Hercogs

Latvija gatavojas lieliem izdevumiem koronavīrusa dēļ: palīdzēs uzņēmumiem

50
(atjaunots 16:36 13.03.2020)
Latvija piešķirs līdz miljardam eiro COVID-19 ekonomisko seku mazināšanai, bijusī finanšu ministre piedāvā vienoties ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta palielināšanu.

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Latvijai jāgatavojas lieliem izdevumiem COVID-19 vīrusa izplatīšanās dēļ, derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai valstij atļauj palielināt budžeta deficītu, paziņoja Latvijas Radio bijusī valsts finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Viņa atbalstīja iepriekš izskanējušo ideju par to, ka valstij būtu jāpalīdz uzņēmējiem slimības lapu apmaksāšanā cilvēkiem, kuri ir spiesti palikt mājās un nestrādāt.

Tāpat valstij derētu noteikt kompānijas, kuras epidēmijas dēļ cieš vislielākos zaudējumus, un sniegt tiem maksimālo palīdzību. Palīdzība būs nepieciešama arī tiem cilvēkiem, kuriem radīsies problēmas ar kredītu nomaksu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic atlaistajiem darbiniekiem.

Pēc Reiznieces-Ozolas domām, ministrijām šobrīd jāpārskata visi savi izdevumi un jāatstāj tikai pats nepieciešamākais. Derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai tā atļauj Latvijai palielināt budžeta deficītu.

Šajā situācijā taupībai no valsts puses jābūt acīmredzamai. Kas attiecas uz tēriņiem COVID-19 ierobežošanai – preventīvie pasākumi vienmēr būs lētāki, nekā cīņa ar sekām, nobeigumā sacīja deputāte.

Latvija iztērēs miljardu

Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valsts piešķirs līdz miljardam eiro vīrusa izplatīšanās ekonomisko seku mazināšanai. Tie būs finanšu instrumenti uzņēmumiem. Daļa šo līdzekļu būs pieejama ar banku programmu un finanšu attīstības iestādes "Altum" starpniecību. Piemēram, kredītu garantiju veidā. Jautājumu par "Altum" programmu aktivizāciju valdība izskatīs nākamnedēļ.

Finanšu ministrijas vadītājs Jānis Reirs piebilda, ka uzņēmumiem tiks nodrošinātas ne tikai kredītu, bet arī eksporta garantijas. Paredzētas arī nodokļu brīvdienas un valsts dalība slimības lapu apmaksas procesā. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, COVID-19 dēļ izsniegto slimības lapu finanšu ietekme sastāda 200 miljonus eiro.

Reirs paziņoja, ka valsts atbalsts tiek plānots finanšu instrumentu, nevis grantu veidā. "Uzņēmēji neprasa atbalstu grantos, bet gan prasa iespēju pagarināt kredītu atmaksu, eksporta kredītu atmaksas pagarināšanu, kā arī iespēju īstermiņa finansējumam. Līdz ar to grantu programma netiek paredzēta. Lai gan slimības lapu finansēšanu var uzskatīt par grantu, jo šo naudu mēs no uzņēmējiem neatprasīsim," paskaidroja viņš.

Uz jautājumu par nozarēm, kurām nepieciešams valsts atbalsts, Reirs atbildēja, ka šobrīd ar grūtībām saskaras viesnīcas, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana.

Pēc Ministru kabineta vadītāja Kariņa domām, COVID-19 negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, būs īstermiņa periodā – vienu-divus mēnešus. Tāpat viņš uzsvēra, ka esošo situāciju nedrīkst salīdzināt ar 2008. gada finanšu krīzi – šobrīd stāvoklis ir labāks, "jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem".

50
Tagi:
nauda, budžets, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (566)
Pēc temata
CNN: Kāpēc cilvēki koronavīrusa dēļ izpērk tualetes papīru
Mediji: koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits ASV pārsniedzis 500
Durvis veras ciet: koronavīrusa dēļ iedzīvotāji lūgti neapmeklēt 27 valstis
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

2
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

4
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


4
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis
 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva

Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT

0
(atjaunots 12:12 08.07.2020)
Tallina izvērtē iespēju pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī, informēja valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

RĪGA, 8. jūlijs - Sputnik. RT un starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galveno redaktori Margaritu Simoņanu nepārsteidz Igaunijas vēlme aizliegt kanāla translāciju valstī.

Pirmdien Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka atbalsta Latvijas soli attiecībā pret RT un valdība izvērtē iespējas pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī. Šim nolūkam Igaunijā tiks veikta analīze, kam jāapstiprina, vai kanāla translācijas ierobežojumi ir pareiza rīcība ar mērķi īstenot finansiālās sankcijas.

"Gandrīz nedēļu vēlāk arābu un spāņu valodā runājošo iedzīvotāju aizsardzības akcijai no RT pievienojusies Igaunija. Tagad mūsu kanālu var aizliegt arī tur. Latvijas un Lietuvas pēdās. Ko vajadzēja pierādīt," teica Simoņana. Viņas vārdus citēja RT vietne.

Aizvadītajā nedēļā Latvija aizliedza kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV translāciju, aizbildinoties ar to, ka tie piederot ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret ko vērstas Eiropas Savienības sankcijas. Pēc Latvijas, ar tādu pašu pamatojumu, nodomu aizliegt RT translāciju pauda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Kā zināms, starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" un RT ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir publiski pieejama.

Pret RT galveno redaktori Margaritu Simoņanu nekādas ES sankcijas nav attiecinātas. Kiseļovs atzīmēja, ka Latvijas regulatora norādītais aizlieguma iemesls nav juridiski pamatots, tāpēc Latvijai ir nekavējoties jāatjauno RT translācija ēterā un jāatvainojas.

Iepriekš Sputnik Igaunija darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Krievijas Ārlietu ministrija uzskata Baltijas valstu varasiestāžu darbības par informācijas telpas tīrīšanu bailēs no jebkāda Krievijas izcelsmes satura. Maskava atzīmēja, ka Krievijas mediju vajāšana Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".


0
Tagi:
Simoņana, Igaunija, RT
Pēc temata
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi