Profesors Aleksandrs Gapoņenko, foto no arhīva

Gapoņenko: Latvijas vadība apzināti attaisno SS latviešu leģionārus

42
(atjaunots 18:22 18.03.2020)
Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, tāpēc ikvienas pasaules valsts pienākums ir izdot Krievijai tajā dzīvojošos SS Latviešu leģiona dalībniekus, uzsvēra profesors Alekandrs Gapoņenko.

RĪGA, 18. marts – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem. Izmeklētāji iepazīsies ar SS Latviešu leģiona veterānu anketām un pārbaudīs viņu līdzdalību noziegumos pret civilajiem iedzīvotājiem, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko.

"Patlaban kopumā pārbaudām vairāk nekā 50 personas, kas varētu būt iesaistītas nacistu noziegumos. Viņu vidū ir arī SS Latviešu leģiona leģionāri," viņa teica.

Latvijas vadība attaisno noziedzniekus, kuri palikuši dzīvi pēc Otrā pasaules kara, un apzināti atsakās no viņu vajāšanas, atzīmēja tiesībsargs profesors Aleksandrs Gapoņenko.

"Jaunais statuss, ko saņēmuši šie cilvēki pēc starptautiskā institūta vēršanās pie Krievijas Izmeklēšanas komitejas, - viņi izsludināti starptautiskā meklēšanā sakarā ar genocīda noziegumiem. Tādam noziegumam nav noilguma, tāpēc ikvienas pasaules valsts pienākums ir viņus arestēt un deportēt uz Krieviju, lai viņi tiktu tiesāti un tiktu pieņemts lēmums par viņu sodu," teica Gapoņenko Sputnik Latvija.

Viņš atzīmēja, ka Vašingtona visai negaidīti mainījusi savu attieksmi pret nacistiskajiem noziedzniekiem un vairs neaizsargā tos.

"Nezinu, vai ASV plāno izdot visus to teritorijā dzīvojošos leģionārus, taču tieši ar Amerikas padomju sākās spiediens pret leģionāru organizācijām, nāca klajā virkne rakstu ar Nacionālās apvienības kritiku par sadarbību ar nacistiskajām organizācijām Ukrainā un Lielbritānijā," atgādināja Gapoņenko.

Pārskats ar 96 SS Latviešu leģiona veterānu vārdiem, kuri patlaban dzīvo ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Argentīnā un Latvijā, tika publiskots diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Atgādināsim, ka SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām saformēja nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā.

1943. gada 24. martā Heinrihs Himlers izdeva pavēli, kas precizēja jēdzienu "latviešu leģions" – kopēja definīcija latviešiem, kuri dien visās Waffen SS latviešu vienībās, ieskaitot policijas bataljonus.

Nirnbergas tribunāls atzina SS spēkus, SD, gestapo un Nacionālsociālistisko vācu partiju par noziedzīgām organizācijām. Krievija uzskata, ka SS Latviešu leģiona dalībnieku un viņu sekotāju godāšana Latvijā zaimo cīņā ar fašismu bojāgājušo cilvēku piemiņu.

42
Tagi:
SS Latviešu leģions
Pēc temata
Izredzes uz taisnu tiesu: Krievijas IK aicina pārbaudīt SS Latviešu leģiona veterānus
SS leģionāru gājieni turpinās, taču Krievija devusi Latvijai labu "vakcīnu"
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

3
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

3
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

7
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

7
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts