Tukšas plauktas veikalā, foto no arhīva

Histērija ir norma: psihologi ar to, pārvarēt paniku koronavīrusa dēļ

54
(atjaunots 18:52 18.03.2020)
Kā cilvēki reaģē uz koronavīrusa epidēmijas radītājiem ierobežojumiem un kā speciālisti iesaka pārvarēt satraukumu.

RĪGA, 18. marts — Sputnik. Pēc valstī ieviestās ārkārtas situācijas cilvēki steidzās uz veikaliem. Internetā parādās gan tukšu plauktu fotogrāfijas, gan joki par griķiem. Speciālisti atzīmē, ka šāda paniska iepirkšanās īstenībā esot normāla iedzīvotāju reakcija uz stresu.

Lai tiktu galā ar stresu, psihologi iesaka pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai, tomēr vienlaikus nepārspīlēt, vēsta TV3.

Cīņā ar epidēmiju ieviestie ierobežojumi būtiski izmainījusi iedzīvotāju ikdienu. Cilvēki uz to reaģē dažādi.

"Protams, bail, ka inficēšos, bet lielākas bailes par vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Cik zināms, mirstība jaunajiem nav tik liela. Visticamāk, es pārciestu šo slimību," saka students Roberts.

 "Es neuztraucos. Mēs esam padzīvojuši cilvēki, mums viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu," teica pensionāre Tamāra.

Uzņēmējs Jānis atzina: "Tas ārkārtas stāvoklis jau arī tā īsti nedarbojas. Jo tāda kontrole jau nav. Viss ir atkarīgs no paša. Ir darbavietas, kur ir pieņemti lēmumi strādāt attālināti, bet veikali, arī tā iebraukšana izbraukšana no valsts arī tāda pēc paša iniciatīvas. Man liekas, ja tas ir tik nopietni, tad vajadzēja vairāk kontrolēt to."

Stresu, lielāku vai mazāku stresu izjūt visi, bet katrs ar to tiek galā citādi. Pēdējās dienās psihologi novērojuši trīs dažādus veidus, kā cilvēki mēģina apslāpēt uztraukumu. Daudzi mēdz krist panikā.

"Tās izmaiņas viņiem rada lielu trauksmi, tas atkal savukārt izpaužas varbūt kā centieni sevi pasargāt, nodrošināt, iepirkt daudz pārtikas, nez kāpēc tualetes paīru masveidā iegādāties," saka geštaltterapeite Gunta Čebotarjova.

Daudzi savas bailes slēpj aiz pārmērīgas kontroles, uzskata par nepieciešamu norādīt citiem uz noteikumu ievērošanu.

Citi demonstrē noliegumu. Tas var izpausties kā humors, piemēram, izplatot smieklīgas bildes un video, vai arī kā dusmas.

"Viņi varbūt negrib pieņemt, ka ir kaut kādas izmaiņas notikušas, viņiem ir kaut kādi noteikumi, kas būtu jāievēro, viņi to ignorē, dažos sociālajos tīklos mēs redzam, ka tā izpausme ir kā dusmas, kāpēc ir atcelts mans koncerts, kāpēc ir ierobežojumi, kāpēc vispār mēģina kaut ko mainīt, tas taču viss ir pārspīlēts," piebilda Čebotarjova.

Lai tiktu galā ar stresu, psihologi iesaka pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai, taču vienlaikus nepārspīlēt. Cilvēkiem, kuri izjūt īpašu stresu, šajā situācijā ieteikts apmeklēt speciālistu vai lūgt tuvinieku atbalstu. Varēt palīdzēt informācijas plūsmas ierobežošana, piemēram, nosakot, ka ziņām tiek atvēlētas ne vairāk 30 minūtes no rīta vai vakarā, un tās netiek lasītas visas dienas garumā.

Sociālantropologi uzskata, ka histērija ir normāls veids, kā cilvēki reaģē uz iztraucētu ikdienas kārtību.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa paskaidroja: "Tas, ka cilvēki piedalās un pērk, – tas viņiem ļauj pieņemt varbūt šos te jaunos noteikumus un ierobežojumus. Un tas pirmais vilnis – tas vienmēr būs saistīts ar tādu neparastumu, ar kaut ko ārkārtējo, un, ja cilvēks var aiziet uz veikalu un tur visi drudžaini iepērkas, tu arī sāc drudžaini iepirkties, nu tā ir tāda kolektīva darbība, kas mums ļauj tikt galā ar to krīzi."

Pēc tam viss norimst. Turklāt cīņa pret koronavīrusu var uzlabot iedzīvotāju informētību par veselības jautājumiem, jo tā ir viena no zemākajam Eiropas valstīs.

"Latvijā cilvēki mazāk pārzina veselības aprūpes sistēmu, un kā to izmantot, un kā uzturēt savu veselību un nekonsultējas ar ārstu, kad tas ir nepieciešams, tāpat Latvijā cilvēki ir paraduši uz darbu iet slimi, mēģina strādāt un arī atrasties publiskās vietās, kad ir slimi, aiziet uz koncertu arī tad, kad ir saaukstējušies, un traucēt pārējiem, un šis varbūt ir tāds brīdis, kad tie paradumi ir jāpārdomā," uzskata  Putniņa.

Gūtā pieredze varētu nākt par labu arī cīņā ar visām citām slimībām, bet cilvēki nākotnē varētu vairāk novērtēt vakcinēšanās priekšrocības.

Līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar izsludināta ārkārtas situācija. Šajā laika periodā noteikta virkne ierobežojošu pasākumu.

54
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (810)
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

8
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

8
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

15
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

15
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde