RĪGA, 24. marts — Sputnik. Politiķi un ministriju ierēdņi informāciju par koronavīrusu saņem no dažādiem avotiem, izdevumā Latvijas Avīze raksta pazīstamais ārsts, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Daļu informācijas viņi smeļas no ārstiem, daļu – no sociālo tīklu sazvērestības teorijām un tenkām. Tomēr viņi vēlas pierādīt, ka zin, var un spēj veikt rīcībai līdzīgas kustības. Jo lielāka neziņa, jo aktīvāka politiķu rīcība.

© Foto : Министерство здравоохранения

Apinis nosaucis galveno problēmu, ar ko saskaras samazinātās NMPD brigādes

Ārsti, kuri darba ietvaros daudz lasa, pagaidām arī paši neko daudz nezin par koronovīrusu SARS 2, toties zin krietni vairāk par šā vīrusa izraisīto slimību Covid-19. Taču politiķi un ministriju ierēdņi, kuri patlaban pieņem lēmumus, par tiem zin daudz mazāk. Tomēr lēmumus pieņem viņi, un daži lēmumi ir nejēdzīgi.

"Šobrīd politikas nejēdzīgo rosību Latvijā viskošāk demonstrē divas stratēģijas:

1) piespiest visus iedzīvotājus sēdēt istabā, nebāzt degunu ārā un tikai izņēmuma gadījumā aiziet uz veikalu pēc maizes un piena. Nepieļaut sportu, kustības, slēgt sporta zāles un baseinus.

Psihopātiskākie politiķi ar "mentubekgraundu" pieprasa pārvietošanās aizliegumu, kur pa ielām braukātu tikai militārpersonas un policisti, bet slimnieki tiktu īpaši iezīmēti (sensenos laikos Rīgā ar speciālu zvaniņu iezīmēja lepras jeb spitālības slimniekus).

2) aizliegt jebkādu hronisku slimību ārstēšanu ambulatori un dienas stacionārā, izņemot SARS 2 izsauktas infekcijas ārstēšanu," raksta Apinis.

Riska grupai draud briesmas

Pēc ārsta domām, abi šie ierosinājumi ir absurdi un vērsti pret iedzīvotāju veselību, ar tiem var panākt tikai sliktākus epidēmijas rezultātus Latvijā. Slēgt ambulatoru palīdzību, - tas ir nežēlīgs eksperiments. Apinis atzīmēja, ka tamlīdzīgas darbības vērstas pret cilvēku veselību, pret pretošanos slimībai.

© Foto : pixabay

Ārsts: politiķiem nav vajadzīga pašu tautas veselība

"Problēma ir apstāklī, ka visvairāk apdraudēti no SARS 2 koronovīrusa ir vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām slimībām. Nāvējoši bīstams koronavīruss ir cukura diabēta pacientam ar nestabilu cukura līmeni. Ļoti bīstams koronavīruss ir pacientiem ar augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un sirds asinsvadu sistēmas mazspēju. Bīstams koronovīruss ir plaušu slimniekiem, nieru un aknu slimniekiem.

Nav svarīgāka profilaktiska līdzekļa koronavīrusa infekcijas iespējami vieglai pārslimošanai kā savas hroniskās slimības ārstēšana. Būtiskākais mehānisms’, kā glābt cilvēku dzīvības, ir saglabāt saikni starp pacientu un viņa ārstējošo ārstu – ģimenes ārstu vai speciālistu. Ja valdība mēģinās slēgt ambulatoro palīdzību, tas varētu būt ļoti nesaudzīgs eksperiments ar hronisku pacientu veselību un dzīvību," viņš konstatēja.

Pašlaik visas ambulatorās medicīnas iestādes ne tikai stingri ievēro epidemioloģiskās aizsardzības pasājumus, bet arī dara vairāk nekā pieprasa ārkartas stāvokļa noteikumi, uzskata Apinis. Pēc viņa domām, politiķi, kuri cenšas slēgt visas ambulatorijas, rotaļājas ar cilvēku dzīvībām.

Vairāk kustību un svaiga gaisa!

Tagad ASV un Eiropas savienības augstākās amatpersonas ir atzinušas, ka ar koronavīrusu inficēsies 60–70% pasaules iedzīvotāju. Pēc Apiņa domām, Latvija nav izņēmums – arī mums jārēķinās ar šiem 60–70% slimnieku.

"2/3 Latvijas iedzīvotāju būs spiesti šo slimību pārslimot vieglākā vai smagākā formā. To, cik smaga būs šī slimība, noteiks nespecifiskā imunitāte (protams, arī vīrusu prevalence – cik daudz vīrusu katram konkrēti "uzbruks"). Nespecifisko imunitāti pilnībā noteiks katra cilvēka personiskā attieksme pret savu veselību un rūpes par to. Nav svarīgāka uzdevuma savas veselības saglabāšanai par kustībām.

Katram cilvēkam šobrīd būtu jāspēj katru dienu atlicināt stunda kustībām – ātram pārgājienam, skrējienam, riteņbraucienam. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā fiziska kustība svaigā gaisā. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešams vingrot un vingrināt krūšukurvi katru dienu vairākkārt.

Ieva Ābele, Saeima

Pirmais koronavīrusa gadījums Latvijas Saeimā: visa valdība ir apdraudēta

Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Mazāk elpošanā nodarbinātajos plaušu segmentos dzīvo dažādas baktērijas, kas vīrusa izraisīto slimību ātri var pārvērst bakteriālā pneimonijā un sepsē. Šīs baktēriju krātuves ir jāventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits var parādīt vingrinājumus – kā šajos segmentos uzlabot elpošanu.

Gluži tāpat kā ventilēt plaušas, vajag ventilēt dzīvojamās un darba telpas.

Tātad – ļoti svarīgas ir kustības svaigā gaisā – mežā, pļavā, jūras vai upes krastā, kaut vai parkā. Mums ir visādi jāatbalsta cilvēku vēlme doties ārā no pilsētas, kustēties un rūpēties par savu veselību.

Jāpārskata iepriekšpieņemtie pārspīlētie lēmumi slēgt sporta zāles un baseinus, bet jāreglamentē to lietošanas noteikumi," turpināja ārsts.

Pēc Apiņa domām, ļaunākais cilvēku veselības ienaidnieks ir politiķu un ierēdņu vēlme iezīmēties ar pārspīlētu aktivitāti.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

© Foto : pensionari.lv

Ar vienu roku dod, ar otru – atņem: dīkstāves pabalstu laiks netiek iekļauts stāžā

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.