Dzīvojamā māja Rīgā. Foto no arhīva

"Kad blakus ir kaimiņi": Latvijas iedzīvotāji pretojas koronavīrusa epidēmijai

56
(atjaunots 19:25 19.03.2020)
Kamēr Latvija ir ārkārtas stāvoklī un valdība meklē iedzīvotāju atbalsta metodes, parasti cilvēki jau nāk palīgā viens otram.

RĪGA, 19. marts – Sputnik. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nepaliek vienaldzīgi un piedāvā savu palīdzību tiem, kam tā var noderēt. Lielākoties runa, protams, ir par tiem cilvēkiem, kas šobrīd atrodas pašizolācijā – tie ir sirmgalvji vai hroniski slimnieki, kuru dzīvība ir riska zonā, vai par tiem, kas varēja kontaktēt ar COVID-19 inficētajiem un tagad ir karantīnā.

Sociālo tīklu lietotāji publicē aizkustinošos stāstus par brīvprātīgajiem, kuri piedāvā kaimiņiem palīdzību - aiziet uz veikalu vai izvest pastaigāties suni.

Piemēram, Jeļena Sivačeva pastāstīja, ka savas mājas kāpņutelpā Zolitūdē viņa ieraudzīja sludinājumu no atsaucīgās kaimiņienes Līgas.

"Līdz asarām patīkami. Uzrakstīju viņai personīgu vēstuli. Kad blakus ir šādi kaimiņi, ne no kā nav bail," raksta Jeļena.

Citi aktīvisti pulcē īstas brīvprātīgo kustības un meklē personas, kurām ir nepieciešams atbalsts krīzes situācijā, lai sniegtu viņiem palīdzību.

"Ja jums ir jebkāda informācija par vientuļiem gadagājuma cilvēkiem, kuri patstāvīgi nespēj nopirkt un sagādāt sev pirmās vajadzības pārtikas produktus un t.t., dalāmies grupā voluntieris.lv. Kopā mēs palīdzēsim katram. Meklējam brīvprātīgos kas dzīvo Rīgas mikrorajonos!" teikts grupas Voluntieris.lv sludinājumā.

Arī psihoterapeiti nestāv malā – daudziem cilvēkiem krīze var kļūt par smagu psiholoģisku pārbaudījumu.

Daži Latvijas psihoterapeiti ir gatavi absolūti par brīvu nākt palīgā tiem, kas izjūt grūtības pielāgoties jaunajiem apstākļiem – ir apjukuši, izjūt uztraukumu un ir stresa stāvoklī.

"Mūsu mērķis – atbalstīt, informēt, kā arī organizēt komunikācijas telpu, kur katrs jutīsies spēcīgāks, mierīgāks, stabilāks un … ne vientuļš. Grupa – tas ir spēks, apvienojoties cilvēki spēj tikt galā ar lielākām grūtībām, nekā vienatnē. Šobrīd esam ieplānojuši 3 tikšanās," raksta Facebook ģimenes psihoterapeite un geštalta terapeite Tatjana Kutuzova.

Savukārt Latvijas Sarkanais Krusts un Rīgas sociālais dienests aicina iedzīvotājus, kuri pašizolācijas dēļ izjūt grūtības ar produktu piegādi, vērsties pēc palīdzības pie viņiem.

Lai precizētu, kāda tieši palīdzība ir nepieciešama, iedzīvotājus lūdz zvanīt uz tuvāko Latvijas Sarkano Krustu vai arī uz centrālo biroju pa tālruni 67 336 651 (darbadienās no plkst. 8:30 līdz 17:00) vai rakstīt e-pastā uz secretariat@redcross.lv.

Tāpat var vērsties Rīgas sociālajā dienestā pa tālruni 8000 5055 vai 67 105 048.

Atgādināsim, ka no 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija: atcelti masveida pasākumi, slēgta starptautiskā pasažieru satiksme, savukārt skolas no 23. marta pāriet pie mācībām neklātienē.

56
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Veselības ministrija brīdina: šie līdzekļi nepalīdzēs koronavīrusa gadījumā – kļūs sliktāk
Histērija – tā ir norma: psihologi ar to, kā pārvarēt paniku koronavīrusa dēļ
Šīs zāles nedrīkst lietot pret koronavīrusu! Brīdina Francijas veselības ministrs
Latvijai draud sociālais sprādziens: koronavīruss atklājis iedzīvotāju bēdīgo stāvokli
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

11
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

11
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi

Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži

16
(atjaunots 17:29 06.07.2020)
Spānijas kailgliemeži iekrituši alus slazdā botāniskajā dārzā – tie nepārprotami gatavojas uzbrukt augu kolekcijai.

RĪGA, 6. jūlija — Sputnik. Salaspils botāniskā dārza vērtīgā augu kolekcija ir apdraudēta – tajā apmetušies milzīgie Spānijas kailgliemeži, vēsta Skaties.lv.

Spānijas kailgliemeži iekļauts starp 100 bīstamākajām invazīvo dārza kaitnieku sugām Eiropā. 2009. gadā Latvijā tas bija sastopams tikai vienuviet, taču jau līdz 2018. gadam tas izplatījās masveidā. Biologi uzskata, ka tas var radīt nacionāla mēroga nelaimi.

Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, vienlaikus – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Apdraudēta ir visa dārza kolekcija.

"Rozēm ir diezgan spēcīgas ādainas lapas, rožu lapas Spānijas kailgliemezim negaršos, bet rozēm ir ļoti maigas ziedlapiņas, kas patiks uz galvošanu. Dārziem, manuprāt, tā būs lielākā nelaime," uzskata Svilāns.

Labākais cīņas veids – vismaz reizi dienā salasīt kailgliemežus un iznīcināt. Ja zālājs nopļauts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot.

"Jo ilgāk mēs neko nedarīsim, sekas būs nenovēršamas," saka Svilāns.

Kailgliemeži atrodami stādu zemē, kompostā, melnzemē vai grantī. Masveida infekcija visbiežām izplatās ar dārzkopju biedrību starpniecību.

Lai arī kailgliemezis dzīvo ne vairāk kā gadu (tas atkarīgs no laikapstākļiem un citiem faktoriem), sezonas laikā kaitnieks izdēj apmēram 500 olas. Speciālisti ceļ trauksmi, jo tādā tempā invazīvais kaitnieks var aizpildīt lielas lauksaimnieciski apstrādājamas platības un iznīcināt lielu daļu ražas.

16
Tagi:
botāniskais dārzs
Pēc temata
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi