Rīgas Melnais Balzams, foto no arhīva

"Latvijas balzams" sāks ražot antiseptisko līdzekli, kuru nedrīkst dzert

98
(atjaunots 15:24 19.03.2020)
Cīņā ar antiseptisko līdzekļu deficītu Latvijai palīdzēs "Latvijas balzams" un olu ražotājs "Balticovo".

RĪGA, 19. marts – Sputnik. Olu ražotājs "Balticovo" ziedos savu saražoto antiseptisko līdzekli valsts un pašvaldības iestādēm, savukārt alkoholisko dzērienu ražotājs "Latvijas balzams" pats ražos roku dezinficēšanas līdzekli, raksta Mixnews.lv.

Līdz ar koronavīrusa pandēmijas sākumu Latvijā par lielu deficītu kļuvušas maskas, antiseptiskie līdzekļi un citi individuālie aizsarglīdzekļi.

"Rīgas farmaceitiskā fabrika" nolēma palaist papildu jaudas antiseptiskā līdzekļa ražošanai, taču šim nolūkam pietrūkst nepieciešamo komponentu.

Tagad antiseptiskā līdzekļa ražošanu nolēmusi uzsākt arī kompānija "Latvijas balzams". Kompānija paziņoja, ka dezinficējošais gēls 4 litru pudelēs, kas ir saražots atbilstoši PVO ieteicamajai receptūrai, parādīsies jau līdz šīs nedēļas beigām. Tas sauksies "Virudes" – nosaukums apvienos sevī vārdus "vīruss" un "dezinfekcija".

"Latvijas balzams" brīdina, ka "Virudes" nav paredzēts dzeršanai, neraugoties uz augsto spirta saturu tajā.

Latvijas lielākais olu ražotājs "Balticovo" katru dienu izgatavo trīs tonnas dezinfekcijas līdzekļa savām vajadzībām – piemēram, aizsardzībai no putnu gripas.

"Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmums "ECO Forte" mums uzstādīja specializētu sistēmu, ar kuru ražojam paši savām vajadzībām efektīvu un sertificētu dezinfekcijas līdzekli – hipohlorskābi. Līdzeklis ir nekaitīgs cilvēkam, taču ir ļoti efektīvs mikrobu apkarošanai," pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Kompānija paziņoja, ka vienu tonnu ir gatava ziedot koronavīrusa apkarošanai – pirmām kārtām, medicīnas iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijai, ugunsdzēsējiem un izglītības iestādēm. Ar pieteikumiem pie "Balticovo" jau ir vērsušās pašvaldības, sociālie dienesti, valsts mediji, slimnīcas, pansionāti un pat IeM.

Iepriekš Francijas greznās produkcijas ražotājkompānija "LVMH" paziņoja, ka uzsāk roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu savās parfimērijas un kosmētikas ražotnēs un bez maksas piegādās tos valsts slimnīcām.

98
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

4
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

4
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

8
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

8
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Liepājas panorāma, foto no arhīva

Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā

0
(atjaunots 14:25 28.09.2020)
Tūrisma bizness Latvijas galvaspilsētā ir cietis Covid-19 pandēmijas dēļ, toties Liepājā tūristu plūsma ir tikai pieaugusi.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Šī gada tūrisma sezona Liepājā un Kurzemē izrādījusies negaidīti veiksmīga, pateicoties Lietuvas tūristiem un rīdziniekiem, raksta LSM.lv.

Tūrisma sezona Liepājā sākās jūnijā, uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas. Sākumā viesu plūsma bija visnotaļ neliela, taču jūlijā dambis plīsa – tik daudz tūristu Liepājā sen nav bijis.

"Jūlijs un augusts Liepājā, kā saka paši uzņēmēji, bija labākā vasara piecu gadu laikā. Cilvēku – un mēs paši to redzējām ielās un restorānos, kafejnīcās, viesnīcās bija neiedomājami daudz. Tostarp, protams, daudz viesu no Lietuvas, kā arī rīdzinieku, Latvijas iedzīvotāju, kuri gadiem ilgi nav ceļojuši apkārt valstij," pastāstīja Liepājas Tūrisma informācijas reģionālā biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Jaunais restorāns Liepājā, kura atklāšana aizkavējās ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas dēļ, beigās aizvadīja veiksmīgu pirmo sezonu, pateicoties apmeklētājiem no Lietuvas.

"Ļoti labi gāja! Protams, lielākā daļa klientu bija lietuvieši. Tas nav noslēpums, Liepājā visur tā bija – gan viesnīcās, gan restorānos, praktiski visur bija lietuvieši. Lietuvieši faktiski "izvilka" mums šo vasaru. Taču tagad, sākot no 3. septembra, sācies straujš kritums, var teikt, ka par 50%," pastāstīja restorāna īpašniece.

"Karostas glābšanas biedrībā", kas strādā tūristu vidū populārajā Kara pilsētiņas virssardzē, vasaras sākumā uztraucās, ka sezona būs neveiksmīga, taču bailes nepiepildījās.

"Varu pateikt, ka tūristu bija vairāk, nekā jebkad ir bijis. Un, protams, tie visi bija Latvijas tūristi un lietuvieši, ļoti daudz lietuviešu, pīķa brīžos mums tur bija vairāk nekā 200 tūristu vienlaikus. Mēs strādājām ne tikai uz 100%, bet dažkārt uz 150% un 200%, strādājām dažkārt dienu un nakti, taču mēs visi sapratām, ka tā būs vien dažas nedēļas, ir jāiztur. Nu, tā, protams, arī bija - kolīdz augusts beidzās, tad vairāk vai mazāk viss kaut kā arī beidzās," stāsta biedrības vadītāja Monta Krafte.

Lai atbalstītu uzņēmējus un piesaistītu tūristus, Liepājas dome sarīkoja projektu konkursu un piešķīra finansējumu to īstenošanai. Pateicoties konkursam, Karostas virssardze atrada jaunus sadarbības ceļus ar citiem uzņēmējiem, piedāvāja tūristiem jaunus maršrutus un pasākumus, piemēram, ar lieliem panākumiem notikušo ar nosaukumu "Karostas vasara".

Rezultātā Liepājā tūrisma sezona pagāja daudz veiksmīgāk nekā galvaspilsētā.

"Šī vasara Liepājā, salīdzinot ar Rīgu… Vispār nevar salīdzināt! Visi sabiedriskās ēdināšanas nozares, restorānu biznesa pārstāvji no Rīgas, ar kuriem ir gadījies runāt, atzīmēja, ka slikti viss ir gājis. Liepājā gāja ļoti labi, Kuldīgā labi un vispār Kurzemē gāja neslikti. Tāda īpašība, man liekas, ir pirmo gadu. Arī mūsu piegādātāji teica, ka visi ir šokā – tā, kā gāja Kurzemē, nav bijis nekad. Savukārt Rīgā gan bija slikti, gan arī tagad turpinās. Jā, vairāk vai mazāk var teikt, ka lietuviešu dēļ. Domāju, ka lietuvieši mums bija vismaz 60% apmeklētāju," pastāstīja kāda restorāna īpašniece.

Viens no izskaidrojumiem – Rīgas iedzīvotāji vēlējās atpūsties ārpus galvaspilsētas robežām, tādēļ arī brauca uz reģioniem, pirmām kārtām izvēloties Kurzemi.

"Atpūtu bieži saista ar skaistu pludmali, un mums Liepājā tā ir. Tādēļ tūristu plūsma rietumu piekrastē arī bija nesalīdzināmi augstāka, nekā viesu skaits citos reģionos. Taču mēs dzirdējām, ka Vidzemē, Latgalē un Zemgalē arī neslikti gājis. Domāju, ka rīdzinieki ļoti gribēja izrauties no galvaspilsētas. Un ar lietuviešiem bijis tāpat – Kauņas un Viļņas iedzīvotāji meklēja iespējas aizbraukt no lielas pilsētas uz jūru," pastāstīja Šoriņa.

Tūristu plūsma no Lietuva strauji apstājās pēc 3. septembra, kad pārplīsa "Baltijas burbulis". Tomēr Liepājā arī tagad ir visai daudz viesu – Latvijas iedzīvotāji steidz izbaudīt septembrim neierasto siltumu.

0
Tagi:
Lietuva, tūrisms, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Pasaules tūrisma diena