Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV

129
(atjaunots 16:50 16.03.2020)
Leģionāri pēc kara nodibināja organizāciju "Daugavas vanagi", kas aukstā kara gados bija viena no plašākajām latviešu emigrācijas pretpadomju organizācijām. Pēc PSRS sabrukuma "Daugavas vanagi" kļuva par Latvijas "mīkstā spēka" instrumentu.

RĪGA, 16. marts - Sputnik. Virkne SS Latviešu leģiona veterānu saņēmuši Latvijas un ASV valsts apbalvojumus – par to liecina pārskats, kas šodien tika publiskots diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa", vēsta RIA Novosti.

Atskaiti "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni" sagatavojis  fonda "Vēsturiskā atmiņā" un Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonds. Pārskatā sniegtas ziņas par 96 SS Latviešu leģiona veterāniem, kuri patlaban dzīvo ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Argentīnā un Latvijā. Šajās valstīs pēc kara pa dažādiem kontinentiem izklīdušie leģionāri nodibināja savu organizāciju "Daugavas vanagi".

Piemēram, Zigurds Lieljuris (dzimis 1929.gadā) brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā. 1945.gadā viņš nokļuva kaujas vienībā un piedalījās karadarbībā. Padevās gūstā Rietumu sabiedrotajiem, mazinot sev sodu par diviem gadiem. 1951.gadā iestājās ASV armijā, piedalījās karadarbībā Korejā un Vjetnamā, speciālists cīņās pret partizāniem. "Izcēlās ar īpašu nežēlību, par ko labprāt stāsta draugiem.. Saņēmis ASV apbalvojumus, ASV pilsonis," atzīmēts pārskatā.

Patvērumu ASV atradis arī Kazimirs Upenieks (dzimis 1923. gadā), brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā, kad Latviju atbrīvoja padomju spēki, aizgāja mežā – pievienojās "meža brāļiem".

"Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apbalvots ar Latvijas Viestura ordeni," teikts pārskatā.

Latvijā dzīvojošais Visvaldis Lācis (dzimis 1924.gadā), dienēja Waffen SS 19.latviešu divīzijā, bija vada komandieris. 1995.gadā saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni. 2019.gadā Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā izmeklēšanas pārbaude ierosināja krimināllietu pret Lāci par nacisma reabilitāciju.

Latvijā dzīvo arī Laimonis Ezergailis (dzimis 1923.gadā), Nacionālo karavīru biedrības Dobeles nodaļas vadītājs, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Oļģerts Cakars (dzimis 1924.gadā) no 1944.gada dienēja Waffen SS 15.latviešu divīzijā, pēc kara pārcēlās uz Zviedriju, 1953.gadā devās uz ASV, kur dzīvo vēl šobaltdien.

"2010.gadā Latvijas prezidents Valdis Zatlers apbalvoja Oļģertu Cakaru ar Atzinības krustu," atzīmē pārskata autori.

ASV mīt arī "Daugavas vanagu" pirmā viļņa aktīvists Daumants Vilks. Viņš savulaik brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā, dienēja izlūkos. "1945.gadā viņu sagūstīja Rietumu sabiedrotie, visai ātri atbrīvoja, līdz 1951.gadam dzīvoja Vācijā," teikts pārskatā.

Savukārt Imants Skrīveris (dzimšanas gads nav noskaidrots) dzīvo Austrālijā. Aktīvs organizācijas "Daugavas vanagi" loceklis.

Austrālijā patvērumu radis arī cits "Daugavas vanagi" aktīvists – Pēteris Kļaviņš (dzimis 1927.gadā).

Kanāda devusi patvērumu bijušajam Latviešu leģiona brīvprātīgajam Kārlim Gulbim (dz.1923.g.), Jānim Bilinskim (dz. 1927.g.), Valdim Briedim (dz.1925.g.).

Konstatēta virkne noziegumu, ko Lielā Tēvijas kara gados pastrādājušas SS Latviešu leģiona vienības. Tos iespējams kvalificēt kā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Piemēram, tieši latvieši slepkavoja civilos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos Novgorodas apgabalā.

2019.gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" sakarā ar soda operācijām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Provizoriski dati liecina, ka ciema apkaimē apglabāti līdz pieci tūkstoši cilvēku.

129
Tagi:
Daugavas vanagi, SS Latviešu leģions, Latvija, ASV
Pēc temata
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Gasparjans: lieta par latviešiem nacistu soda vienībā ir ļoti nopietna
Vēsturnieks: latviešu soda vienību dalībnieku noziegumus vairs neizdosies noklusēt
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

4
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

4
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

2
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
2
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome

Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc

0
(atjaunots 11:16 24.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, ka nepievērš uzmanību Rietumu agresīvajiem izlēcieniem pret viņu.

Uzstāšanās laikā diskusiju kluba "Valdai" sēdē KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ne pirmo reizi saskaras ar agresīviem izlēcieniem pret viņiem no Rietumu puses, tādēļ jau sen nepievērš tiem uzmanību. Krievijas līderis atzīmēja, ka uzbrukumi pret viņu sākās jau 2000. gadu sākumā, kad norisinājās karš pret terorismu un bandītismu Kaukāzā, un tieši tad viņš iemācījās izturēties pret tiem mierīgi.

Tāpat Putins izteicās par izmaiņu Konstitūcijā tematu un atzīmēja, ka visi grozījumi ir vērsti nevis uz to, lai dotu iespēju tikt pārvēlētam esošajam valsts vadītājam jaunos termiņos, bet lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti ilgtermiņa perspektīvā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins