Pircējs veikalā, foto no arhīva

Inflācija: kas un sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā

57
(atjaunots 09:23 22.03.2020)
Acīmredzot, negatīvu ziņu mūsu dzīvē ir par maz, nolēma Centrālā statistikas pārvalde un izdeva kaudzi informācijas par augošo inflāciju; patērētāju cenas šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri palielinājušas par 0,1%, savukārt gada laikā – par 2,3%.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās par 4,4%. Palielinājušās arī cenas kūpinātai, sālītai un vītinātai gaļai (+10,4%), cūkgaļai (+14,3%), mājputnu gaļai (+8%) un gaļas izstrādājumiem (+8,7%). Svaigi augļi kļuvuši dārgāki par 19,4%, svaigi dārzeņi – par 7,4%, svaigas un atdzesētas zivis – par 14,6%, rīsi – par 9,9%. Savukārt lētāka ir kļuvusi kafija (-4,4%), siers un biezpiens (-1,1%), kā arī krējums (-3%).

Veselības pakalpojumu cena gada laikā palielinājusies par 3,4%, ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 2,7%. Vidējais degvielas cenu līmenis pieaudzis par 4,8%, tostarp benzīns kļuvis dārgāks par 9%, dīzeļdegviela – par 2,4%. Tas viss ir akcīzes nodokļu pacelšanas sekas Latvijā.

Zemniekiem labāk zināms

Savu ainu par cenām nesen prezentēja Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC). Centra secinājums – Latvijas pārtikas produkti ir visdārgākie Baltijā. LTVC dati liecina, ka janvārī lielākā daļa no 40 pārtikas produktiem, kas tika iekļauti cenu monitoringā, Latvijas galvaspilsētā maksāja dārgāk, nekā Igaunijā un Lietuvā.

Neraugoties uz to, ka atsevišķi produkti nedaudz kritušies cenā gada sākumā, bāzisko pārtikas produktu cenas aizgāja uz augšu. Visbūtiskāk sadārdzinājusies maize un putraimi. Saskaņā ar LTVC datiem, 300 gramu baltmaizes iepakojums janvārī maksāja par 28,6% vairāk, nekā pirms gada. Manna kļuvusi dārgāka par 27%, auzu pārslas – par 20,5%, griķi – par 12,5%, spageti – par 6,1%.

Nedaudz palielinājusies piena cena, sadārdzinājušies arī divi populārākie sieru veidi - "Holandes" un "Krievijas". Pēdējais -  par 10,7%. Turklāt šo puscieto sieru kvalitāte, pēc centra ekspertu liecībām, bieži vien ir ārkārtīgi zema – kā gumija. Ražotāji nenotur sieru līdz galam: vēlas ātrāk nopelnīt, tādēļ rezultātā iznāk kaut kas nesaprotams.

Neviennozīmīga situācija ir arī ar dārzeņiem. Ja tomāti un sīpoli cenā sāka pieaugt, tad kartupeļi un burkāni ir kļuvuši lētāki: burkāni – par 38,7% (līdz 0,38 eiro kilogramā), kartupeļi – par 6,2% (līdz 0,45 eiro kilogramā). Tiesa, īpaša pamata optimismam nav. pirmkārt, atcerēsimies, ka 2017. gadā valdība nolēma izpildīt dārzeņu audzētāju lūgumu un samazināja PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem no 21% uz 5%. Otrkārt, mūsu kartupeļi vienalga ir dārgāki, nekā kaimiņu Lietuvā un Igaunijā.

Tā, saskaņā ar LTVC datiem, kilograms kartupeļu Tallinā janvārī maksāja o,26 eiro, Viļņā – 0,29 eiro, savukārt Rīgā – 0,44 eiro. Kilograms burkānu Tallinā maksāja 0,28 eiro, Viļņā – 0,30 eiro, Rīgā – 0,43 eiro. tiesa, mūsu veikalos, kā norāda tie paši eksperti, iespējams nopirkt vislētākos šampinjonus un zemenes. Taču, piekrītiet, ziemā kartupeļus un burkānus mēs ēdam biežāk, nekā zemenes…

Ar kafiju vispār ir bēda. Saskaņā ar LTVC datiem, janvārī Latvijā nebija neviena tīkla, kur kafija graudos bez akcijas būtu nopērkama zemāk kā par 10 eiro kilogramā. Lietuvā un Igaunijā – lētāk nekā 6 eiro. Pie tam bez visādām akcijām.

Mājoklis mans!

Mājokļa izmaksas arī pieaug. Pērn vienas dzīvojamās telpas uzturēšanas maksa vidēji sastādīja 151 eiro mēnesī vienai mājsaimniecībai. Saskaņā ar CSP datiem, tas ir par vienu eiro vairāk, nekā pirms gada. Taču dažādu mājsaimniecību budžetā izdevumu daļa, kas tiek piešķirta mājokļa uzturēšanai, ir samazinājusies: pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 12,2% no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4%).

Rīgas rajonā mājsaimniecības par mājokli maksāja vidēji 185 eiro mēnesī, savukārt Rīgā – 172 eiro. Citos reģionos izdevumi bija zemāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē – 132 eiro, Vidzemē – 121 eiro, Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā ir vidēja summa gadā, kurā tiek ņemts vērā gan siltais gadalaiks ar zemām izmaksām, gan apkures sezona ar augstām izmaksām.

Savukārt mājsaimniecībā, kuras mājokli īrē, izdevumi sastādīja vidēji 182 eiro mēnesī, bet tiem, kas īrē mājokli Rīgā, nācās maksāt 260 eiro mēnesī.

Viena mājsaimniecība piešķir mājokļa uzturēšanai vidēji 12,2% ienākumu. Taču vientuļie pensionāri (vecuma kategorijā 65+) mājoklim tērēja 22,2% ienākumu.

Ivo Gremmars, ekonomists:

– Saskaņā ar statistikas datiem, 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji tērēja pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 17,8% no ģimenes budžeta, kamēr Eiropas Savienībā šis skaitlis vidēji nepārsniedza 12,1% no visām izmaksām. Citās, attīstītākās valstīs pārtikai cilvēki tērē daudz mazāk naudas. Piemēram, Vācijā pārtikai tiek tērēti 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Īrijā – 8,7%.

To var izskaidrot ar to, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki, nekā citās Eiropas valstīs, tādēļ arī pārtikas izdevumi mājsaimniecības kopējā patēriņa grozā ir lielākas, jo cenām ES pastāv tendence izlīdzināties. Turklāt Latvijā ir maz cilvēku, kas arī ietekmē pārtikas cenas.

Ingūna Gulbe, Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:

– Kaimiņvalstīs tirdzniecības tīklu vidū ir lielāka konkurence. Līdz ar jaunu tirgotāju ienākšanu Latvijā, situācijai būtu jāmainās. Tāpat kaimiņvalstīs ir plašāks produktu klāsts. Tiesa, Latvijas produkti kopumā ir kvalitatīvāki.

Taču tagad lielākas bažas izraisa globālā lietu kārtība. Pasaulē ir ļoti nestabila situācija. Koronavīrusa, Brexit dēļ. Tādēļ diez vai kāds šobrīd riskēs prognozēt cenas. Vienu var teikt droši – zemākas tās nekļūs. Lai gan, no otras puses skatoties, gan naftas cenas krīt, gan patēriņa līmenis tajā pašā Ķīnā samazinās…

Tādēļ, ja domā saprātīgi, arī produktiem būtu jākļūst lētākiem. Taču ražotājiem vienmēr atradīsies "zīmīgi argumenti".

57
Tagi:
ekonomika, inflācija, Latvija
Pēc temata
Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu
"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu
Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Logs ar restēm, foto no arhīva

Restes uz logiem palūgs noņemt Rīgas būvvalde pārbaudīs visas ēkas

19
(atjaunots 00:14 17.05.2021)
Rīgā ieplānota dzīvojamo mikrorajonu māju pārbaude – ja speciālisti atradīs restes uz logiem, tās lūgs demontēt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Vasaras sezonas gaitā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā – speciālisti meklēs restes uz logiem. Ja atradīs, piespiedīs demontēt, vēsta Rus.lsm.lv.

Tāpat inspekcija pievērsīs uzmanību lodžiju stiklojumam, kondicionētāju un satelīta antenu izvietojuma likumībai, logu montāžai.

Restes "nogrēkojušās" – tās neatbilst ugunsdrošības normām, paskaidroja Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ugunsdzēsēji atzīmēja, ka restes kavē viņu operatīvo darbu – vajadzīgs laiks un speciāli instrumenti, lai salauztu konstrukciju. Glābēji zaudē dārgās sekundes un pat minūtes, cenšoties noņemt restes, bet šajā laikā, iespējams, tiks glābta kāda dzīvība.

Ar ugunsdrošības jautājumu, šķiet, viss skaidrs. Bet ko darīt, lai pasargātu savu mantību? Restes uz logiem uzstāda, lai dzīvoklī nevarētu iekļūt ļaundari.

Policisti iesaka restu vietā uzstādīt signalizāciju un videonovērošanu. Turklāt, izejot no mājām, ir jāpārbauda, vai visi logi ir aizvērti.

Rīgas būvvalde sāks pārbaudi no galvaspilsētas centra, pēc tam inspekcija dosies uz mikrorajoniem.

Cilvēkiem, kuru mājokļos tiks konstatēti pārkāpumi, nosūtīs attiecīgas vēstules ar brīdinājumu. Sola, ka sodu saņems vienīgi tie, kas nenovērsīs problēmu noteiktajā laikā.

19
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Zādzība caur logu: policijas darbinieki Rīgā aizturēja sērijveida dzīvokļu zagļus
Apmest un piekrāsot: "hruščovku" balkoniem liels remonts nav vajadzīgs
Piemineklis Ļeņinam, foto no arhīva

Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji

27
(atjaunots 23:04 16.05.2021)
Valsts drošības dienests seko mēģinājumiem atjaunot komunisma idejas Latvijā, stāsta dienesta vadītājs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets intervijā izdevumam Diena pastāstīja par Latvijai un ES ierastajām "briesmām", ko rada Krievija un Ķīna. Tiesa, viņš pieminēja arī jaunus, atklāti sakot, pat eksotiskus draudus.

Savā ikgadējā pārskatā VDD norādīja, ka atsevišķi cilvēki mēģinot izplatīt un popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju jauniešu vidē, jo jaunieši nav informēti "par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem". Kādām metodēm tiek popularizētas šīs idejas, painteresējās žurnālists.

Mežviets atklāja, ka VDD redzeslokā ir atsevišķas personības, "kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas.

VDD analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. "Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas," konstatēja Mežviets.

Diemžēl, sūkstījās VDD priekšnieks, "komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme". Viņš uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi.

27
Tagi:
Drošības dienests, drošība, Latvija
Pēc temata
"Atgādina Ļeņina mauzoleju": rīdziniekus šokē Okupācijas muzeja rekonstrukcija
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
Ļeņins un atlētisms
Andrejs Mamikins ieteicis DP vadītājam vadīt pārraidi "Baumas"
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības