Ciemata Žestjana gorka apkaimē nogalināto cilvēku brāļu kapi

Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus

276
(atjaunots 14:09 15.03.2020)
Pirmdien, 16.martā – Latvijā atzīmētajā latviešu leģionāra dienā – Maskava nosauks slepkavas no SS latviešu leģiona, kas pastrādāja noziegumus Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos Lielā Tēvijas kara laikā.

RĪGA, 15. marts - Sputnik. Šie cilvēki pastrādājuši virkni kara noziegumu Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos Novgorodas apgabalā Lielā Tēvijas kara laikā. Pirmdien, 16.martā Maskavā tiks nosaukti 96 slepkavu vārdi no SS latviešu leģiona, vēsta RIA Novosti.

Atskaite ar SS latviešu leģiona veterānu vārdiem tiks publiskota diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Diskusijā piedalīsies Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Grigorijs Lukjancevs, fonda "Vēsturiskā atmiņā" direktors Aleksandrs Djukovs, Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mihails Černovs, "Krievijas un Austrumeiropas vēsturisko pētījumu žurnāla" galvenais redaktors Vladimirs Simindejs.

Vēl dzīvi, un Latvija viņus atbalsta

Aleksandrs Djukovs atklāja, ka SS latviešu leģiona apakšvienības Lielā Tēvijas kara laikā pastrādāja veselu virkni noziegumu, ko iespējams kvalificēt kā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.

Latviešu bendes slepkavoja civilos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos.

Atzīmēts, ka Latvijā, ka arī ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā un Argentīnā patlaban dzīvo aptuveni 400 SS latviešu leģiona veterāni.

Djukovs informēja, ka 32 cilvēki atrodas ASV, 21 — Latvijā, 19 — Austrālijā, 15 — Kanādā, 4 — Lielbritānijā, 3 – Brazīlijā, vēl divi dzīvo Argentīnā.

Pie tam leģionāri nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Viņi nodibināja organizāciju "Daugavas vanagi", kas aukstā kara gados bija viena no plašākajām latviešu emigrācijas pretpadomju organizācijām. Pēc PSRS sabrukuma "Daugavas vanagi" kļuva par Latvijas "mīkstā spēka" instrumentu.

Djukovs atzīmēja, ka "vanagu" pēcteči – bērni un mazbērni, kuri dienēja rietumvalstu armijās un strādāja valsts iestādēs, sekmēja Latvijai nepieciešamās idejas un projektus.

Fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors atgādināja, ka Latvijas valdība nemainīgi atbalsta organizāciju un nodrošina finansiālo atbalstu.

Latviešu leģiona veterāni saņem pensijas no Latvijas Aizsardzības ministrijas, turklāt valsts viņus nepiemirst un periodiski dāvā apbalvojumus.

Vēsturnieks atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzturoties Kanādā oficiālā vizītē, tikās ar organizācijas nodaļas Kanādā locekļiem, ieskaitot leģionāru Laimoni Ozolu.

Šausmas Žestanaja Gorkā

Atgādināsim, ka SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām saformēja nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā.

1943.gada 24.martā Heinrihs Himlers izdeva pavēli, kas precizēja jēdzienu "latviešu leģions" – kopēja definīcija latviešiem, kuri dien visās Waffen SS latviešu vienībās, ieskaitot policijas bataljonus.

Latvijas iedzīvotāju dalība nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēta. Baltijas valstu mūsdienu politiskajā naratīvā apgalvots, ka Latvijas iedzīvotāji nav piedalījušies mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanā. Arhīva dokumentu publikācijas apgāž Latvijas politiķu apgalvojumus.

Konstatēts, ka SS latviešu leģiona vienības piedalījušās soda operācijās "Ziemas burvība" un "Pavasara svētki", kas notika 1943. un 1944.gg. nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, noslepkavoja tūkstošiem civiliedzīvotāju – to apstiprina vēsturiskie dokumenti un aculiecinieki.

2019.gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" sakarā ar soda operācijām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Provizoriski dati liecina, ka ciema apkaimē apglabāti līdz pieci tūkstoši cilvēku.

50 bojāgājušo mirstīgās atliekas ekshumēja Izmeklēšanas komitejas speciālisti.

Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta komanda. Nogalināto cilvēku līķi apglabāti tranšejās un bedrēs.

Jau identificēti un publiskoti vairāku slepkavu vārdi, kuri Lielā Tēvijas kara gados nogalināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos.

Federālā drošības dienesta pārvalde Novgorodas apgabalā ieprieks publicēja sarakstu – četras laika gaitā nodzeltējušas ar roku aprakstītas lappuses. Tās datētas ar 1967.gadu. Tajā ir 19 vārdi. Viņu vidū ir Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zagers Cagers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Haris Liepiņš, Artūrs Kriviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dokumentā norādītas dažu personu dienesta pakāpes un dzīvesvieta pēc kara.

PSRS VDK dokumentos no 1968.gada lietas, kas nonākusi RIA Novosti redakcijā, teikts, ka, piemēram, Cīrulis personīgi spīdzinājis un nošāvis ne tikai sagūstītos sarkanarmiešus, bet arī civiliedzīvotājus. Piemēram, 1941./42. gada ziemā viņš piedalījies Dubrovkas ciema iedzīvotāju Nataļjas Fjodorovas, Simona Buiča un Anatolija Fjodorova nošaušanā.

16.marts

Atzīmēsim, ka diskusija "Pēdējā iespēja taisnai tiesai: nacistisko noziedznieku personību atklāšana", kas veltīta Uzvaras 75.gadadienai, notiks 16.martā – dienā, kad Latvijā atzīmē latviešu leģionāru dienu.

Šajā dienā valstī regulāri notiek SS leģionāru gājiens. Latvija organizē šo zaimojošo pasākumu, neskatoties uz pasaules politisko struktūru un sabiedrības negatīvo attieksmi.

Pat augstu stāvošas amatpersonas nekautrējas piedalīties gājienā.

Šogad Latvijas Krievu savienība nodeva Rīgas domei atklātu vēstuli, kas aicina aizliegt nacisma glorifikāciju Latvijā. To parakstījuši 38 Eiropas parlamenta deputāti no 16 ES valstīm un 5 EP politiskajām grupām. Vēstule adresēta Latvijas Ministru kabinetam, Saeimai un Rīgas domei. Vēstuli plānots nodot arī valsts premjerministram Krišjānim Kariņam un Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei.

Taču līdz šim vienīgā varasiestāžu piekāpšanās bija atļauja organizēt protesta akciju Latvijas antinacistiskajai komitejai, taču tagad situācijā iejaucies koronavīruss.

Ceturtdien, 12.martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli valstī sakarā ar koronavīrusa izplatīšanos. Šī iemesla dēļ Latvijā līdz 14.aprīlim atcelti visi masu pasākumi.

276
Tagi:
leģionāri, SS
Pēc temata
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
"Panāksim aizliegumu": eirodeputātus uzaicināja pavērot leģionāru gājienu Rīgā
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

1
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Mācību kabinets, foto no arhīva

Vecākiem ļaus patstāvīgi pieņemt lēmumu par tālmācībām

5
(atjaunots 20:47 27.10.2020)
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska devusi konceptuālu piekrišanu tam, ka vecākiem varētu būt izvēles iespēja – sūtīt bērnus skolā vai nesūtīt.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem lemt, vai sūtīt bērnus skolā, vai turpināt mācības attālināti, pēc koalīcijas sēdes pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, stāsta Jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka tagad ārkārtīgi svarīgs ir cilvēku veselības jautājums, kā arī palīdzība tiem, kas pandēmijas rezultātā nonākuši sarežģītā situācijā. Tāpēc cilvēkiem jādod iespēja ierobežot kontaktus un tikšanās, vienlaikus saglabājot saziņas iespēju tur, kur tas patiešām vajadzīgs, piemēram, izglītībā.

Bordāns atklāja, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska devusi konceptuālu piekrišanu tam, ka vecākiem varētu būt izvēles iespēja – sūtīt bērnus skolā vai nesūtīt.

Izrādījies, ka skola ir viena no vietām, kur slimība izplatās ļoti strauji, atzīmēja ministrs.

Pēc rudens brīvdienām mācības skolās turpina tikai 1.-6. klašu audzēkņi, pārējie skolēni mācās attālināti. Lēmums pieņemts, lai mazinātu epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele aicināja vecākus nekādos apstākļos nesūtīt uz skolu bērnus ar jebkādiem respiratoro saslimšanu simptomiem un paziņoja: pirmajā nedēļā pēc skolēnu atgriešanās no brīvdienām, kļūs skaidrs, vai infekcija skolās turpinās. Ja novērojums būs apstiprinošs, iespējama pāreja pie tālmācībām arī jaunāko klašu skolēniem.

Vakar Latvijā bija reģistrēti 79 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi, 23 cilvēki hospitalizēti, četri cilvēki miruši. Patlaban stacionāros ārstējas 165 pacienti.

5
Tagi:
Ilga Šuplinska, Bordāns, koronavīruss, Latvija, attālinātās mācības
Pēc temata
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt