VID

Redzeslokā ir katrs piektais: nauda bēg no Latvijas, bet VID tik plāta rokas

107
(atjaunots 15:47 02.04.2020)
Latvijas bankas labprāt ziņo VID par saviem klientiem – juridiskajām personām, kā dēļ viņi izvēlas atvērt kontus citās valstīs.

RĪGA, 13. marts – Sputnik, Jūlija Granta. Pusgada laikā, no 2019. gada jūlija līdz decembrim, Latvijas uzņēmumu skaits, kuri izmanto norēķiniem Lietuvas maksājumu sistēmu Paysera vien, palielinājies 5,5 reizes – no 1178 līdz 6506. Nodokļu dienests atzīst, ka naudas bēgšana uz citām jurisdikcijām rada tai problēmas ar nodokļu piedziņu, taču nekādus pasākumus pagaidām nesper.

Kādiem murgiem pakļauj biznesu

Saskaņā ar "Lursoft" datiem, Latvijā darbojas 131 051 uzņēmums, no tiem gandrīz 119 tūkstoši ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un 10 tūkstoši individuālo komersantu. Līdz Mikrouzņēmumu likuma pieņemšanai valstī strādāja 82-87 tūkstoši firmu, tāds tas, visticamāk, arī paliek, ja atņem jauno individuālā aroda organizācijas formu.

Finanšu izlūkošanas dienests paziņoja, ka pērnā gada trīs ceturkšņos tas saņēmis no saviem "subjektiem" (83% no tiem ir bankas) 21 627 paziņojumus par neparastiem darījumiem un 3968 – par aizdomīgiem. Parasti, šādiem paziņojumiem attiecībā uz klientu seko viņa konta iesaldēšana, pēc kā viņš vairs nevar nedz saņemt maksu par saviem pakalpojumiem un precēm, nedz samaksāt nodokļus, nedz ieskaitīt algu darbinieku kontos.

Tādējādi, "naudas atmazgāšanas" apkarošana Latvijā ir skārusi vairāk nekā 25 tūkstošus personu. Pat ja šajā skaitlī ir trāpījuši nedaudzi aizdomīgie indivīdi, lielākā daļa "redzeslokā nonākušo" ir uzņēmumi. Tas ir katrs piektais no kopējā skaita, bet ja atmet "mikriņus", tad vispār katrs trešais-ceturtais.

Kur aiziet nauda?

Jautājumi un pratināšana no banku puses sākās jau 2018. gadā, savukārt 2019. gada jūnijā šai uztraukumu raisošajai tendencei pievērsa uzmanību Saeimas deputāte un bijusī Finanšu policijas Izmeklēšanas nodaļas priekšniece Ļubova Švecova ("Saskaņa"). Viņa nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pieprasījumu par kontu skaitu, kurus Latvijas juridiskās personas un privātpersonas atvēra ārpus tās robežām. Viņu interesēja tas, vai VID šajā tendencē saskata problēmu un ja saskata, tad kā grasās to risināt.

Saskaņā ar nodokļu inspektoru datiem 2019. gada vidū, visaktīvāk no Latvijas "bēga" tieši juridiskās personas, nevis privātpersonas (3619 pret 1360). Lietuvas Paysera (tiesa, 2019. gada beigās) paziņoja iknedēļas izdevumam Dienas Bizness par pretēju tendenci: tās klientu vidū ir 28 tūkstoši privātpersonu un 6506 juridisko. Atšķirību var skaidrot tas, ka uzņēmumiem ir pienākums ziņot VID par kontiem ārzemēs (Nodokļu un nodevu likums, 15. pants, 3. daļa), savukārt parastajiem iedzīvotājiem – nē. Ja viņi nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji.

Apstrādājot jurisdikcijas, kurās Latvijas uzņēmumi atvēra vairāk nekā 100 kontus, VID prezentēja "bēgšanas" ģeogrāfiju.

Tā ir Lietuva (Lietuvas SEB un Swedbank, attiecīgi 224 un 168 nodokļu maksātāji. Un, protams, Paysera), Lielbritānija (Revolut, 243), Igaunija (Swedbank, 172), Somija (105).

VID ir īsas rokas

"Novērojumi rāda, ka līdz ar Latvijas banku prasību pastiprināšanu kontu atvēršanai arvien biežāk tos atver ārzemju maksājumu iestādēs. Nodokļu maksātāji bieži vien neievēro normatīvo aktu prasības deklarēt šādus kontus, izmantojot tos nedeklarētiem darījumiem vai arī, lai izvairītos no saistību izpildīšanas attiecībā uz VID. Tā kā VID rīcībā nav informācijas par ārzemēs atvērtajiem kontiem un pilnas informācijas par nodokļu maksātāja ienākumiem, dienests nevar vispusīgi izvērtēt, vai budžetā iemaksātie nodokļi ir pilnīgi un korekti. Pat kontroles pasākumu veikšanas gadījumā paliek iespēja neuzzināt par šādiem kontiem. Savukārt gadījumā, ka ir noteikta šādu kontu esamība, informācijas iegūšana par tiem ievelkas.

Nodokļu un nodevu likums (261. pants) sniedz nodokļu administrācijai tiesības vienkopus lēmuma pieņemšanai par kontroles pasākumu rezultātiem (pārbaude, revīzija) piemērot nodrošināšanas pasākumus. Taču darīt to citās valstīs ir apgrūtinoši."

Tātad Latvijā nodokļu maksātājam var gan kontu iesaldēt, gan uzlikt arestu īpašuma, savukārt ārzemēs ir sava valsts valoda un savi noteikumi. Bankas sistēmas "kapitālremonta" gaitā valdība pavisam palaida garām šo svarīgo aspektu.

"Latvija ir unikāla valsts: šeit vienai kompānijai var būt nodokļu parāds 39 miljonu eiro apmērā un tā var gadiem ilgi izvairīties no atbildības, cita nevar atvērt kontu bankā, kamēr neapstiprinās naudas avotu, kuras pagaidām nav. Par banku sistēmas caurspīdīgumu ir jāatskaitās nevis ar iesaldēto vai slēgto kontu skaitu, bet gan ar tiesas spriedumiem un noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju. Kā reiz ar to valstij ir lielas problēmas," secināja Ļubova Švecova.

107
Tagi:
ekonomika, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas