NATO dalībvalstu karogi, foto no arhīva

"Staigājošie miroņi": Latvijas tūrisma bizness noasiņo

61
(atjaunots 09:36 21.03.2020)
Restorānu nozare piedzīvojusi aptuveni 80% kritumu, tūrisma nozare sagaida jaunus zaudējumus vasarā.

RĪGA, 21. marts – Sputnik. Tūrisma nozare Latvijā atrodas kritiskā stāvoklī, pastāstīja tūrisma kompāniju pārstāvji LTV7 Krievu apraides diskusijas raidījumā "Punkti virs i".

Iepriekš ANO Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas ietekme pasaules valstu ekonomikās padarījusi tūrismu par īpaši ievainojamu sektoru. Turklāt, tā kā 80% tūrisma nozares – tie ir mazie un vidējie uzņēmumi, nestabilā stāvoklī nokļūst miljoniem iztikas avotu.

Aizvakar Latvijas valdība publicēja ekonomiskā atbalsta programmu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tostarp dīkstāves pabalsta izmaksas uzņēmumu darbiniekiem, kas cietuši no šīs krīzes, 75% apmērā no darba algas, taču ne vairāk par 700 eiro mēnesī, kas netiek aplikti ar nodokli. Tāpat uzņēmumiem ir solītas kredītu garantijas un nodokļu brīvdienas. Prognozējamā šo pasākumu vērtība valsts budžetam ir 2 miljardi eiro.

"Tie, kas skatījās seriālu "Staigājošie miroņi", var iedomāties, kā mums klājas. Mēs bijām pirmie, kas uztvēra triecienu. Sākot no marta, nozare noasiņo," saka kompānijas "Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins.

"Tūrisma bizness Latvijā līdzinās saldējuma pārdošanas biznesam – gan pirmais, gan otrais ir sezonāli. Ja otrajā gadījumā pārdošanas augstākai punkts ir jūlijā-augustā, jo ziemā un rudenī saldējumu pērk maz, tad tūrisma bizness pelna no maija līdz septembrim. Pārējos mēnešus tas pārtiek no vasaras laikā nopelnītā. Tādējādi jaunajā sezonā mēs ienākam novājināti, iztērējuši iepriekš uzkrātos "tauciņus". Un vairumam ir negatīva bilance.

Šogad vasaras sezonas nebūs.
Un, ja situācija ar koronavīrusu nebeigsies tuvāko pāris mēnešu laikā, tūristi atgriezīsies vien nākamgad," prognozē Korjagins.

Tūrisma aģentūras "Tez Tour" vadītājs Latvijā Konstantīns Paļgovs atzīmēja, ka tūrisma nozarē ir nodarbināti aptuveni 10% Latvijas darbaspēka, un pagaidām viņa kompānija nav atlaidusi nevienu darbinieku.

"Ja cilvēki zaudēs darbu, tas notiks praktiski vienā acu mirklī un kļūs par spēcīgu triecienu arī valsts budžetam, jo visi šie cilvēki dosies uz darba biržu un viņiem pienākas pabalsts. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai visi šie pasākumi, kurus apstiprinājusi valdība, būtu apstiprināti pēc iespējas drīzāk. Mēs savu darbu izpildījām ātri. Organizējām čarterreisus un spējām atvest mājās aptuveni 99% tūristu. Tas maksāja lielu naudu. Un tagad mums ir jāsaprot, kā mēs strādājam tālāk – vai nu par savu naudu, vai arī valsts saprot situāciju un pieņem lēmumu, lai šos 10% darbavietu saglabātu," atzīmēja Paļgovs.

Komentējot piedāvājumu par pabalstu izmaksu darbiniekiem līdz 700 eiro, abi tūrisma firmu vadītāji paziņoja, ka viņu darbinieku algas ir augstākas.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis pastāstīja par to, kā krīzi pārdzīvo viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

"Tā kā šobrīd ir spēkā ārkārtas situācijas režīms, pie mums neviens nebrauc, savukārt viesnīcām nav darba. Tur ir divi varianti – vai nu visus atlaist, vai arī vienkārši vajag pabalstu. Runājot par restorāniem, nozare jau ir piedzīvojusi kritumu par aptuveni 70-80%. Un daudzas iestādes arī ir spiestas slēgties. Un tām ir jāizlemj, ko darīt ar darbiniekiem," pateica Pinnis.

Viņš atzīmēja, ka viesnīcu un restorānu nozarē pabalsts tiek vērtēts kā labs atbalsts. Jo pavāriem, viesmīļiem, istabenēm un administratoriem noteiktais pabalsta apmērs attiecīgi sedz viņu algu.

"Tālāk daudz būs atkarīgs no tā, kas būs ar aizsardzību no kreditoriem un nodokļu brīvdienām. Un ne mazāk svarīgs ir tas, kas notiks, kad tas viss beigsies un nozare sāks attīstīties. Šobrīd tiek darīts viss, lai glābtu nozari, lai tā nenomirtu. Taču var runāt arī par tādiem pasākumiem, kā PVN samazināšana, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem," uzskata Pinnis.

61
Tagi:
tūrisms, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (715)
Pēc temata
Latvijas Banka brīdina par ārkārtīgi nopietnām izmaiņām valsts ekonomikā
Burovs: Rīgas domei ir jāpalīdz uzņēmējiem
NVA: vēl trīs uzņēmumi informējuši par kadru samazināšanu
Bailes izgaiņās cilvēkus pa mājām: Zaiceva novērtēja epidēmijas seku mērogus
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

5
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija