Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem

100
(atjaunots 10:22 23.03.2020)
Latviešu leģions, nacistiskās kara mašīnas "skrūvīte" pastrādājis kara noziegumus tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā. Noziegumi ir dokumentēti.

RĪGA, 23. marts - Sputnik. Arturs Grava, Waffen SS spēku bijušais karavīrs, kurš pašlaik dzīvo ASV, atzina, ka viņa sadarbība ar nacistiem, lai arī ne brīvprātīga, bijusi kļūda, un aicinājumi slepkavot ebrejus Latvijā – šausmīgs noziegums, vēsta RIA Novosti.

Kaimiņiem 95 gadus vecais Grava labāk pazīstams kā pensionēts ķīmiķis. Tomēr viņa vārds atrodams SS Latviešu leģionāru sarakstā, ko aizvadītajā nedēļā publicēja Krievijas vēsturnieku grupa. Bijušie SS locekļi patlaban dzīvo Eiropā, Kanādā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Aptuveni 30 dzīvo Savienotajās Valstīs.

Pēc iespējas ilgāk izvairīties no frontes

Latviešu leģions, nacistiskās kara mašīnas "skrūvīte" pastrādājis kara noziegumus tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā. Noziegumi ir dokumentēti. A.Grava pastāstīja, ka leģionā iestājies vēlāk un pret savu gribu. "Mēs bijām visjaunākie kareivji, mums nebija nekādas īstas kara pieredzes," viņš pastāstīja RIA Novosti.

A.Grava dzimis lauku skolotāja ģimenē. Armijā iesaukts 1943.gada februārī, taču, gribēdams pabeigt skolu, devis priekšroku alternatīvajam dienestam vācu darba nodaļās. Līdz 1944.gada augustam nodarbojies ar bumbu bedru izlīdzināšanu aerodromos.

"Man izdevās stiept gumiju un pusotru gadu izvairīties no iesaukuma. Beidzot mani nosūtīja darbos uz treniņu nometni Vācijā... Tiku iesaukts. Mani vienkārši izrāva no vietas, kur strādāju un dzīvoju, un bez liekiem jautājumiem nosūtīja uz treniņu nometni," pastāstīja Grava.

Jauniesaukto nometnē 20 gadus vecais Grava pavadīja vēl sešus mēnešus. "Mācības notika ļoti, ļoti lēnām. Viņiem trūka instruktoru, materiālu, ieroču, visa trūka. Vācieši latviešiem solīja, ka Latvijas karavīri nepiedalīsies karadarbībā līdz mācību un ekipēšanas beigām," viņš atcerējās.

"Mūs nesūtīja cīņas laukā līdz brīdim, kad 1945.gada janvārī vācu fronte nebija gandrīz sakauta... Tad no mums organizēja kaujas nodaļas, nosūtīja uz vienu vietu, sadalīja otrās šķiras nodaļās. Pēc tam atkal nebija nekādu norādījumu. Nosūtīja uz citu vietu. Ko nozīmē frontes dienests, pa īstam uzzināju 1945.gada februārī," stāstīja Grava.

Viņa vienība cīnījās ar kaujās norūdītiem padomju spēkiem, kuri ātri virzījās uz rietumiem. "Jā, ja to varēja saukt par cīņu. Tā bija sava veida spēku atvilkšana, atkāpšanās no frontes. Mazliet pašaudīja, atkāpās, ieņēma jaunas pozīcijas, nostiprinājās tur līdz jaunam uzbrukumam. Tā nebija fiksēta frontes līnija, tā bija atkāpšanās no vienas vietas uz otru," viņš atcerējās.

Neviens nezināja, kā pagriezīsies vēsture

Arturam Gravam karš beidzās 1945.gada martā. Viņš tika ievainots un "pa daļai kājām, pa daļai transportā" nokļuva līdz slimnīcai Rietumvācijā. "Tur mani it kā sagūstīja amerikāņu armija – slimnīcā. Tāds ir mans stāsts," viņš pastāstīja.

Grava atzina, ka latviešu sadarbība ar nacistiem bija kļūda, taču piebilda, ka tolaik daudz kas bijis nesaprotams. "Es cenšos skatīties uz to ar acīm, kādas man bija tolaik. Ja būtu bijis iespējams paredzēt kara iznākumu, protams, tā bija kļūda," viņš teica.

Taču, nezinot, kā pagriezīsies vēsture, cilvēki gaidīja, ka atkārtosies Pirmā pasaules kara scenārijs, kad Krievijas un Vācijas impēriju sabrukums nodrošināja Latvijai valstiskumu, skaidroja Grava.

"Mēs patiešām gaidījām, ka tas pats notiks pēc Otrā pasaules kara. Tā bija mūsu motivācija. Mēs jutām, ka mūsu pienākums ir pretoties Padomju Savienībai, kas sagrāva Latvijas neatkarību, daudzi tika arestēti. Tā bija iespēja, kā mēs to iztēlojāmies, atgūt neatkarību," viņš teica.

Grava pastāstīja, ka "daži attāli radinieki" un viņa klasesbiedri arestēti un deportēti uz Sibīriju padomju laikā pirms kara, bet viņa ģimenei paveicies. "Tieši mana ģimene necieta. Kara sākumā mūs iesēdināja mājas arestā, pāmeklēja māju, nolika sargu pie durvīm. Kad atnāca vācieši, viņš aizbēga. Es runāju par tādām ļoti nenozīmīgām lietām. Nekādu reālu represiju," viņš atzīmēja.

Ebreju jautājums

Taujāts, vai zinājis par tūkstošiem Latvijā dzīvojošo ebreju, kurus nežēlīgi noslepkavoja nacisti un viņu vietējie piekritēji, A.Grava atbildēja: "Gan jā, gan nē." "Es zināju, ka ebrejus nošāva, to es zināju. Es nezināju mērogus. Es nezināju, cik pilnīga bija iznīcināšana... Es teiktu, ka tas bija šausmīgs noziegums," viņš uzsvēra.

Zied nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2020. gada 16. marta
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Bijušais SS spēku loceklis pastāstīja, kā pārdomājis, vai būtu varējis palīdzēt ebrejiem. "Patiesībā es tādu ceļu neredzu. Tas patiešām nebija iespējams... Ebreji Latvijā dzīvoja ne gluži izolācijā, taču sociālā ziņā viņiem bija sava dzīve, viņi neiekļāvās latviešu sabiedrībā. Viņiem bija savas skolas, viņiem bija savas kultītas iestādes. Viņu dzimtā valoda bija idišs vai krievu. Latviešiem un ebrejiem nebija personīgu sakaru vai pazīšanos," uzskata SS veterāns.

Turklāt A.Grava uzskata, ka dzīve karā ģimenei, kurā bija deviņi cilvēki, jau bija pietiekami smaga.

Pēckara dzīve Savienotajās Valstīs bija daudz labāka. Grava studēja ķīmiju, saņēma doktora grādu, piedalījās pētījumos. Tagad viņš izbauda dzīvi pensijā Ohaio. SS veterāns trīs reizes apciemojis Latviju pēc neatkarības atjaunošanas un uztur sakarus ar dažiem bijušajiem "ieroču biedriem", kuri tagad dzīvo ASV un Kanādā.

100
Tagi:
Waffen SS, SS Latviešu leģions
Pēc temata
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona
SS leģionāru gājieni turpinās, taču Krievija devusi Latvijai labu "vakcīnu"
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
Parkomāts

Rīgas centrā vairākas reizes pieaugs stāvvietu cenas: iedzīvotāju domas dalās

4
(atjaunots 17:39 29.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji sadalījās divos flangos: vieni uzskata, ka stāvvietu sadārdzināšanās Vecrīgā nāks par labu pilsētai, savukārt citi sašutuši par šādu nekārtību; kādas vēl izmaiņas sagaida pilsētu no 2020. gada 1. oktobra.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Sociālajos tīklos Rīgas iedzīvotāju ir izveidojuši plašu diskusiju saistībā ar stāvvietu cenu kāpumu galvaspilsētas centrā. Cilvēki sūrojas, ka visas stāvvietas apkārt Vecrīgai iekļaus vienotajā tarifu zonā R, kur par pirmo stundu nāksies maksāt 5 eiro, lai gan agrāk šī summa bija divas reizes zemāka, savukārt no otrās stundas stāvvietas maksa palielinās līdz 8 eiro stundā.

Zem attiecīgas publikācijas vienā no Twitter grupām daži komentētāji neatstāja bez uzmanības jauno Rīgas domes sasaukumu, apsūdzot visos grēkos tieši viņus, taču citi norādīja, ka tā vēl nav paspējusi uzsākt darbu. Viens no komentētājiem norādīja, ka būtu vērts padomāt par pazemes vai daudzstāvu autostāvvietu būvniecību, nevis cenu celšanu.

​"No ko lai saka, ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem, piedodiet, šoreiz gan ar stulbiem," piebilda nevienaldzīgais lietotājs.

​Lietotājs ar segvārdu sarkanakmens uzrakstīja, ka tādā garā arī gājējiem ir jāievieš maksa.

​Taču atradās arī tādi, kas nopriecājās par šādu varasiestāžu lēmumu. Viņuprāt, tas samazinās mašīnu skaitu pilsētas centrā, kā arī cels ekoloģija līmeni.

Iepriekš kļuva zināms, ka no 1. oktobra mainīsies "Rīgas satiksmes" maksas autostāvvietu lietošanas noteikumi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, samazinātu maksu par autostāvvietu varēs veikt arī ar bankas konta starpniecību. Tāpat no ceturtdienas tiks samazināta B autostāvvietu zonas teritorija, kā arī izmaiņas skars R autostāvvietas zonu.

Vairs nav nepieciešamības izmantot SMS apmaksas sistēmas lietotāja uzlīmes. Izmaiņas skārušas arī autostāvvietu lietošanu svētku dienās un darbdienās. Tā, piemēram, gadījumā, ja svētku diena tiek pārcelta uz darbdienu, tad maksa par stāvvietu netiek iekasēta, savukārt, ja darbdiena tiek pārcelta uz brīvdienu, tad, tieši pretēji, tiek iekasēta. Plašāku informāciju par izmaiņām iespējams atrast "Rīgas satiksmes" mājaslapā.

4
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Vai jācieš būs autovadītājiem? Autostāvvietu īpašnieki neuzstādīja jaunos kases aparātus
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Taksometru stāvvietas Rīgas mikrorajonos atdos iedzīvotājiem to nevajadzīguma dēļ
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

6
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams