Hercogs

Latvija gatavojas lieliem izdevumiem koronavīrusa dēļ: palīdzēs uzņēmumiem

51
(atjaunots 16:36 13.03.2020)
Latvija piešķirs līdz miljardam eiro COVID-19 ekonomisko seku mazināšanai, bijusī finanšu ministre piedāvā vienoties ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta palielināšanu.

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Latvijai jāgatavojas lieliem izdevumiem COVID-19 vīrusa izplatīšanās dēļ, derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai valstij atļauj palielināt budžeta deficītu, paziņoja Latvijas Radio bijusī valsts finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Viņa atbalstīja iepriekš izskanējušo ideju par to, ka valstij būtu jāpalīdz uzņēmējiem slimības lapu apmaksāšanā cilvēkiem, kuri ir spiesti palikt mājās un nestrādāt.

Tāpat valstij derētu noteikt kompānijas, kuras epidēmijas dēļ cieš vislielākos zaudējumus, un sniegt tiem maksimālo palīdzību. Palīdzība būs nepieciešama arī tiem cilvēkiem, kuriem radīsies problēmas ar kredītu nomaksu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic atlaistajiem darbiniekiem.

Pēc Reiznieces-Ozolas domām, ministrijām šobrīd jāpārskata visi savi izdevumi un jāatstāj tikai pats nepieciešamākais. Derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai tā atļauj Latvijai palielināt budžeta deficītu.

Šajā situācijā taupībai no valsts puses jābūt acīmredzamai. Kas attiecas uz tēriņiem COVID-19 ierobežošanai – preventīvie pasākumi vienmēr būs lētāki, nekā cīņa ar sekām, nobeigumā sacīja deputāte.

Latvija iztērēs miljardu

Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valsts piešķirs līdz miljardam eiro vīrusa izplatīšanās ekonomisko seku mazināšanai. Tie būs finanšu instrumenti uzņēmumiem. Daļa šo līdzekļu būs pieejama ar banku programmu un finanšu attīstības iestādes "Altum" starpniecību. Piemēram, kredītu garantiju veidā. Jautājumu par "Altum" programmu aktivizāciju valdība izskatīs nākamnedēļ.

Finanšu ministrijas vadītājs Jānis Reirs piebilda, ka uzņēmumiem tiks nodrošinātas ne tikai kredītu, bet arī eksporta garantijas. Paredzētas arī nodokļu brīvdienas un valsts dalība slimības lapu apmaksas procesā. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, COVID-19 dēļ izsniegto slimības lapu finanšu ietekme sastāda 200 miljonus eiro.

Reirs paziņoja, ka valsts atbalsts tiek plānots finanšu instrumentu, nevis grantu veidā. "Uzņēmēji neprasa atbalstu grantos, bet gan prasa iespēju pagarināt kredītu atmaksu, eksporta kredītu atmaksas pagarināšanu, kā arī iespēju īstermiņa finansējumam. Līdz ar to grantu programma netiek paredzēta. Lai gan slimības lapu finansēšanu var uzskatīt par grantu, jo šo naudu mēs no uzņēmējiem neatprasīsim," paskaidroja viņš.

Uz jautājumu par nozarēm, kurām nepieciešams valsts atbalsts, Reirs atbildēja, ka šobrīd ar grūtībām saskaras viesnīcas, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana.

Pēc Ministru kabineta vadītāja Kariņa domām, COVID-19 negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, būs īstermiņa periodā – vienu-divus mēnešus. Tāpat viņš uzsvēra, ka esošo situāciju nedrīkst salīdzināt ar 2008. gada finanšu krīzi – šobrīd stāvoklis ir labāks, "jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem".

51
Tagi:
nauda, budžets, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (794)
Pēc temata
CNN: Kāpēc cilvēki koronavīrusa dēļ izpērk tualetes papīru
Mediji: koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits ASV pārsniedzis 500
Durvis veras ciet: koronavīrusa dēļ iedzīvotāji lūgti neapmeklēt 27 valstis
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

17
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

17
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

26
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

26
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem