pārstāve Sandra Kļaviņa. Viņa paziņoja, ka restorāna apgrozījums krities vairāk nekā par 60%. Lai gan ēdiena tirdzniecība līdzņemšanai ir pieaugusi par 20%. Segu uz savu pusi velk ēdienu piegādes servisi.
Kļaviņa pastāstīja, ka daudzi cilvēki paši pasūta ēdienu pa telefonu un pēc tam paši atnāk tam pakaļ. Taču ir daudz arī to, kas izmanto ēdienu piegādes kompānijas – Bolt un Wolt. Uz piegāžu veiksmes viļņa attīstās arī Latvijas kompānija QWQER.
"Viņi no mums plēš lielas summas. Wolt ņem 30%, Bolt ņem 25% no bruto summas," uzsvēra Kļaviņa.
Atgādināsim, ka augustā rīdziniece rakstīja "Sūdzību dēlim" par to, ka kurjeri, kuri piegādā ēdienu Latvijas galvaspilsētā, nezina latviešu valodu, un tāpēc ar viņiem nav iespējams normāli vienoties – rodas neērtības precizējot adresi. Taču, spriežot pēc visa, Rīgas iedzīvotāji tomēr atraduši veidu kā vienoties, un kurjeru firmas plaukst, kamēr restorāni tiek novājināti.
Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas režīmu, kas tika ieviests 9. novembrī, paredz, ka vismaz uz četrām nedēļām Latvijā ir aizliegts sniegt izklaides pakalpojumus bāros, nakts klubos, akvaparkos, saunās, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu svinību vietās, izklaides centros, batutu parkos, bērnu spēļu istabās un bērnu pieskatīšanas istabās. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu iespējams iegādāties tikai līdzņemšanai.
Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"
"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.
Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.
Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.
Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.
Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.
"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā
(atjaunots 11:58 26.11.2020)
Atmīnēšana nesenās karadarbības zonā un citos rajonos Kalnu Karabahā paredz sprādzienbīstamo priekšmetu pakāpenisku likvidāciju simtiem kvadrātkilometru teritorijā. Tai nepieciešami milzīgi resursi – miljoniem dolāru – un gadu desmitiem rūpīga darba, līdz bīstamo teritoriju atkal būs iespējams apsaimniekot, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Mīnu lauki, nesprāguši lādiņi un paštaisītie spridzekļi tiek uzskatīti par galveno problēmu jebkurā postkonflikta teritorijā. Nāves draudus spilgti ilustrē gluži nesens piemērs – 23. novembrī Madagiza ciema rajonā neatzītās Kalnu Karabaha republikas teritorijā sprādzienā cieta azerbaidžāņu un krievu kareivji, kā arī vietējie ĀSM darbinieki. Konflikta zonā tamlīdzīgs risks ik dienas apdraud miernešus, sapierus un glābējus.
Aizvakar Erevānas pilsētas lidostās ieradās vairāk nekā simt karavīri no Krievijas AM Starptautiskā pretmīnu centra. Līdz ar viņiem Armēnijā nogādātas 13 militārās un speciālās tehnikas vienības. Vakar inženieru vienības devās uz Stepanakertu. Sapieru avangards jau 23. novembrī sāka atmīnēt apvidu ceļus, apvidu un objektus.
Prioritārs uzdevums – operatīvi pārbaudīt dislokācijas vietas, miernešu pārvietošanās maršrutus starp posteņiem un atsevišķus infrastruktūras objektus.
Tikai vienā iecirknī vien krievu sapieri likvidēja aptuveni 30 prettanku mīnas. Parasti atrastos lādiņus likvidē speciālā poligonā vai uz vietas. Krievijas BS Starptautiskā pretmīnu centra speciālisti ir sagatavoti sarežģītajam un saspringtajam darbam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pretmīnu darbības standartiem. Viņi saņēmuši mūsdienīgu tehniku, arī mīnu meklētājus IMP-S2 un robotehniskos kompleksus "Uran 6". Mūsdienīgais ekipējums un iekārtas mazina risku Krievijas karavīru veselībai un dzīvībai Kalnu Karabahā, tomēr nav iespējams nivelēt draudus pilnībā.
Misija ir sarežģīta
Lokālajiem un reģionālajiem konfliktiem mūsdienās raksturīgs karadarbības permanentais raksturs, kā arī mīnu lauku, lamatu, fugasu un citu "pārsteigumu" plašs pielietojums operāciju zonā un apkārtējā teritorijā. Konflikta pušu rīcībā nav lielu bruņoto spēku un resursu, kas ļautu veidot taktiski pareizu, blīvu, ešelonētu aizsardzību (piemēram, simt kilometrus garā frontes līnijā), tāpēc tās koncentrē vienības un militāro tehniku atsevišķos iecirkņos, bet "caurumus" aizklāj ar mīnu laukiem. Kalnu Karabahā pārsvarā tika izmantotas PSRS ražotās mīnas – prettanku TM-62, kājnieku PMN-2. Pie tam to izvietojuma shēmas parasti zīmē pavirši, nereti kartes pazūd. Laikapstākļi ir kaprīzi, mīnas ar laiku iziet no ierindas, un mīnu lauki tiek "atjaunoti".
Domājams, jaunos mīnu laukus un lamatas konflikta puses neitralizēs bez īpašām problēmām. Tomēr nevienam nav zināma visu konfrontācijas ilgajos gados uzstādīto mīnu lauku precīzs izvietojums. Īpašu problēmu sagādā lielais skaits nesprāgušo vai kaujas apstākļos pamesto artilērijas šāviņu. Karabahā ir tūkstošiem un tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu. Tāpēc gadu desmitiem ilgs krievu sapieru darbs, ANO un citu humanitāro organizāciju resursu piesaistīšana – tas ir pats minimālākais, kas vajadzīgs, lai karš teritorijā beigtos.
Iepriekš Azerbaidžānas Teritoriju atmīnēšanas nacionālās aģentūras (ANAMA) vadītājs Gazanfars Ahmedovs paziņoja, ka atmīnēšana rajonos, kas pārgājuši Azerbaidžānas ziņā, aizņems vairāk nekā desmit gadus. Armēnijas humanitārā misija Sīrijā – 83 speciālisti – 2019. gada sešu mēnešu laikā atbrīvoja no mīnām, lādiņiem, aviobumbām un paštaisītiem spridzekļiem zonu aptuveni 20 hektāru platībā. Ilggadējie atmīnēšanas darbi Abhāzijā un Dienvidosetijā (kur sapieriem vēl ir daudz darāmā) tāpat apstiprina uzdevumu milzīgo apjomu Karabahā.
Apvienotiem spēkiem
ANO atmīnēšanas dienests (UNMAS) tikai aizvadītajā gadā vien 19 valstīs (ieskaitot Irāku, Afganistānu un Sīriju) iztērēja aptuveni 495 miljonus dolāru. Iespējams, daļa šo līdzekļu tiks atvēlēta arī atmīnēšanas darbiem Kalnu Karabahā. Saskaņā ar UNMAS datiem, misija šeit tiks izvērsta decembra beigās. Vispirms speciālisti novērtēts darba apjomu kalnu un mežu apvidus sarežģītajos apstākļos. Domājams, starptautiskais sapieru darbs ļaus bēgļiem ātrāk atgriezties postkonflikta reģionā.
Optimismu iedveš arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutjerreša viedoklis – viņš paziņoja, ka uguns pārtraukšana nodrošinās humanitārajām organizācijām piekļuvi konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem. Viņš pauda gatavību sadarboties ar Krieviju Kalnu Karabahā.