Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs, foto no arhīva

Cilēvičs paskaidroja EK pretenzijas pret Latvijas noteikto karantīnu

61
(atjaunots 20:21 17.03.2020)
Ārkārtas pasākumi, ko Latvija pieņēmusi koronavīrusa ierobežošanai, principiāli nav pretrunā ES normām, uzsvēra Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs.

RĪGA, 18. marts – Sputnik. Eiropas Komisija pieprasījusi no Latvijas panākt pret koronavīrusu vērsto pasākumu atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. Runa ir par transporta sakaru atjaunošanu, citu valstu pilsoņu tranzīta pārvietošanās nodrošināšanu un diskriminācijas nepieļaušanu.

EK atgādināja, ka soļiem, ko Latvija spērusi ārkārtas stāvokļa ietvaros, jāatbilst noteiktām prasībām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja deputāts no partijas "Saskaņa", Latvijas pārstāvis EPPA Boriss Cilēvičs.

"Eiropas Savienības noteikumi paredz preču, pakalpojumu, kapitālu un cilvēku brīvu pārvietošanos. Pie tam valstij ir tiesības ieviest zināmus ierobežojumus, piemēram, sakarā ar ārkārtas situācijām. EK neapgalvo, ka valsts veiktie pasākumi iebraukšanas ierobežošanai principiāli neatbilst ES normām. Tā atgādina par zināmiem noteikumiem, kam šiem pasākumiem ir jāatbilst," paskaidroja Cilēvičs.

Viņš uzsvēra, ka svarīgākais aspekts ir atteikšanās no diskriminācijas – tiek apšaubīti lēmumi, kuri skar citu ES valstu pilsoņus, nevis Latvijas iedzīvotājus. Cilēvičs atgādināja: ja kāda valsts neierobežo iebraukšanu saviem pilsoņiem, bet ierobežo citiem, tas neatbilst Eiropas tiesiskajiem principiem.

Politiķis informēja, ka "Saskaņa" kopumā atbalstījusi Latvijas valdības ierosinātos ārkārtas stāvokļa pasākumus, taču atliek vēl virkne neskaidru jautājumu.

"Patlaban ir grūti novērtēt, cik efektīvi ir pasākumi biznesa aizsardzībai, kas pašlaik tiek gatavoti, taču mēs uzstājam, ka tie ir nepieciešami. No mūsu viedokļa, grūtības rada izglītība. Viegli pateikt, ka visas skolas pāries pie tālmācībām, taču, spriežot pēc reālās situācijas, vecāki, skolēni un skolotāji tam nav gatavi ne tehniski, ne metodoloģiski," uzsvēra Cilēvičs.

Viņš konstatēja, ka pedagogiem nav atbilstošo tehnisko līdzekļu, nebūt ne visiem skolēniem ir piemēroti datori vai viedtālruņi, daudzās ģimenēs tos aizņēmuši vecāki, kuri pārgājuši pie darba mājās.

"Situācija, kad skolai ir līdzekļi kolektīvam darbam ar klasi un skolotāji prot tos izmantot, drīzāk ir izņēmums, ne noteikums. Savukārt darbs ar katru skolēnu individuāli skolotājam nozīmē nepiemērotu slodzi. Tāpat rodas virkne jautājumu par speciālajām skolām, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām, bērni ar uzvedības traucējumiem," norādīja deputāts.

Latvijā izsludināts ārkārtas stāvoklis no 13. marta līdz 14. aprīlim sakarā ar koronavīrusa izplatību. Jaunākie dati liecina, ka valstī fiksēti 60 saslimšanas gadījumi. COVID-19 pandēmija aptvērusi 155 valstis, ziņots par 183 441 inficēto, 7168 letāliem iznākumiem un 79 738 izārstētiem pacientiem. Mirstības līmenis patlaban pārsniedz 3,9%, lai arī 2020. gada sākumā tas sasniedza nepilnus 2%.

61
Tagi:
Latvija, Eiropas Komisija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (298)
Pēc temata
Latvijā 15 jauni koronavīrusa gadījumi: infektologs prognozē epidēmiju
Lietuvas lidostās koronavīrusa pārbaudēs sākuši veikt visiem pasažieriem
Serbijas prezidents: koronavīruss parādījis, ka Eiropas solidaritāte ir tīrās pasakas
Igaunijā ar koronavīrusu inficējušos skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes