Krievijas robežsardze, foto no arhīva

VDD: priekš kam krievu izlūki centās piekļūt dzeramā ūdens ņemšanas vietām Latgalē

106
(atjaunots 10:26 19.03.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests atskaitījās par pērn padarītajiem darbiem, uzskaitot visus draudus, ar kuriem izdevās tikt galā, pateicoties modrībai un nepārtrauktai kontrolei.

RĪGA, 19. marts – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) sagatavoja publisku atskaiti par savas darbības rezultātiem pērn. Dokuments 50 lappusēs ir pieejams iestādes mājaslapā.

Tā, "vislielākos draudus Latvijas drošībai pretizlūkošanas jomā 2019. gadā turpināja radīt Krievija un Latvijai naidīgo valstu specdienesti". No šīs frāzes var secināt, ka Krievija nav Latvijas ienaidnieks, taču diez vai tā tas ir, kas top skaidrs turpmākas dokumenta izpētīšanas laikā. Lai vai kā tur nebūtu, Latvijai naidīgo valstu specdienesti atskaites gadā interesējās par sociālā protesta potenciālu Latvijā, par pašvaldību lietām (visticamāk, šeit ir runa par protestiem saistībā ar tām uzspiežamo reģionālo reformu) un Latvijā izvietotajiem NATO spēkiem.

Novēroja un noklausījās

Tālāk tiek apgalvots, ka tomēr vislielāko draudu pretizlūkošanas jomā turpināja radīt Krievija, kura lielākoties īstenoja izlūkošanu pret Latviju no savas un citu NVS valstu teritorijas. Te, protams, arī rodas zināmi jautājumi. Iznāk, ka Krievijas izlūki lielākoties novēroja un noklausījās Latviju no savas teritorijas. Kāda viltība. Skaidrs, ka viņiem nevar aizliegt to darīt.

Pret Latviju un tās iedzīvotājiem aktīvi darbojās visi kaimiņvalsts specdienesti – FDD, GIP, Ārējās izlūkošanas dienests. Joprojām Latvijas pretizlūkošanas dienesta darbiniekiem nedeva mierīgi gulēt krievu hakeri un kiberizlūkošanas speciālisti.

Atskaitē tiek minēta arī Ķīnas interese par Latvijas specdienestu. Taču tās pamatā, lielākoties, ir ĶTR interešu lobēšana.

Pie robežām nav mierīgi

Atsevišķa vieta ziņojumā ir veltīta Latvijas un Krievijas pierobežas sadarbībai. Izrādās, ar KF pierobežas Latvijas teritoriju varasiestādes bieži rīkojas naivi, turpinot veidot savstarpēji izdevīgu pierobežas sadarbību. Tas rada būtiskus draudus.

Viens no instrumentiem, kuru Krievijas specdienesti var izmantot savas izlūkdarbības ērtībām, ir tā saucamie pierobežas "sadarbības" projekti ar KF subjektiem. Šeit ir runa gan par divpusējām programmām, gan arī par, kas ir īpaši ciniski, par projektiem, kurus līdzfinansē ES fondi. Savā vairākumā šādi projekti ir saistīti ar kultūras, sporta un tūrisma nozarēm. Latvijas reģioni skaidro savu interesi par tiem ar iespēju piesaistīt finansējumu infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai.

Neraugoties uz to, VDD ik gadus identificē šādus projektus, kas saistīti ar riskiem. Tas kļūst iespējams tādēļ, ka vietējās varasiestādes ne līdz galam saprot riskus, kuri nāk no Krievijas un citu NVS valstu puses, savukārt atsevišķos gadījumos arī nevēlas tos saprast. Kas ļauj naidīgo valstu specdienestiem īstenot video novērošanu Latvijas teritorijā un ievākt ziņas par tās iedzīvotājiem, ievākt informāciju par kritiski svarīgas infrastruktūras objektiem, sistēmām un drošības tehnoloģijām.

Dabas ainavu novērošana

Pērn, ziņo VDD, dienests atklāja trīs šādus gadījumus. Pirmajā runa bija par savstarpēju dabas resursu video monitoringa projektu, ko tika plānots īstenot ar Pleskavas apgabala administrāciju un ar ES fondu līdzfinansējuma piesaistīšanu.

Tā īstenošanai Latvijas pašvaldības teritorijā bija nepieciešams uzstādīt Krievijas ražojuma videokameras kāda ezera apkaimē. Savukārt nofilmētajam materiālam bija jāglabājas KF teritorijā. Pēc VDD iejaukšanās projekts tika atcelts.

Otrajā gadījumā Latvijas pašvaldība iecerēja vides labiekārtošanas projektu, ko grasījās īstenot ar vairākām Krievijas teritoriālajām administrācijām. Tā ietvaros bija plānots izveidot atpūtas vietas pie dabas un uzstādīt video novērošanas sistēmu.

Goda vārds, spiegi

Trešajā gadījumā VDD redzeslokā izrādījās Latvijas un Krievijas pierobežas sadarbības projekts "Pure Water for Programme Regions", kurā piedalījās vairākas Latgales pašvaldības, savukārt galvenais partneris no Krievijas puses bija Pleskavas "Gorvodokanal". Nav skaidrs, vai šis uzņēmums gadījumā nav GIP struktūra, taču skan draudīgi.

Starp citu, "Gorvodokanal" grasījās uz vietas izpētīt ūdens ņemšanas vietas Latgalē un izpētīt vietējo ūdens piegādes uzņēmumu darbu, kuri, kā zinām, ir svarīgi valsts drošības objekti. Tie tostarp piegādā arī dzeramo ūdeni. Pateicoties VDD arī šie draudi tika novērsti.

106
Tagi:
Latvija, drošība, Drošības dienests
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

1
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

1
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

3
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt