Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV

99
(atjaunots 16:50 16.03.2020)
Leģionāri pēc kara nodibināja organizāciju "Daugavas vanagi", kas aukstā kara gados bija viena no plašākajām latviešu emigrācijas pretpadomju organizācijām. Pēc PSRS sabrukuma "Daugavas vanagi" kļuva par Latvijas "mīkstā spēka" instrumentu.

RĪGA, 16. marts - Sputnik. Virkne SS Latviešu leģiona veterānu saņēmuši Latvijas un ASV valsts apbalvojumus – par to liecina pārskats, kas šodien tika publiskots diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa", vēsta RIA Novosti.

Atskaiti "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni" sagatavojis  fonda "Vēsturiskā atmiņā" un Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonds. Pārskatā sniegtas ziņas par 96 SS Latviešu leģiona veterāniem, kuri patlaban dzīvo ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Argentīnā un Latvijā. Šajās valstīs pēc kara pa dažādiem kontinentiem izklīdušie leģionāri nodibināja savu organizāciju "Daugavas vanagi".

Piemēram, Zigurds Lieljuris (dzimis 1929.gadā) brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā. 1945.gadā viņš nokļuva kaujas vienībā un piedalījās karadarbībā. Padevās gūstā Rietumu sabiedrotajiem, mazinot sev sodu par diviem gadiem. 1951.gadā iestājās ASV armijā, piedalījās karadarbībā Korejā un Vjetnamā, speciālists cīņās pret partizāniem. "Izcēlās ar īpašu nežēlību, par ko labprāt stāsta draugiem.. Saņēmis ASV apbalvojumus, ASV pilsonis," atzīmēts pārskatā.

Patvērumu ASV atradis arī Kazimirs Upenieks (dzimis 1923. gadā), brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā, kad Latviju atbrīvoja padomju spēki, aizgāja mežā – pievienojās "meža brāļiem".

"Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apbalvots ar Latvijas Viestura ordeni," teikts pārskatā.

Latvijā dzīvojošais Visvaldis Lācis (dzimis 1924.gadā), dienēja Waffen SS 19.latviešu divīzijā, bija vada komandieris. 1995.gadā saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni. 2019.gadā Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā izmeklēšanas pārbaude ierosināja krimināllietu pret Lāci par nacisma reabilitāciju.

Latvijā dzīvo arī Laimonis Ezergailis (dzimis 1923.gadā), Nacionālo karavīru biedrības Dobeles nodaļas vadītājs, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Oļģerts Cakars (dzimis 1924.gadā) no 1944.gada dienēja Waffen SS 15.latviešu divīzijā, pēc kara pārcēlās uz Zviedriju, 1953.gadā devās uz ASV, kur dzīvo vēl šobaltdien.

"2010.gadā Latvijas prezidents Valdis Zatlers apbalvoja Oļģertu Cakaru ar Atzinības krustu," atzīmē pārskata autori.

ASV mīt arī "Daugavas vanagu" pirmā viļņa aktīvists Daumants Vilks. Viņš savulaik brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā, dienēja izlūkos. "1945.gadā viņu sagūstīja Rietumu sabiedrotie, visai ātri atbrīvoja, līdz 1951.gadam dzīvoja Vācijā," teikts pārskatā.

Savukārt Imants Skrīveris (dzimšanas gads nav noskaidrots) dzīvo Austrālijā. Aktīvs organizācijas "Daugavas vanagi" loceklis.

Austrālijā patvērumu radis arī cits "Daugavas vanagi" aktīvists – Pēteris Kļaviņš (dzimis 1927.gadā).

Kanāda devusi patvērumu bijušajam Latviešu leģiona brīvprātīgajam Kārlim Gulbim (dz.1923.g.), Jānim Bilinskim (dz. 1927.g.), Valdim Briedim (dz.1925.g.).

Konstatēta virkne noziegumu, ko Lielā Tēvijas kara gados pastrādājušas SS Latviešu leģiona vienības. Tos iespējams kvalificēt kā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Piemēram, tieši latvieši slepkavoja civilos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos Novgorodas apgabalā.

2019.gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" sakarā ar soda operācijām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Provizoriski dati liecina, ka ciema apkaimē apglabāti līdz pieci tūkstoši cilvēku.

99
Tagi:
Daugavas vanagi, SS Latviešu leģions, Latvija, ASV
Pēc temata
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Gasparjans: lieta par latviešiem nacistu soda vienībā ir ļoti nopietna
Vēsturnieks: latviešu soda vienību dalībnieku noziegumus vairs neizdosies noklusēt
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

15
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

15
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi

Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži

18
(atjaunots 17:29 06.07.2020)
Spānijas kailgliemeži iekrituši alus slazdā botāniskajā dārzā – tie nepārprotami gatavojas uzbrukt augu kolekcijai.

RĪGA, 6. jūlija — Sputnik. Salaspils botāniskā dārza vērtīgā augu kolekcija ir apdraudēta – tajā apmetušies milzīgie Spānijas kailgliemeži, vēsta Skaties.lv.

Spānijas kailgliemeži iekļauts starp 100 bīstamākajām invazīvo dārza kaitnieku sugām Eiropā. 2009. gadā Latvijā tas bija sastopams tikai vienuviet, taču jau līdz 2018. gadam tas izplatījās masveidā. Biologi uzskata, ka tas var radīt nacionāla mēroga nelaimi.

Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, vienlaikus – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Apdraudēta ir visa dārza kolekcija.

"Rozēm ir diezgan spēcīgas ādainas lapas, rožu lapas Spānijas kailgliemezim negaršos, bet rozēm ir ļoti maigas ziedlapiņas, kas patiks uz galvošanu. Dārziem, manuprāt, tā būs lielākā nelaime," uzskata Svilāns.

Labākais cīņas veids – vismaz reizi dienā salasīt kailgliemežus un iznīcināt. Ja zālājs nopļauts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot.

"Jo ilgāk mēs neko nedarīsim, sekas būs nenovēršamas," saka Svilāns.

Kailgliemeži atrodami stādu zemē, kompostā, melnzemē vai grantī. Masveida infekcija visbiežām izplatās ar dārzkopju biedrību starpniecību.

Lai arī kailgliemezis dzīvo ne vairāk kā gadu (tas atkarīgs no laikapstākļiem un citiem faktoriem), sezonas laikā kaitnieks izdēj apmēram 500 olas. Speciālisti ceļ trauksmi, jo tādā tempā invazīvais kaitnieks var aizpildīt lielas lauksaimnieciski apstrādājamas platības un iznīcināt lielu daļu ražas.

18
Tagi:
botāniskais dārzs
Pēc temata
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi