SS leģionāru gājiens Rīgā

SS leģionāru gājieni turpinās, taču Krievija devusi Latvijai labu "vakcīnu"

153
(atjaunots 11:13 17.03.2020)
Maskavā publicēti 96 SS Latviešu leģiona veterānu vārdi. 22 no viņiem dzīvo Latvijā, pārējie – ārzemēs. Kāpēc tas ir slikti?

RĪGA, 17. marts - Sputnik. Pirmdien, 16. martā diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa" tika publiskots pārskats "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni".

Tas ir vērā ņemams notikums, jo 16. martā saskaņā ar tradīciju Latvijā bija iecerēts latviešu leģionāru gājiens. Pasākums nenotika. Ne jau tāpēc, ka Latvijas valdība saņēma Eiropas Parlamenta deputātu vēstuli ar aicinājumu izbeigt nacisma glorifikāciju, bet gan tāpēc, ka valstī ieviests ārkārtas stāvoklis koronavīrusa dēļ.

Diskusijā piedalījās fonda "Vēsturiskā atmiņā" direktors Aleksandrs Djukovs, Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mihails Černovs, "Krievijas un Austrumeiropas vēsturisko pētījumu žurnāla" galvenais redaktors Vladimirs Simindejs.

Djukovs pastāstīja, ka Latvijā dzīvojošie leģionāri, domājams, padomju gados tiesāti, taču konferences dalībnieki pievērsa uzmanību tam, ka četriem leģionāriem piešķirts valsts augstākais apbalvojums – Triju zvaigžņu ordenis.

Taču vēl sliktāk ir tas, ka ārpus Latvijas – ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Brazīlijā, Argentīnā – dzīvojošie nacistu līdzskrējēji par saviem noziegumiem nav atbildējuši.

Tātad pārskata galvenais mērķis bija sniegt šo informāciju Krievijas Izmeklēšanas komitejai. Spīkeri uzsvēra, ka Krievijas izmeklēšanas iestādes noteikti pacentīsies noskaidrot, cik daudzi asiņaini noziegumi līdz šim palikuši bez nosaukuma.

Publicēsim SS Latviešu leģiona kareivju sarakstu, kuru vārdus izdevies noskaidrot. Simindejs norādīja, ka Latvijas valdībai tie visi ir zināmi. Taču savus slepenos arhīvus neatkarīgā Latvija slēpj no visas pasaules un nerāda nevienam.

Dailis Āva (Latvija), Gunārs Aišpurs (Lielbritānija), Pēteris Auziņš (Latvija), Jānis Bāliņš (ASV), Gatis Baļickis (Brazīlija), Mārtiņš Balodis (Latvija), Ernests Balodis (Latvija), Tālivaldis Banis (Latvija), Bruno Baumanis (ASV), Viktors Bendrups (Austrālija), Ilgvars Bergmanis (Austrālija), Aivars Bērziņš (ASV), Laimonis Bērziņš (Latvija), Hugo Bērziņš (Latvija), Jurģis Bērziņš (Brazīlija), Jānis Bērziņš (ASV), Jānis Bērziņš (ASV), Arturs Berķis (Austrālija), Jānis Bilinskis (Kanāda), Jānis Biršteins (Austrālija), Imants Bitners (ASV), Jānis Blumbergs (Austrālija), Valdis Briedis (Kanāda), Aivars Brikmanis (ASV), Tālis Burkevics (Austrālija), Edgars Valdmanis (ASV), Jānis Vasks (ASV), Edgars Vēveris (Latvija), Daumants Vilks (ASV), Arturs Gaiķis (ASV), Alfrēds Gailis (Latvija), Arvīds Gedušs (Latvija), Žanis Getners (Kanāda), Andrejs Grava (ASV), Arturs Grava (ASV), Gunārs Graudmanis (Latvija), Kārlis Gulbergs (Austrālija), Kārlis Gulbis (Kanāda), Vilis Dāboliņš (Kanāda), Uldis Daugaviņš (ASV), Andrejs Dumpis (Kanāda), Arnolds Dumpis (Lielbritānija), Zigfrīds Zadvinskis (ASV), Viesturs Zariņš (Kanāda), Viesturs Kalniņš (ASV), Vilis Kalniņš (ASV), Arturs Kārkliņš (Austrālija), Viesturs Kleinbergs (Latvija), Pēteris Kļaviņš (Austrālija), Aleksandrs Kristovskis (Latvija), Uldis Kronītis (ASV), Antons Kurmiņš (Latvija), Bruno Krūmiņš (Austrālija), Brions Kubels (Kanāda), Imants Lapiņš (Kanāda), Egits Laufers (Kanāda), Visvaldis Lācis (bijušais Saeimas deputāts), Aivars Līdums (Austrālija), Zigurds Lieljuris (ASV), Guntis Liepiņš (Kanāda), Viesturs Mazalevskis (Austrālija), Žanis Mediķis (Austrālija), Kārlis Millers (Kanāda), Visvaldis Nagobads (ASV), Laimonds Ozols (Kanāda), Jānis Pārups (Argentīna), Jānis Pone (ASV), Vilis Puļčs (Brazīlija), Bruno Puriņš (ASV), Aivis Riņķis (Austrālija), Herberts Robežnieks (ASV), Rihards Rudzītis (Latvija), Harijs Saukants (ASV), Mareks Skrastiņš (Austrālija), Edgars Skreija (Latvija), Imants Skrīveris (Austrālija), Edmunds Smalkais (Austrālija), Jānis Smuidriņš (ASV), Jānis Spīčs (ASV), Valfrīds Spuntelis (ASV), Jānis Stokes (ASV), Elmārs Sūniņš (ASV), Arvīds Titovs (Latvija), Undulis Rolemāns (Latvija), Kazimirs Upenieks (ASV), Harijs Freimanis (Latvija), Oļģerts Cakars (ASV), Laimonis Ceriņš (Lielbritānija), Delvers Cīrulis (Austrālija), Uldis Škapars (Argentīna), Gunārs Šūbiņš (ASV), Laimonis Ezergailis (Latvija), Maris Eņģelis (Lielbritānija), Ernests Jurševskis (Kanāda), Hermanis Jākobsons (Kanāda). 

Djukovs uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām atbalsta leģionārus – reglaments, kas paredz valsts palīdzību un atbalstu šiem cilvēkiem, nav atcelts. Vēl vairāk, nacistiskā organizācija "Daugavas vanagi" ir izpletusi spārnus pa visu pasauli, un tās locekļi var saņemt atbalstu jebkurā valstī.

Tāpēc, uzskata Djukovs, pasaule vēl ne vienu reizi vien ieraudzīs SS leģionāru gājienu 16. martā, taču publicētā informācija var palīdzēt atvērt acis šo cilvēku piekritējiem. Pateicoties tamlīdzīgiem pārskatiem, vajadzētu pamazām kristies cilvēku skaitam, kuri nav vienaldzīgi pret latviešu leģionāru ideju. Pienāks brīdis, kad 16. martā Rīgas ielās gājiens vairs nenotiks.

153
Tagi:
Maskava, Latvija, gājiens, SS Latviešu leģions

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

15
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

15
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

26
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

26
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

0
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

0
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"