Pircējs veikalā, foto no arhīva

Inflācija: kas un sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā

50
(atjaunots 09:23 22.03.2020)
Acīmredzot, negatīvu ziņu mūsu dzīvē ir par maz, nolēma Centrālā statistikas pārvalde un izdeva kaudzi informācijas par augošo inflāciju; patērētāju cenas šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri palielinājušas par 0,1%, savukārt gada laikā – par 2,3%.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās par 4,4%. Palielinājušās arī cenas kūpinātai, sālītai un vītinātai gaļai (+10,4%), cūkgaļai (+14,3%), mājputnu gaļai (+8%) un gaļas izstrādājumiem (+8,7%). Svaigi augļi kļuvuši dārgāki par 19,4%, svaigi dārzeņi – par 7,4%, svaigas un atdzesētas zivis – par 14,6%, rīsi – par 9,9%. Savukārt lētāka ir kļuvusi kafija (-4,4%), siers un biezpiens (-1,1%), kā arī krējums (-3%).

Veselības pakalpojumu cena gada laikā palielinājusies par 3,4%, ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 2,7%. Vidējais degvielas cenu līmenis pieaudzis par 4,8%, tostarp benzīns kļuvis dārgāks par 9%, dīzeļdegviela – par 2,4%. Tas viss ir akcīzes nodokļu pacelšanas sekas Latvijā.

Zemniekiem labāk zināms

Savu ainu par cenām nesen prezentēja Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC). Centra secinājums – Latvijas pārtikas produkti ir visdārgākie Baltijā. LTVC dati liecina, ka janvārī lielākā daļa no 40 pārtikas produktiem, kas tika iekļauti cenu monitoringā, Latvijas galvaspilsētā maksāja dārgāk, nekā Igaunijā un Lietuvā.

Neraugoties uz to, ka atsevišķi produkti nedaudz kritušies cenā gada sākumā, bāzisko pārtikas produktu cenas aizgāja uz augšu. Visbūtiskāk sadārdzinājusies maize un putraimi. Saskaņā ar LTVC datiem, 300 gramu baltmaizes iepakojums janvārī maksāja par 28,6% vairāk, nekā pirms gada. Manna kļuvusi dārgāka par 27%, auzu pārslas – par 20,5%, griķi – par 12,5%, spageti – par 6,1%.

Nedaudz palielinājusies piena cena, sadārdzinājušies arī divi populārākie sieru veidi - "Holandes" un "Krievijas". Pēdējais -  par 10,7%. Turklāt šo puscieto sieru kvalitāte, pēc centra ekspertu liecībām, bieži vien ir ārkārtīgi zema – kā gumija. Ražotāji nenotur sieru līdz galam: vēlas ātrāk nopelnīt, tādēļ rezultātā iznāk kaut kas nesaprotams.

Neviennozīmīga situācija ir arī ar dārzeņiem. Ja tomāti un sīpoli cenā sāka pieaugt, tad kartupeļi un burkāni ir kļuvuši lētāki: burkāni – par 38,7% (līdz 0,38 eiro kilogramā), kartupeļi – par 6,2% (līdz 0,45 eiro kilogramā). Tiesa, īpaša pamata optimismam nav. pirmkārt, atcerēsimies, ka 2017. gadā valdība nolēma izpildīt dārzeņu audzētāju lūgumu un samazināja PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem no 21% uz 5%. Otrkārt, mūsu kartupeļi vienalga ir dārgāki, nekā kaimiņu Lietuvā un Igaunijā.

Tā, saskaņā ar LTVC datiem, kilograms kartupeļu Tallinā janvārī maksāja o,26 eiro, Viļņā – 0,29 eiro, savukārt Rīgā – 0,44 eiro. Kilograms burkānu Tallinā maksāja 0,28 eiro, Viļņā – 0,30 eiro, Rīgā – 0,43 eiro. tiesa, mūsu veikalos, kā norāda tie paši eksperti, iespējams nopirkt vislētākos šampinjonus un zemenes. Taču, piekrītiet, ziemā kartupeļus un burkānus mēs ēdam biežāk, nekā zemenes…

Ar kafiju vispār ir bēda. Saskaņā ar LTVC datiem, janvārī Latvijā nebija neviena tīkla, kur kafija graudos bez akcijas būtu nopērkama zemāk kā par 10 eiro kilogramā. Lietuvā un Igaunijā – lētāk nekā 6 eiro. Pie tam bez visādām akcijām.

Mājoklis mans!

Mājokļa izmaksas arī pieaug. Pērn vienas dzīvojamās telpas uzturēšanas maksa vidēji sastādīja 151 eiro mēnesī vienai mājsaimniecībai. Saskaņā ar CSP datiem, tas ir par vienu eiro vairāk, nekā pirms gada. Taču dažādu mājsaimniecību budžetā izdevumu daļa, kas tiek piešķirta mājokļa uzturēšanai, ir samazinājusies: pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 12,2% no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4%).

Rīgas rajonā mājsaimniecības par mājokli maksāja vidēji 185 eiro mēnesī, savukārt Rīgā – 172 eiro. Citos reģionos izdevumi bija zemāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē – 132 eiro, Vidzemē – 121 eiro, Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā ir vidēja summa gadā, kurā tiek ņemts vērā gan siltais gadalaiks ar zemām izmaksām, gan apkures sezona ar augstām izmaksām.

Savukārt mājsaimniecībā, kuras mājokli īrē, izdevumi sastādīja vidēji 182 eiro mēnesī, bet tiem, kas īrē mājokli Rīgā, nācās maksāt 260 eiro mēnesī.

Viena mājsaimniecība piešķir mājokļa uzturēšanai vidēji 12,2% ienākumu. Taču vientuļie pensionāri (vecuma kategorijā 65+) mājoklim tērēja 22,2% ienākumu.

Ivo Gremmars, ekonomists:

– Saskaņā ar statistikas datiem, 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji tērēja pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 17,8% no ģimenes budžeta, kamēr Eiropas Savienībā šis skaitlis vidēji nepārsniedza 12,1% no visām izmaksām. Citās, attīstītākās valstīs pārtikai cilvēki tērē daudz mazāk naudas. Piemēram, Vācijā pārtikai tiek tērēti 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Īrijā – 8,7%.

To var izskaidrot ar to, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki, nekā citās Eiropas valstīs, tādēļ arī pārtikas izdevumi mājsaimniecības kopējā patēriņa grozā ir lielākas, jo cenām ES pastāv tendence izlīdzināties. Turklāt Latvijā ir maz cilvēku, kas arī ietekmē pārtikas cenas.

Ingūna Gulbe, Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:

– Kaimiņvalstīs tirdzniecības tīklu vidū ir lielāka konkurence. Līdz ar jaunu tirgotāju ienākšanu Latvijā, situācijai būtu jāmainās. Tāpat kaimiņvalstīs ir plašāks produktu klāsts. Tiesa, Latvijas produkti kopumā ir kvalitatīvāki.

Taču tagad lielākas bažas izraisa globālā lietu kārtība. Pasaulē ir ļoti nestabila situācija. Koronavīrusa, Brexit dēļ. Tādēļ diez vai kāds šobrīd riskēs prognozēt cenas. Vienu var teikt droši – zemākas tās nekļūs. Lai gan, no otras puses skatoties, gan naftas cenas krīt, gan patēriņa līmenis tajā pašā Ķīnā samazinās…

Tādēļ, ja domā saprātīgi, arī produktiem būtu jākļūst lētākiem. Taču ražotājiem vienmēr atradīsies "zīmīgi argumenti".

50
Tagi:
ekonomika, inflācija, Latvija
Pēc temata
Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu
"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu
Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Tuvākajā laikā Latvijā varētu ieviest maksu par telefona numuru

5
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Ikgadējā maksājuma summa Latvijā – 0,04 eiro. Salīdzinājumam: Igaunijā ieviesta maksa 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro apmērā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. No 2021.gada sākuma Latvijā, iespējams, parādīsies maksa par telefona numuru lietošanu, stāsta Tvnet.lv. Maksa sastādīs 0,04 eiro gadā.

Salīdzinājumam: Igaunijā gada maksa par telefona lietošanu sastāda 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro.

Satiksmes ministrija iesaka ieviest nodevu par numuru pakāpeniski, lai kompānijas paspētu sagatavoties jaunievedumam.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra maksa tiks noteikta tikai servisu numuriem, bet jau no 2022.gada 1.janvāra – gan stacionāro, gan mobilo tālruņu numuriem.

Plānots, ka nodeva veicinās godīgāku konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalīnieku vidū, kā arī ļaus radionālāk izmantot nacionālās tālruņu numerācijas resursus.

5
Tagi:
Satiksmes ministrija, Latvija
Pēc temata
Atņemsim viņiem telefonus! "Humoristisks šovs" Latvijas Saeimā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Līdz maija beigām iedzīvotājiem pieejama bezmaksas jurista konsultācija
Blogeris Deniss Barteckis restorānā Kūriņš

Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi blogera eksperiments

12
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Blogeris Deniss Barteckis nolēma pārbaudīt, vai viņu apkalpos restorānā "Kūriņš", ja viņš iepriekš pasūtīs maltīti par pieklājīgu summu un ieradīsies ar Georga lentīti. Noskaidrojās, ka kafejnīcas īpašnieka principi katru dienu nedarbojas.

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. Apmēram pirms trīs gadiem līdzīgā veidā pārbaudīju Imanta Parādnieka principus. Toreiz nacionālisti izvirzīja Darba likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem darbiniekam, veicot pienākumus, ir tiesības komunicēt ar Latvijas iedzīvotājiem tikai un vienīgi valsts valodā.

Nav noslēpums, ka Parādnieks ir cieši saistīts ar kamīnu salonu "Agni" (pēc dokumentiem salona īpašnieks ir viņa dēls). Atnācām uz veikalu, izliekoties par cilvēkiem, kas vēlas iegādāties nu ļoti dārgu kamīnu. Sākām sarunu ar konsultantu – protams, krieviski. Bet mums atbildēja tikai latviski. Taču visi principi izgaisa vienā mirklī – tiklīdz mēs paziņojām, kādu summu plānojam maksāt, konsultants pārgāja uz kvalitatīvu krievu valodu.

Gadījumā ar restorānu "Kūriņš" viss sākās ar manu komentāru FB grupā "Kur paēst?/Где поесть?", pie ieraksta ar īpašnieka atteikumu Uzvaras dienā apkalpot cilvēkus ar Georga lentītēm. Es uzrakstīju, ka derētu pārbaudīt Ābelīša principus. Iepriekš rezervēt galdiņu un ierasties ar Georga lentīti uz krūtīm. Rezultātā grupas dalībnieki pauda vēlmi finansēt šo eksperimentu.

Pa ceļam es cieši piešuju Georga lentīti pie T-krekla. Nevelkot nost, kreklam esot man mugurā. Pat, ja gribēs noraut, – noplēst nevarēs. Braucam uz Jūrmalu, uz skandalozi pazīstamo restorānu "Kūriņš". To pašu, kur 9. maijā faktiskais kroga īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot krievu apmeklētājus ar Georga lentītēm. Politisku apsvērumu dēļ, kā viņš atzina pats.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"

Visvairāk šajā lietā mani aizskar tas, ka cilvēks, kas uzskata sevi par kroga saimnieku, drīkst publiski pazemot cilvēkus – savus viesus. Pazemot, izmantojot savu nesodāmību, esot savās telpās. Jā, es uzskatu, ka atteikums apkalpot un lūgums atstāt restorānu ir pazemojums. Tēlot karali un rīkotāju, skaidri apzinoties, ka situācija ir sev izdevīga, tas ir sīkumaini.

Iepriekš piezvanījām uz "Kūriņu", pirms dažām dienām. Rezervējām galdiņu. Svētdien, divpadsmitos. Izvēlējamies ēdienkarti: kādi divi salāti, cūkas stilbiņš, divas melnās kafijas. Mums paskaidroja, ka sakarā ar ārkārtas situāciju ēdienkarte pašlaik ir ierobežota: stilbiņu nav. Bet to pagatavos speciāli mums. Vispār jau "Kūriņš", protams, nav nekāds restorāns. "Kūriņš" ir krogs, vienkārši tagad visi ir pieraduši jebkuru ēstuvi dēvēt par restorānu. Divpadsmitos mēs jau bijām vietā. Necils grunts ceļu krustojums. Novietojam auto – un tepat arī ieeja krogā.

Mūs sagaida. Georga lentīte nedaudz plīvo man uz krūtīm. Paskaidrojam, ka esam rezervējuši galdiņu. Apsēžamies. Mums laipni palūdz precizēt ēdienkarti, atnes kafiju. Pēc pāris minūtēm arī salātus. Ar mēli un ar lasi. Garšojam. Nav tas gardākais ēdiens. Kaut kas vidējs. Gastronomisko baudu dēļ braukt uz šejieni katrā ziņā nav vērts. Parasti šādus ēdienus nez kāpēc dēvē par "mājas virtuvi". Porcijas ir ļoti lielas. Ar vienu ēdienu, kaut vai ar tiem pašiem salātiem, var paēst pieaudzis vīrs. Neviens nepievērš uzmanību Georga lentītei. Nav pat nekādas saspringtības. Personāls ir pieklājīgs un korekts.

Atnes speciāli mums pagatavoto cūkas stilbiņu. Porcija milzīga. Pat diviem par daudz. Divi stilbiņi, vārīti kartupeļi, sautēti skābie kāposti, svaigi dārzeņi, sālījumi, mērce. Garša arī vidēja. Tāpat kā salātiem. Nav slikti, un labi arī nav. Pēc šāda ēdiena nejūti īpašu baudu, bet arī vīlies nejūties – tas ir savas cenas vērts. Stilbiņš –17 eiro. Salāti – 5,50 un 7,50. Kafija – 1,80 eiro par tasīti. Lielāko daļu no pasūtītā mēs tā arī nepieveicām un atstājām neapēstu.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"

Lūdzam rēķinu. "Ar karti? Vai jūs nevarētu pienākt pie letes?" saka man restorāna darbiniece. Komunicēšana no personāla puses notiek latviski. No mūsu puses – divās valodās. Nāku klāt. Maksāju. Georga lentīte ir tieši personāla acu priekšā. Tā, starp citu, ir diezgan daudz tik nelielam krodziņam: kādi pieci cilvēki noteikti ir. Nekādu emociju. Pat nekādu greizu skatienu. Restorāns ir pilns. Neraugoties uz to, ka ir apmācies un periodiski līst. Mēs aizejam no "Kūriņa" pēc stundas, skatāmies uz jūru – no restorāna ir izeja tieši uz pludmali. Atkal sāk līņāt lietus, mēs lecam autiņā un braucam prom. Viss.

Varat novērtēt šo "Kūriņa" apmeklējumu kā troļļošanu vai provokāciju, bet tas gluži tā nav. Mans mērķis ir mēģināt likt punktu šajā jautājumā, tiesiskumu strīdā, strīdā, kuras puses privātās tiesības ir svarīgākās, galvenākās. Ja mani atteiktos apkalpot, es dotos taisni uz tiesu. Vai nu tiesa atzīs to par politisko diskrimināciju, vai arī uzliks par pienākumu izlikt uzrakstu ar norādi, ka cilvēkiem ar Georga lentīti šo vietu apmeklēt ir aizliegts. Mani apmierinātu jebkurš no šiem variantiem. Vienkārši gribētos, lai spēles noteikumi būtu saprotami apmeklētājiem, vēl pirms viņi ierodas kādā vietā. Vispār neesmu īpašs lenšu piekritējs. Ne Georga, ne Latvijas karoga krāsās. Man tas viss ir bikšu diferenciācija pēc krāsām – režisors Danelija atpūšas. Bet arī nekādu dumpošanos šajās lentītēs nesaskatu. Jo vairāk tāpēc, ka viss neaizliegtais ir atļauts.

Paskaidrojot motīvus, kāpēc atteicās apkalpot viesus ar Georga lentītēm, faktiskais kroga īpašnieks Artis Ābelītis norādīja, ka asociē šo simboliku ar "militāristiem, kas okupējuši Krimu un sākuši karu Donbasā", ar "agresoriem, separātistiem un teroristiem". Tagad neakcentēšu uzmanību uz tā, ka latviešu patrioti pārāk bieži pārdzīvo par svešām valstīm, bet kaut kāpēc ne par savējo. Vienkārši teikšu, ka dažādiem cilvēkiem arī asociācijas ir dažādas. Esmu pārliecināts, ka viesiem, kas atnāca uz restorānu Uzvaras dienā, tās ir pavisam citādas. Kāpēc Ābelīša asociācijas būtu jāuzskata par pareizākām nekā citu cilvēku asociācijas, nav saprotams.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"

Viens no valdošās koalīcijas deputātiem – Raivis Dzintars – norādīja uz Ābelīša rīcību kā uz piemēru, tas nozīmē – aicināja arī citus uzņēmējus diskriminēt klientus pēc politiskajiem kritērijiem. Viņš neņēma vērā, ka tas varētu vērsties pret viņu pašu. Jo tā mēs varam nonākt līdz situācijai, kad, piemēram, "Maximā" vairs neapkalpos saskaniešus, "Rimi" – "Visu Latvijai!" atbalstītājus un Raimonds Pauls patrieks no saviem koncertiem tos, kas simpatizē Bondaram.

Šoreiz Georga lente netraucēja "Kūriņa" personālam apmeklēt mūs ar vislabāko kvalitāti. Iespējams, tas ir noticis tāpēc, ka cilvēki, kurus atteicās apkalpot 9. maijā, iesniedza sūdzības policijā, prokuratūrā, uzrakstīja vēstuli tiesībsargam. Iespējams, ka ir atklājušās, kā raksta plašsaziņas līdzekļi, kafejnīcas īpašnieka manipulācijas ar finanšu dokumentiem un, tēlaini izsakoties, kroga finansēšanu taisni no "Kremļa kasēm". Varbūt arī banāli tāpēc, ka krogs nevēlējās zaudēt naudu, jo mūsu ēdieni tika sagatavoti iepriekš, uz noteikto laiku. Daudz ir šo "varbūt". 

Vai Ābelīša rīcība ir bijusi tīša spļaušana cilvēkos, kas uzskata Uzvaras dienu par saviem svētkiem? Vai arī Ābelītim ir bijis kāds personīgs konflikts ar šiem cilvēkiem, un lentīte ir tikai piemērots iegansts? Un atkal šis "varbūt". Kaut gan man ir tuvāka pavisam cita versija. Godātie latviešu patrioti, jūs vienkārši uzmeta. Uzmeta, spēlējot uz jūsu pašu jūtām. Jūs domājāt, ka tas ir patriotisms, bet tas ir tikai mārketings. Tikai savu interešu piesegšana. Kā sacītu šajā sakarā doktors Semjuels Džonsons, "patriotisms ir pēdējais neliešu patvērums".

Pa ceļam uz mājām ņemu rokās restorāna čeku. 24 eiro 60 centi. 24... Tā nevar būt. Nevar. Skatos cenrādī kroga mājaslapā, ieslēdzu telefonā kalkulatoru, rēķinu. Tik tiešām, par 9 eiro mazāk. Amizanti gan – ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu gandrīz 30% atlaidi.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"
12
Tagi:
Georga lentīte, Latvija
Pēc temata
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus
Par antikrieviskās Jūrmalas kafejnīcas saimnieku ziņots policijai un Ģenerālprokuratūrai
Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā