Aleksandrs Filejs

"Aizstāvamies krieviski" Latvijā: Filejs runā par tiesu un atkal noliedz "okupāciju"

75
(atjaunots 06:59 13.03.2020)
Latvijas Krievu savienības valdes loceklis Aleksandrs Filejs noliedz visas apsūdzības un stāsta, kā viņš aizstāv sevi tiesā, ņemot vērā to, ka lietai ir tikai un vienīgi politisks raksturs.

RĪGA, 13. marts – Sputnik. Ceturtdien, 12. martā, Rīgas Apgabaltiesā, Abrenes ielā 8 sākās process Latvijas Krievu savienības (LKS) valdes locekļa, "Totālā diktāta" organizatora Rīgā Aleksandra Fileja lietā, kurš 2019. gada 17. jūlijā savā Facebook lapā neapdomīgi apsveica Latvijas iedzīvotājus kārtējā Sarkanās armijas ievešanas Latvijas teritorijā gadadienā.

Fileja "baiso" kļūdu pamanīja "Jaunās Vienotības" pārstāvis Dmitrijs Golubevs un nekavējoties iesniedza sūdzību par viņu Valsts drošības dienestam (VDD). Neskaitot Golubevu, šoku piedzīvoja arī latviešu žurnāliste Elita Veidemane, kura nolēma, ka aktīvists "ienīst Latviju" un arī pasūdzējās "kur nākas".

Член партии «Новое Единство» Дмитрий Голубев, написавший заявление в СГБ на Александра Филея
© Sputnik / Sergey Melkonov
Partijas "Jaunā Vienotība" loceklis Dmitrijs Golubevs, kurš uzrakstīja iesniegumu VDD par Aleksandru Fileju

"Kur nākas", jeb, precīzāk sakot, Valsts drošības dienestā, nopietni ķērās klāt LKS aktīvista "aizdomīgajai" publikācijai un nonāca pie secinājuma, ka savā apsveikumā Filejs atļāvās "attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumus pret mieru un kara noziegumu", kā arī "publisku slavēšanu", "noliegšanu" un "rupju pārkāpumu".

Starp citu, Golubevs un Veidemane uzstājas tiesā apsūdzības liecinieku kārtā.

"Aizstāvamies krieviski"

Uzreiz pēc tiesas klausīšanās Filejs komentēja situāciju Sputnik Latvija un pastāstīja, uz kā balstās viņa aizstāvība, kā arī kādēļ viņš ir pārliecināts, ka uzvarēs tiesā. Turklāt Filejs paskaidroja, kādēļ aizstāvas krievu valodā, ņemot vērā, ka viņš teicami prot latviešu valodu.

"Dzimtās valodas faktors vienmēr ir jāņem vērā. Aizstāvamies krieviski," uzsvēra Filejs.
Александр Филей со своим адвокатом
© Sputnik / Sergey Melkonov
Aleksandrs Filejs ar savu advokātu

Viņš pastāstīja, ka pilnībā noliedz visas viņam izvirzītās apsūdzības. Pēc viņa sacītā, apsūdzību jēga ir absolūti nekorekta, jo tās liecības, uz kurām balstās viņš, ir patiesas un atbilst vēsturiskajai patiesībai. Turklāt katrs viņa izteiciens var tikt apstiprināts ar konkrētiem vēstures datiem.

"Lietai ir pārsvarā politisks raksturs, nevis juridisks," vērš uzmanību Filejs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka vērību izrādījušie Golubevs un Veidemane, iespējams, uzrakstīja aptuveni vienādus ziņojumus VDD, taču ar dažādiem formulējumiem. Turklāt Filejs norādīja, ka tas viss izskatās nedaudz naivi. Savukārt par to, kādi bija viņu mērķi, sūdzoties par viņa publikāciju Facebook, labāk pavaicāt viņiem pašiem, atzīmēja Filejs.

Tāpat aktīvists paziņoja, ka apsūdzībām pret viņu vispār nav nekāda pamata, tur nav ne vārda par okupāciju. Un tiesā viņš strīdēsies, balstoties uz vēstures faktiem, kuri neapšaubāmi būs objektīvāki, nekā VDD prātojumi, kur savās interesēs kriminalizē vēsturi.

Filejs uzsvēra, ka ir pārliecināts par savu taisnību un uzvaru tiesā.

Александр Филей пришел на заседание суда
© Sputnik / Sergey Melkonov
Aleksandrs Filejs atnāca uz tiesas sēdi

Situāciju komentēja arī Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators Viktors Guščins. Pēc viņa sacītā, ja seko Latvijas varasiestāžu loģikai, tad puse ANO valstu ir okupanti, bet otra puse – okupētie. Pie tam, kā atgādina Guščins, tēze par "Latvijas okupāciju" nekad netika atzīts starptautiskā līmenī. No tā vien var izdarīt secinājumus attiecībā uz tiesvedību pamatotību pret Fileju, bet ja runā precīzāk, par to absolūto nepamatotību.

75
Tagi:
Filejs, okupācija, tiesa, Latvija
Pēc temata
Aug jauna Latvijas nīdēju paaudze? Kāpēc tas nav kauns – runāt krieviski
"Nedrīkst kaitināt titulēto nāciju": Lindermans un skaļākie skandāli Latvijā
Ieraudzījis publikāciju par "valsts okupāciju": Golubevs pastāstīja, kā ziņojis par Fileju
Politiķis novērtējis Fileja lietu: cenšas panākt, lai ciestu gadiem ilgi

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

11
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

11
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

7
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
7
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0