Pircējs veikalā, foto no arhīva

Inflācija: kas un sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā

55
(atjaunots 09:23 22.03.2020)
Acīmredzot, negatīvu ziņu mūsu dzīvē ir par maz, nolēma Centrālā statistikas pārvalde un izdeva kaudzi informācijas par augošo inflāciju; patērētāju cenas šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri palielinājušas par 0,1%, savukārt gada laikā – par 2,3%.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās par 4,4%. Palielinājušās arī cenas kūpinātai, sālītai un vītinātai gaļai (+10,4%), cūkgaļai (+14,3%), mājputnu gaļai (+8%) un gaļas izstrādājumiem (+8,7%). Svaigi augļi kļuvuši dārgāki par 19,4%, svaigi dārzeņi – par 7,4%, svaigas un atdzesētas zivis – par 14,6%, rīsi – par 9,9%. Savukārt lētāka ir kļuvusi kafija (-4,4%), siers un biezpiens (-1,1%), kā arī krējums (-3%).

Veselības pakalpojumu cena gada laikā palielinājusies par 3,4%, ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 2,7%. Vidējais degvielas cenu līmenis pieaudzis par 4,8%, tostarp benzīns kļuvis dārgāks par 9%, dīzeļdegviela – par 2,4%. Tas viss ir akcīzes nodokļu pacelšanas sekas Latvijā.

Zemniekiem labāk zināms

Savu ainu par cenām nesen prezentēja Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC). Centra secinājums – Latvijas pārtikas produkti ir visdārgākie Baltijā. LTVC dati liecina, ka janvārī lielākā daļa no 40 pārtikas produktiem, kas tika iekļauti cenu monitoringā, Latvijas galvaspilsētā maksāja dārgāk, nekā Igaunijā un Lietuvā.

Neraugoties uz to, ka atsevišķi produkti nedaudz kritušies cenā gada sākumā, bāzisko pārtikas produktu cenas aizgāja uz augšu. Visbūtiskāk sadārdzinājusies maize un putraimi. Saskaņā ar LTVC datiem, 300 gramu baltmaizes iepakojums janvārī maksāja par 28,6% vairāk, nekā pirms gada. Manna kļuvusi dārgāka par 27%, auzu pārslas – par 20,5%, griķi – par 12,5%, spageti – par 6,1%.

Nedaudz palielinājusies piena cena, sadārdzinājušies arī divi populārākie sieru veidi - "Holandes" un "Krievijas". Pēdējais -  par 10,7%. Turklāt šo puscieto sieru kvalitāte, pēc centra ekspertu liecībām, bieži vien ir ārkārtīgi zema – kā gumija. Ražotāji nenotur sieru līdz galam: vēlas ātrāk nopelnīt, tādēļ rezultātā iznāk kaut kas nesaprotams.

Neviennozīmīga situācija ir arī ar dārzeņiem. Ja tomāti un sīpoli cenā sāka pieaugt, tad kartupeļi un burkāni ir kļuvuši lētāki: burkāni – par 38,7% (līdz 0,38 eiro kilogramā), kartupeļi – par 6,2% (līdz 0,45 eiro kilogramā). Tiesa, īpaša pamata optimismam nav. pirmkārt, atcerēsimies, ka 2017. gadā valdība nolēma izpildīt dārzeņu audzētāju lūgumu un samazināja PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem no 21% uz 5%. Otrkārt, mūsu kartupeļi vienalga ir dārgāki, nekā kaimiņu Lietuvā un Igaunijā.

Tā, saskaņā ar LTVC datiem, kilograms kartupeļu Tallinā janvārī maksāja o,26 eiro, Viļņā – 0,29 eiro, savukārt Rīgā – 0,44 eiro. Kilograms burkānu Tallinā maksāja 0,28 eiro, Viļņā – 0,30 eiro, Rīgā – 0,43 eiro. tiesa, mūsu veikalos, kā norāda tie paši eksperti, iespējams nopirkt vislētākos šampinjonus un zemenes. Taču, piekrītiet, ziemā kartupeļus un burkānus mēs ēdam biežāk, nekā zemenes…

Ar kafiju vispār ir bēda. Saskaņā ar LTVC datiem, janvārī Latvijā nebija neviena tīkla, kur kafija graudos bez akcijas būtu nopērkama zemāk kā par 10 eiro kilogramā. Lietuvā un Igaunijā – lētāk nekā 6 eiro. Pie tam bez visādām akcijām.

Mājoklis mans!

Mājokļa izmaksas arī pieaug. Pērn vienas dzīvojamās telpas uzturēšanas maksa vidēji sastādīja 151 eiro mēnesī vienai mājsaimniecībai. Saskaņā ar CSP datiem, tas ir par vienu eiro vairāk, nekā pirms gada. Taču dažādu mājsaimniecību budžetā izdevumu daļa, kas tiek piešķirta mājokļa uzturēšanai, ir samazinājusies: pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 12,2% no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4%).

Rīgas rajonā mājsaimniecības par mājokli maksāja vidēji 185 eiro mēnesī, savukārt Rīgā – 172 eiro. Citos reģionos izdevumi bija zemāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē – 132 eiro, Vidzemē – 121 eiro, Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā ir vidēja summa gadā, kurā tiek ņemts vērā gan siltais gadalaiks ar zemām izmaksām, gan apkures sezona ar augstām izmaksām.

Savukārt mājsaimniecībā, kuras mājokli īrē, izdevumi sastādīja vidēji 182 eiro mēnesī, bet tiem, kas īrē mājokli Rīgā, nācās maksāt 260 eiro mēnesī.

Viena mājsaimniecība piešķir mājokļa uzturēšanai vidēji 12,2% ienākumu. Taču vientuļie pensionāri (vecuma kategorijā 65+) mājoklim tērēja 22,2% ienākumu.

Ivo Gremmars, ekonomists:

– Saskaņā ar statistikas datiem, 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji tērēja pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 17,8% no ģimenes budžeta, kamēr Eiropas Savienībā šis skaitlis vidēji nepārsniedza 12,1% no visām izmaksām. Citās, attīstītākās valstīs pārtikai cilvēki tērē daudz mazāk naudas. Piemēram, Vācijā pārtikai tiek tērēti 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Īrijā – 8,7%.

To var izskaidrot ar to, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki, nekā citās Eiropas valstīs, tādēļ arī pārtikas izdevumi mājsaimniecības kopējā patēriņa grozā ir lielākas, jo cenām ES pastāv tendence izlīdzināties. Turklāt Latvijā ir maz cilvēku, kas arī ietekmē pārtikas cenas.

Ingūna Gulbe, Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:

– Kaimiņvalstīs tirdzniecības tīklu vidū ir lielāka konkurence. Līdz ar jaunu tirgotāju ienākšanu Latvijā, situācijai būtu jāmainās. Tāpat kaimiņvalstīs ir plašāks produktu klāsts. Tiesa, Latvijas produkti kopumā ir kvalitatīvāki.

Taču tagad lielākas bažas izraisa globālā lietu kārtība. Pasaulē ir ļoti nestabila situācija. Koronavīrusa, Brexit dēļ. Tādēļ diez vai kāds šobrīd riskēs prognozēt cenas. Vienu var teikt droši – zemākas tās nekļūs. Lai gan, no otras puses skatoties, gan naftas cenas krīt, gan patēriņa līmenis tajā pašā Ķīnā samazinās…

Tādēļ, ja domā saprātīgi, arī produktiem būtu jākļūst lētākiem. Taču ražotājiem vienmēr atradīsies "zīmīgi argumenti".

55
Tagi:
ekonomika, inflācija, Latvija
Pēc temata
Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu
"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu
Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

37
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

37
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

34
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
34
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu