Ciemata Žestjana gorka apkaimē nogalināto cilvēku brāļu kapi

Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus

260
(atjaunots 14:09 15.03.2020)
Pirmdien, 16.martā – Latvijā atzīmētajā latviešu leģionāra dienā – Maskava nosauks slepkavas no SS latviešu leģiona, kas pastrādāja noziegumus Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos Lielā Tēvijas kara laikā.

RĪGA, 15. marts - Sputnik. Šie cilvēki pastrādājuši virkni kara noziegumu Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos Novgorodas apgabalā Lielā Tēvijas kara laikā. Pirmdien, 16.martā Maskavā tiks nosaukti 96 slepkavu vārdi no SS latviešu leģiona, vēsta RIA Novosti.

Atskaite ar SS latviešu leģiona veterānu vārdiem tiks publiskota diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Diskusijā piedalīsies Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Grigorijs Lukjancevs, fonda "Vēsturiskā atmiņā" direktors Aleksandrs Djukovs, Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mihails Černovs, "Krievijas un Austrumeiropas vēsturisko pētījumu žurnāla" galvenais redaktors Vladimirs Simindejs.

Vēl dzīvi, un Latvija viņus atbalsta

Aleksandrs Djukovs atklāja, ka SS latviešu leģiona apakšvienības Lielā Tēvijas kara laikā pastrādāja veselu virkni noziegumu, ko iespējams kvalificēt kā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.

Latviešu bendes slepkavoja civilos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos.

Atzīmēts, ka Latvijā, ka arī ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā un Argentīnā patlaban dzīvo aptuveni 400 SS latviešu leģiona veterāni.

Djukovs informēja, ka 32 cilvēki atrodas ASV, 21 — Latvijā, 19 — Austrālijā, 15 — Kanādā, 4 — Lielbritānijā, 3 – Brazīlijā, vēl divi dzīvo Argentīnā.

Pie tam leģionāri nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Viņi nodibināja organizāciju "Daugavas vanagi", kas aukstā kara gados bija viena no plašākajām latviešu emigrācijas pretpadomju organizācijām. Pēc PSRS sabrukuma "Daugavas vanagi" kļuva par Latvijas "mīkstā spēka" instrumentu.

Djukovs atzīmēja, ka "vanagu" pēcteči – bērni un mazbērni, kuri dienēja rietumvalstu armijās un strādāja valsts iestādēs, sekmēja Latvijai nepieciešamās idejas un projektus.

Fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors atgādināja, ka Latvijas valdība nemainīgi atbalsta organizāciju un nodrošina finansiālo atbalstu.

Latviešu leģiona veterāni saņem pensijas no Latvijas Aizsardzības ministrijas, turklāt valsts viņus nepiemirst un periodiski dāvā apbalvojumus.

Vēsturnieks atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzturoties Kanādā oficiālā vizītē, tikās ar organizācijas nodaļas Kanādā locekļiem, ieskaitot leģionāru Laimoni Ozolu.

Šausmas Žestanaja Gorkā

Atgādināsim, ka SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām saformēja nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā.

1943.gada 24.martā Heinrihs Himlers izdeva pavēli, kas precizēja jēdzienu "latviešu leģions" – kopēja definīcija latviešiem, kuri dien visās Waffen SS latviešu vienībās, ieskaitot policijas bataljonus.

Latvijas iedzīvotāju dalība nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēta. Baltijas valstu mūsdienu politiskajā naratīvā apgalvots, ka Latvijas iedzīvotāji nav piedalījušies mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanā. Arhīva dokumentu publikācijas apgāž Latvijas politiķu apgalvojumus.

Konstatēts, ka SS latviešu leģiona vienības piedalījušās soda operācijās "Ziemas burvība" un "Pavasara svētki", kas notika 1943. un 1944.gg. nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, noslepkavoja tūkstošiem civiliedzīvotāju – to apstiprina vēsturiskie dokumenti un aculiecinieki.

2019.gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" sakarā ar soda operācijām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Provizoriski dati liecina, ka ciema apkaimē apglabāti līdz pieci tūkstoši cilvēku.

50 bojāgājušo mirstīgās atliekas ekshumēja Izmeklēšanas komitejas speciālisti.

Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta komanda. Nogalināto cilvēku līķi apglabāti tranšejās un bedrēs.

Jau identificēti un publiskoti vairāku slepkavu vārdi, kuri Lielā Tēvijas kara gados nogalināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos.

Federālā drošības dienesta pārvalde Novgorodas apgabalā ieprieks publicēja sarakstu – četras laika gaitā nodzeltējušas ar roku aprakstītas lappuses. Tās datētas ar 1967.gadu. Tajā ir 19 vārdi. Viņu vidū ir Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zagers Cagers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Haris Liepiņš, Artūrs Kriviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dokumentā norādītas dažu personu dienesta pakāpes un dzīvesvieta pēc kara.

PSRS VDK dokumentos no 1968.gada lietas, kas nonākusi RIA Novosti redakcijā, teikts, ka, piemēram, Cīrulis personīgi spīdzinājis un nošāvis ne tikai sagūstītos sarkanarmiešus, bet arī civiliedzīvotājus. Piemēram, 1941./42. gada ziemā viņš piedalījies Dubrovkas ciema iedzīvotāju Nataļjas Fjodorovas, Simona Buiča un Anatolija Fjodorova nošaušanā.

16.marts

Atzīmēsim, ka diskusija "Pēdējā iespēja taisnai tiesai: nacistisko noziedznieku personību atklāšana", kas veltīta Uzvaras 75.gadadienai, notiks 16.martā – dienā, kad Latvijā atzīmē latviešu leģionāru dienu.

Šajā dienā valstī regulāri notiek SS leģionāru gājiens. Latvija organizē šo zaimojošo pasākumu, neskatoties uz pasaules politisko struktūru un sabiedrības negatīvo attieksmi.

Pat augstu stāvošas amatpersonas nekautrējas piedalīties gājienā.

Šogad Latvijas Krievu savienība nodeva Rīgas domei atklātu vēstuli, kas aicina aizliegt nacisma glorifikāciju Latvijā. To parakstījuši 38 Eiropas parlamenta deputāti no 16 ES valstīm un 5 EP politiskajām grupām. Vēstule adresēta Latvijas Ministru kabinetam, Saeimai un Rīgas domei. Vēstuli plānots nodot arī valsts premjerministram Krišjānim Kariņam un Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei.

Taču līdz šim vienīgā varasiestāžu piekāpšanās bija atļauja organizēt protesta akciju Latvijas antinacistiskajai komitejai, taču tagad situācijā iejaucies koronavīruss.

Ceturtdien, 12.martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli valstī sakarā ar koronavīrusa izplatīšanos. Šī iemesla dēļ Latvijā līdz 14.aprīlim atcelti visi masu pasākumi.

260
Tagi:
leģionāri, SS
Pēc temata
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
"Panāksim aizliegumu": eirodeputātus uzaicināja pavērot leģionāru gājienu Rīgā
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

5
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

5
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

7
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

7
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi