Automobiļa uzpilde. Foto no arhīva

naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu

65
(atjaunots 17:42 11.03.2020)
Pastāv iespēja, ka degviela Latvijā var kļūt lētāka, taču 100% garantijas tirgotāji nesniedz: iesaka pagaidīt.

RĪGA, 12. marts – Sputnik. Pirmdien, 9. martā, pasaules naftas cenas nokrita par 24-25% OPEC+ vienošanās neparakstīšanās dēļ. Un neraugoties uz to, ka jau nākamajā dienā cenas sāka stabilizēties – izsolēs kotējumi parādīja vairāk nekā 10% izaugsmi – Latvijas degvielas tirgotāji vienalga uzskata, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas varētu nedaudz pazemināties, raksta Bb.lv.

Pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektores Ievas Ligeres sacītā, pateikt precīzi, kā naftas cenu kritums ietekmēs degvielas vērtību Latvijā, nevar, jo situācijas pasaules tirgū ļoti strauji mainās. Taču nevar noliegt, ka cenu pazemināšanās ir iespējama.

"Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis paskaidroja, ka, neskaitot naftas barela cenu, degvielas cenas ietekmē arī tāds ekonomikas rādītājs, kā eiro un ASV dolāra kursa svārstības. Turklāt savu lomu dotajā brīdī spēlē arī situācija ar koronavīrusu.

Slimības izplatīšanās ietekmē naftas pieprasījumu pasaulē, un dēļ tā tās vērtība krīt.

Atgādināsim, ka februāra beigās degviela Latvijā kļuva dārgāka. Taču toreiz "vainīga" bija akcīzes nodokļa palielināšana, kas notika 1. janvārī.

Valsts ieņēmumu dienests iepriekš prognozēja, ka akcīzes nodokļa palielināšana novedīs pie mazumtirdzniecības cenas kāpuma; benzīnam – par 0,04 eiro litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), dīzeļdegvielai – par 0,05 eiro litrā.

65
Tagi:
cenas, degviela, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Tas ir uz ilgu laiku". Analītiķis novērtēja naftas cenu krituma sekas
Krievijas koncerns paskaidroja, kāpēc OPEC+ vienošanās KF ir kaitīga
Covid-19

Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus

1
(atjaunots 09:11 24.10.2020)
Jaunie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, atšķirībā no iepriekšējiem, tiek ieviesti uz nenoteiktu laiku.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ārkārtas sēdē piektdien Latvijas valdība, būtībā, bija spiesta atzīt, ka iepriekš apstiprinātie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi izrādījās neefektīvi.

Par patreizējo situāciju valdības locekļus informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Viņš uzsvēra, ka "Covid-19 atkal ir pierādījis, ka spēj izplatīties ļoti ātri, ātrāk, nekā daudzas citas infekcijas.

Tā, pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā tika reģistrēti 1004 inficēšanās gadījumi, kas ir par 44% vairāk, nekā iepriekšējās septiņās dienās. Saskaņā ar speciālista atzinumu, straujais inficēto skaita pieaugums nav saistīts ar palielinājušos testu skaitu – jo testu ir veikts vien par 6% vairāk. Turklāt no 2,4% līdz 3,2% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars pret to kopējo skaitu.

"Līkne stabili iet uz augšu, mēs neredzam svārstības, tendenci uz samazināšanos," atzīmēja Perevoščikovs, norādot, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstību skaits ir viens no zemākajiem.

Vidējais saslimstības rādītājs Latvijā ir 88,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Rīgā tas ir 115,9. Signāl nav labvēlīgs, ņemot vērā to, ka Rīgā infekcija var izplatīties ātrāk, nekā reģionos.

Vēl viena nelaba infekcijas izplatības pazīme – tās pārnēsātāji bieži vien ir cilvēki vecumā no 15 līdz 49 gadiem, aktīvie iedzīvotāji. Attiecībā uz inficēšanās vietām, 30% cilvēku inficējās izglītības iestādēs, 25% - mājsaimniecībās, no radiniekiem un tuviniekiem, 14% - darbavietās.

Uzstājoties valdības sēdē, Jurijs Perevoščikovs neizteica pat aptuvenas prognozes attiecībā uz termiņiem, kad infekcijas izplatību varēs apturēt. No kā var secināt, ka jaunais Covid-19 vilnis būs uz ilgāku laiku.

Maskas un ierobežojumi

Pieņemot lēmumu par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, valdība vairs nenoteica termiņu, līdz kuram tie būs spēkā. Atšķirībā no pēdējiem, līdz 6. novembrim pieņemtajiem, taču priekšlaicīgi atceltajiem to neefektivitātes dēļ, jaunie pasākumi būs spēkā līdz tam brīdim, kamēr tos nenomainīs mīkstāki, ja situācija uzlabosies, vai otrādi – pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai.

Jau no sestdienas, 24. oktobra, valdība noteikusi valkāt aizsargmaskas visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski.

Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem. Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs maskas nāksies valkāt personālam – obligātā kārtībā, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): ja iepriekš tajos bija atļauts piedalīties 30 cilvēkiem, tad no 26. oktobra – tikai 10. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus (iepriekš – 300). Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus (pret līdzšinējiem 500).

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Jaunie ierobežojumi skāruši bērnu pasākumu rīkošanu iekštelpās – lielveikalu, akvaparku bērnu laukumus, batutus – tie tiek atcelti, taču iestāžu darbība, kur atpūsties drīkst gan pieaugušie, gan bērni, netiek aizliegta.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

"Atsevišķie elementi"

Veselības ministre Ilze Viņķele, runājot par valdības lēmumiem, atzīmēja, ka lielākā daļa sabiedrības ar sapratni izturas pret ieviestajiem ierobežojumiem, tai skaitā pret obligāto sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā un sabiedriskās vietās.

"Tomēr ir "atsevišķi elementi", kuri apšauba sejas masku valkāšanas, valdības ieviesto noteikumu ievērošanas nepieciešamību. Šādi cilvēki ar savu nihilistisko rīcību veicina infekcijas izplatību," uzsvēra ministre.

Vienīgais, kurš valdības sēdē atturējās no balsošanas, izrādījās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Uzstājoties Ministru kabineta kolēģu priekšā, viņš paziņoja, pastāvīgi mainīto lēmumu dēļ policija nevar saprasto, kas tai ir jādara. Iepriekšējais valdības lēmums tika pieņemts līdz 6. novembrim, un tagad tas ir atcelts, būtībā, priekšlaicīgi. Jaunajā valdības lēmuma redakcija arī nav skaidrs, kam konkrēti un kādās vietās ir jālieto maskas.

Sarežģītā situācijā, pēc IeM vadītāja domām, izrādās mazais un vidējais bizness – ieviesto cilvēku skaita ierobežojumu telpās dēļ: tas samazinās iestāžu apgrozījumu, tātad, novedīs pie darbinieku atlaišanas nākotnē. Valdībai, pēc viņa sacītā, būs jārēķinās ar bezdarbnieku skaita pieaugumu. Turklāt, pēc ministra teiktā, nav skaidrs, uz kā balstās aprēķini, kādēļ telpās nevar pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem, nevis, teiksim, 20?

Atgādināsim, ka aptuveni pēc divām nedēļām, izejot caur Saeimu, spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri paredz naudas sodus par aizsargmasku nelietošanu. Tie tiks piemēroti pret sejas masku režīma pārkāpējiem un sastādīs no 10 līdz 50 eiro. Netiek izslēgts, ka daļu atbildības "uzvels" arī tiem komersantiem, kuri apkalpos pircējus bez maskām. Likuma izpildes kontroli uzliks Valsts un pašvaldību policijai.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
MPV

Vai sirmgalvjus atslēgs no MPV, aicinās baltkrievu ārstus: jautājumi Veselības ministrijai

3
(atjaunots 08:37 24.10.2020)
"Saskaņa" pieprasa Veselības ministrijai sniegt informāciju par to, vai medicīna ir gatava īstai Covid-19 krīzei un vai tiešām pacientus varētu sākt šķirot "perspektīvajos" un "ne ļoti".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. "Saskaņas" deputāti vērsās pie ministres Ilzes Viņķeles ar prasību paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā neārstēt sirmgalvju un "hroniskos" slimniekus – ir oficiāla valsts nostāja. Tāpat parlamentārieši interesējas, vai Veselības ministrija neplāno izveidot "zaļo koridoru" mediķiem no Baltkrievijas.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas ar virkni jautājumu, kuri skar Latvijas medicīnas gatavību Covid-19 krīzei, kādi resursi ir valsts rīcībā un kā tie tiks iedalīti. Tostarp deputāti pievērsa uzmanību Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmuma citātu publikācijai, kuru veica bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Tur tiek teikts par to, ka komisija atzinusi par ētisku neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus vecumā virs 75 gadiem ar hroniskām slimībām un citus smagi slimus pacientus. Tad vairāk jauno un "perspektīvāku" pacientu saņems piekļuvi potenciāli dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm.

Deputāti lūdz Viņķeli paskaidrot, vai tā ir oficiālā valsts nostāja.

"Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši," sacīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

Viņa paskaidroja, ka "Saskaņas" Saeimas frakcija šī iemesla dēļ nolēma vērsties pie Viņķeles ar prasību sniegt informāciju par reālo situāciju ar gultasvietu skaitu, slimnīcu nodrošinājumu ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu.

Daži no ministrei uzdotajiem jautājumiem:

– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?

– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?

– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?

– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai?

– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums. Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?

– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?

"Zaļais koridors" baltkrievu ārstiem

Savā Viņķelei adresētajā informācijas pieprasījumā "Saskaņas" deputāti norāda, ka kadru deficīts veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, kad kļūst apšaubāma cilvēka medicīniskās palīdzības saņemšanas tiesību ievērošana. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt pasākumu plānu kadru deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.

"Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs," saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. "Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas."

Pēc Cvetkovas sacītā, Veselības ministrija, sekojot Ekonomikas ministrijas piemēram, varētu izskatīt iespēju ieviest "zaļo koridoru" baltkrievu mediķiem, kā tas tika izdarīts priekš IT nozares.

"Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto "zaļo koridoru", atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus," saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. "Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence."

3
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus