Koronavīruss

Ārsts: ar Covid-19 Latvijā tik un izslimos 60-70% iedzīvotāju

127
(atjaunots 09:11 24.03.2020)
Pazīstamais ārsts Pēteris Apinis uzskata, ka lēmumi, ko valdība pieņem koronavīrusa izplatības ierobežošanai, ir bezjēdzīgi.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Politiķi un ministriju ierēdņi informāciju par koronavīrusu saņem no dažādiem avotiem, izdevumā Latvijas Avīze raksta pazīstamais ārsts, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Daļu informācijas viņi smeļas no ārstiem, daļu – no sociālo tīklu sazvērestības teorijām un tenkām. Tomēr viņi vēlas pierādīt, ka zin, var un spēj veikt rīcībai līdzīgas kustības. Jo lielāka neziņa, jo aktīvāka politiķu rīcība.

Ārsti, kuri darba ietvaros daudz lasa, pagaidām arī paši neko daudz nezin par koronovīrusu SARS 2, toties zin krietni vairāk par šā vīrusa izraisīto slimību Covid-19. Taču politiķi un ministriju ierēdņi, kuri patlaban pieņem lēmumus, par tiem zin daudz mazāk. Tomēr lēmumus pieņem viņi, un daži lēmumi ir nejēdzīgi.

"Šobrīd politikas nejēdzīgo rosību Latvijā viskošāk demonstrē divas stratēģijas:

1) piespiest visus iedzīvotājus sēdēt istabā, nebāzt degunu ārā un tikai izņēmuma gadījumā aiziet uz veikalu pēc maizes un piena. Nepieļaut sportu, kustības, slēgt sporta zāles un baseinus.

Psihopātiskākie politiķi ar "mentubekgraundu" pieprasa pārvietošanās aizliegumu, kur pa ielām braukātu tikai militārpersonas un policisti, bet slimnieki tiktu īpaši iezīmēti (sensenos laikos Rīgā ar speciālu zvaniņu iezīmēja lepras jeb spitālības slimniekus).

2) aizliegt jebkādu hronisku slimību ārstēšanu ambulatori un dienas stacionārā, izņemot SARS 2 izsauktas infekcijas ārstēšanu," raksta Apinis.

Riska grupai draud briesmas

Pēc ārsta domām, abi šie ierosinājumi ir absurdi un vērsti pret iedzīvotāju veselību, ar tiem var panākt tikai sliktākus epidēmijas rezultātus Latvijā. Slēgt ambulatoru palīdzību, - tas ir nežēlīgs eksperiments. Apinis atzīmēja, ka tamlīdzīgas darbības vērstas pret cilvēku veselību, pret pretošanos slimībai.

"Problēma ir apstāklī, ka visvairāk apdraudēti no SARS 2 koronovīrusa ir vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām slimībām. Nāvējoši bīstams koronavīruss ir cukura diabēta pacientam ar nestabilu cukura līmeni. Ļoti bīstams koronavīruss ir pacientiem ar augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un sirds asinsvadu sistēmas mazspēju. Bīstams koronovīruss ir plaušu slimniekiem, nieru un aknu slimniekiem.

Nav svarīgāka profilaktiska līdzekļa koronavīrusa infekcijas iespējami vieglai pārslimošanai kā savas hroniskās slimības ārstēšana. Būtiskākais mehānisms’, kā glābt cilvēku dzīvības, ir saglabāt saikni starp pacientu un viņa ārstējošo ārstu – ģimenes ārstu vai speciālistu. Ja valdība mēģinās slēgt ambulatoro palīdzību, tas varētu būt ļoti nesaudzīgs eksperiments ar hronisku pacientu veselību un dzīvību," viņš konstatēja.

Pašlaik visas ambulatorās medicīnas iestādes ne tikai stingri ievēro epidemioloģiskās aizsardzības pasājumus, bet arī dara vairāk nekā pieprasa ārkartas stāvokļa noteikumi, uzskata Apinis. Pēc viņa domām, politiķi, kuri cenšas slēgt visas ambulatorijas, rotaļājas ar cilvēku dzīvībām.

Vairāk kustību un svaiga gaisa!

Tagad ASV un Eiropas savienības augstākās amatpersonas ir atzinušas, ka ar koronavīrusu inficēsies 60–70% pasaules iedzīvotāju. Pēc Apiņa domām, Latvija nav izņēmums – arī mums jārēķinās ar šiem 60–70% slimnieku.

"2/3 Latvijas iedzīvotāju būs spiesti šo slimību pārslimot vieglākā vai smagākā formā. To, cik smaga būs šī slimība, noteiks nespecifiskā imunitāte (protams, arī vīrusu prevalence – cik daudz vīrusu katram konkrēti "uzbruks"). Nespecifisko imunitāti pilnībā noteiks katra cilvēka personiskā attieksme pret savu veselību un rūpes par to. Nav svarīgāka uzdevuma savas veselības saglabāšanai par kustībām.

Katram cilvēkam šobrīd būtu jāspēj katru dienu atlicināt stunda kustībām – ātram pārgājienam, skrējienam, riteņbraucienam. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā fiziska kustība svaigā gaisā. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešams vingrot un vingrināt krūšukurvi katru dienu vairākkārt.

Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Mazāk elpošanā nodarbinātajos plaušu segmentos dzīvo dažādas baktērijas, kas vīrusa izraisīto slimību ātri var pārvērst bakteriālā pneimonijā un sepsē. Šīs baktēriju krātuves ir jāventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits var parādīt vingrinājumus – kā šajos segmentos uzlabot elpošanu.

Gluži tāpat kā ventilēt plaušas, vajag ventilēt dzīvojamās un darba telpas.

Tātad – ļoti svarīgas ir kustības svaigā gaisā – mežā, pļavā, jūras vai upes krastā, kaut vai parkā. Mums ir visādi jāatbalsta cilvēku vēlme doties ārā no pilsētas, kustēties un rūpēties par savu veselību.

Jāpārskata iepriekšpieņemtie pārspīlētie lēmumi slēgt sporta zāles un baseinus, bet jāreglamentē to lietošanas noteikumi," turpināja ārsts.

Pēc Apiņa domām, ļaunākais cilvēku veselības ienaidnieks ir politiķu un ierēdņu vēlme iezīmēties ar pārspīlētu aktivitāti.

127
Tagi:
valdības lēmumi, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (507)
Pēc temata
Sēdiet mājās: infektologs pastāstīja, kā Latvija var izvairīties no Itālijas scenārija
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Infektologs: mēs nevaram eksperimentēt ar Latvijas iedzīvotājiem
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (507)
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Valmiera

Valmieras mērs pastāstīja par pandēmijas sekām

8
(atjaunots 07:42 27.05.2020)
Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija ir novedusi pie globālās krīzes un radījusi milzīgu izaicinājumu pasaules politikai, taču katrs slimnieks, katra karantīna, katrs slēgtais uzņēmums ir vietējās kopienas stāsts, raksta Politico.

Lai izprastu, kā pandēmija ietekmējusi cilvēkus ārpus Eiropas valstu galvaspilsētām, izdevuma reportieri iztaujājuši nelielo pilsētu mērus.

Latvijā nelielu interviju žurnālistiem deva Jānis Baiks, Valmieras mērs. Šis rūpniecības centrs ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas pusceļā no Rīgas uz Igaunijas robežas pusi.

Baiks uzskata, ka sāpīgāko triecienu saņēmusi viesmīlības nozare – pēc Latvijas un Igaunijas robežas slēgšanas izsīka tūrismu plūsma, kuri agrāk pildīja restorānus un viesnīcas Valmierā. Daudzi bija spiesti slēgt durvis, citus moka neziņa – nevienam nav zināms, cik ilga būs pandēmija un kādas sekas tā nesīs.

Pie tam Valmieras lielākie rūpniecības uzņēmumi – stikla šķiedras rūpnīca "Valmieras Stikla Šķiedra" un metāla pārstrādes uzņēmums "Valpro" – vēl joprojām strādā, tātad stāvoklis pilsētā ir labāks nekā citviet Latvijā. Tomēr pēc krīzes mazajam un vidējam biznesam būs nepieciešams atbalsts.

"ES nāksies mainīt Latvijas atbalsta programmas, lai tās pievērstos nozarēm, kam vajadzīga palīdzība un kurās nodarbināts lielāks skaits cilvēku," uzskata Baiks.

No otras puses, viņu iepriecināja ārkārtas dienestu sadarbības pakāpe, kā arī tas, cik daudzas nekomerciālās organizācijas paudušas vēlmi sniegt palīdzību.

"Daudzi cilvēki bija gatavi sapulcēties un palīdzēt bez maksas," viņš stāstīja.

Tāpat politiķis pasūdzējās par to, ka Latvijas mediji ne vienmēr sniedz patiesas ziņas, un pastāstīja: viņš lūdz pilsētas iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt informācijas avotu, pirms kaut kā reaģēt uz to.

8
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (507)
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Latvijai neatvēlēs: ES vairs nevilks valsti uz saviem pleciem, uzskata eksperts
Uzvaras parāde Maskavā

Uzvaras parāde Maskavā notiks 24.jūnijā. Putins devis rīkojumu gatavoties pasākumam

0
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties Uzvaras parādei, kas notiks Maskavā un citās pilsētās 24.jūnijā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Uzvaras parāde notiks Maskavā 24.jūnijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties pasākumam. Gājiens "Nemirstīgais pulks" tiks organizēts 26.jūlijā pēc Jūras kara flotes parādes, taču, ja epidemioloģiskā situācija to nepieļaus, pasākums tiks atlikts uz vēlāku laiku, stāsta RIA Novosti.

"Pavēlu sākt gatavoties militārajai parādei par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadadienai Krievijas galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās," paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc darba tikšanās ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka 24. jūnijs izraudzīts tāpēc, ka šajā dienā 1945.gadā notika leģendārā vēsturiskā uzvarētāju parāde, "kad pa Sarkano laukumu soļoja kareivji, kas cīnījās pie Maskavas n aizsargāja Ļeņingradu, kāvās pie Staļingradas, atbrīvoja Eiropu un ieņema triecienā Berlīni".

Valsts vadītājs uzdeva ievērot drošības pasākumus parādes sagatavošanas un norises laikā. "Riski visiem tās dalībniekiem jābūt minimizētiem, bet vislabāk – izslēgtiem," norādīja Putins.

Savukārt gājienu "Nemirstīgais pulks" valsts vadītājs ieteica atlikt līdz 26.jūlijam, jo tā norises gaitā nav iespējams ievērot sociālo distkanci. Šajā dienā notiks arī tradicionālā jūras kara parāde valsts jūras kara flotes galvenajās bāzēs.

"Tāpēc iesaku organizēt gājienu arī pēc parādes, tikai pēc citas, mēnesi vēlāk, 26.jūlijā. Tā ir vēl viena mūsu kara slavas diena – Jūras kara flotes diena," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja līdz tam laikam, pēc speciālistu domām, vēl saglabāsies kaut kādi riski un nebūs iespējams garantēt drošību, varētu tikt pieņemts lēmums par gājiena "Nemirstīgais pulks" atlikšanu uz vēlāku laiku.

Viņš uzsvēra, ka prioritāra valdībai ir cilvēku dzīvība, veselība un drošība.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šogad maijā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumu. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formatā.

0
Tagi:
Uzvaras 75. gadadienas svētki, Lielais Tēvijas karš, Krievija
Pēc temata
"Nemirstīgā pulka" tiešraidei pieslēdzās vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku
Trieciennieki iekrāsoja Maskavas debesis Krievijas valsts karoga krāsās
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju