Grāmatas latviešu valodā, foto no arhīva

"Ļaunums un trulums ir viņu vadmotīvs": latviešus šokē latviešu skola

74
(atjaunots 15:47 02.04.2020)
Stāsti par skolotāju-sadisti, par zēnu dzimumorgānu salīdzināšanu, kaķēnu pārdošanu tirgū, kurus tēvs centās noslīcināt, – tie ir nebūt ne visi materiāli no latviešu mācību grāmatām, kuri izraisa vecāku neizpratni.

RĪGA, 11. marts – Sputnik, Jūlija Granta. Kamēr krievu bērnus ar varu dzen iekšā latviešu izglītības vidē, valsti veidojošās tautības pārstāvji ir sašutumā par mācību grāmatu un skolu mācību programmu kvalitāti.

Kārtējo diskusiju Facebook iesāka Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš ieskatījās 3. klases mācību grāmatā ar stāstu par ļauno fizkultūras skolotāju Čakstes kundzi. Viņa ir "milzīga, kā milzis", "necieš bērnus", "kliedz, bet kad kādreiz nekliedz un mēģina runāt kā gluži normāls cilvēks, vārdi no viņas cieši sakniebtās mutes skan ļauni un dzēlīgi".

"Mūsu izglītības sistēma vienā lappusē. Latviešu valoda 3. klasei. Ļaunums, šausmas un ciešanas. Un tad mēs brīnamies, ka pie varas nonāk orangutāni ar Pandoras lādēm. Tā ir izglītības sistēma. Un to neizmainīs orangutānu partija, jo visa viņu politika balstīta uz trulumu, ļaunumu un to, ka viņi neko skaistu dzīvē nav redzējuši. Ļaunums un trulums ir viņu vadmotīvs, viņi cer, ka, jo trulāka un ļaunāka sabiedrība, jo viņiem labāk veiksies. P.S. Šo foto man atsūtīja kāds vecāks, kura bērns, ka ienīst latviešu valodu, jo tur māca tikai ļaunumu," raksta Gobzems.

Pēc komentāriem kļūst skaidrs, ka stāsts atspoguļo ainu no 1930. gadu, "Ulmaņa zelta laiku" skolas, un tas vēl nav pats sliktākais.

Nākamais sižets no mācību grāmatas ir zēnu dzimumorgāna izmēra apspriešana, viens no kuriem uzskata savu "krāniņu" par pārāk lielu, bet cits – par pārāk mazu.

"Jautāju Skolā 2030, par to, kas ir atbildīgs par mācību grāmatu saturu? Atbilde "Labdien! Par saturu mācību grāmatā ir atbildīga katra konkrētā izdevniecība pati," paziņoja māte, kura atsūtīja sižetu.

Два мальчика делятся переживаниями по поводу размера своих половых органов. Фотография из латышского учебника.
© Photo Facebook
Komentāra ekranuzņēmums

"Man visvairāk patika matemātikas uzdevums, kas sākās apmēram tā: "Ozolā auga 9 āboli... " piebilst Argnis Ge.

"Kad mēs augām… izglītība bija normāla," atzīmē Iveta E.

"Ar skolas lietām ir ļoti liela atšķirība kā mācīja 20 gadus atpakaļ un tagad. Problēma jau nav tikai mācību saturā, bet arī pašos jaunajos (tagadējos) vecākos, kuri neko savādāku jau nav redzējuši. Pat pieklājīgi sasveicināties no rīta nemāk," piekrīt lietotājs Smilts Ērkšķis Sula.

"Mans bērns arī mācās 3. klasē, patiesi, dažkārt liekas, ka tekstus sacerējis un mācību literatūrā salicis kāds garīgi slims cilvēks. Vēl nesen, kad pati mācījos, lasījām par dzīvnieciņiem, dabu, par skaisto, cēlo, par vērtībām..." sūdzas Inga.

Par dzīvniekiem jaunās latviešu mācību grāmatas stāsta ļoti neparastā veidā:

"Mūsu kaķenei Pūkai piedzima četri kaķēni. Tētis gribēja tos sūtīt uz jūrskolu, bet man kļuva žēl. Tad viņš teica, ka nedēļas laikā man no tiem ir jātiek vaļā. Draugs ieteica atnākt uz tirgu. Ja neviens nepirks, tad atdāvināšu. Šorīt jau vienu kaķēnu pārdevu par eiro. Domāju, ka man izdosies veiksmīgi pārdot visus kaķēnus. Par iegūto naudu jau nopirku Pūkai zivtiņas. Viņa tagad mājās tik skumji ņaud un meklē savus bērniņus."

Šī Zigurda stāsta apspriešanai ar klasesbiedriem piedāvā šādus jautājumus: Kāpēc tirgojas rakstos pieminētie bērni? Kā viņi iegūst naudu? Vai viņu tirgošanās ir likumīga? Kāpēc?

Рассказ о мальчике, продающем на рынке котят, которых его отец хотел утопить. Фотография из латышского учебника
© Photo Facebook
Komentāra ekrānuzņēmums

"Cik slimais galvai ir jābūt, lai ko tādu izdomāt? Un vēl saka, ka PSRS skolā bija "otstoj". Vemt gribas," pauž sašutumu Sanita.

"Ar šādiem "šedevriem" ir pilna, katras klases uzdevumi un mācībviela!" secina Kaspars.

Jānim ir savas atmiņas: "Pāris gadus atpakaļ, kad kārtoju saimniecības ēku, uzgāju savas bērnības, Margaritas Stārastes zīmētās bilžu grāmatas! Sirms vecis, bet apraudājos! Ne tikai dēļ sirsnīgām atmiņām, bet arī dēļ tā, ka mūsu mazbērni nekad to vairs neredzēs! Tik reāli uzausa atmiņā, kā es, bērnībā, vēroju Stārastes zīmējumus un iztēlojos skaisto meža dzīvnieku dzīvi, ko viņi runā, domā!"

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Vecākiem un vecvecākiem neviens neaizliedz iepazīstināt bērnus un mazbērnus ar patiesām vērtībām! Grāmatas tiek izdotas atkārtoti, un nevajag visu gaidīt no skolas!" traucē nostalģiskajam noskaņojumam Ruta.

Taču kaut ko cilvēki vienalga gaida.

"Tikko izlasīju, ka 4. klases bērniem pārbaudīs "lasīšanas kompetenci". Izskatās, ka reāli tiek atzīts, ka 4. klasē var lasīt ne pārāk tekoši…" pauž izbrīnu Māra.

Arī sabiedriskā viedokļa aptaujas par izglītības kvalitāti rāda, ka cerību kļūst arvien mazāk: pie stūres ir "IZM debīlisma pakāpē".

74
Tagi:
skola, Latvija, izglītība
Karogu brauciens Liepājā, foto no arhīva

Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām

1
(atjaunots 17:32 22.10.2020)
Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā Facebook lapā paziņoja par domrakstu konkursa "Latviska Latvija 2040" startēšanu. Nacionālā apvienība aicina piedalīties konkursā jauniešus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Domrakstu autoriem piedāvā padomāt par nākotni, pagātni, kā arī Latvijas latviskumu. Turklāt, autoriem tiek uzdots jautājums par to, kas ir latviskums? Kādi procesi var to ietekmēt šodien un nākotnē? Kāda Latvija varētu būt pēc 20 gadiem? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Kas ir jāsaglabā no Latvijas pagātnes un kas ir jāmaina? kādi mērķi ir jāuzstāda sev un kā tos sasniegt?

Domrakstam ir jāietver izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem. Minimālais zīmju skaits ir 2500 ar atstarpēm. Maksimālais domraksta garums ir 5000 zīmes ar atstarpēm.

Tekstus var iesūtīt e-pastā LatviskaLatvija2040@gmail.com, sākot no 21. oktobra. Domrakstu pieņemšana beigsies 30. novembrī.

Konkursa rīkotāji kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu ekspertiem novērtēs valodas prasmi un prasmi domāt – attieksmi pret pieteiktajiem jautājumiem, oriģinalitāti, argumentu loģiskumu, radošumu.

Divdesmit labāko darbu autori saņems 100 eiro dāvanu karti, kuru varēs iztērēt izglītībai vai sportam.

Turklāt visi dalībnieki saņems pateicības rakstu. Tāpat Nacionālā apvienība sola, ka vairums konkursantu varēs piedalīties interesantā vairāku dienu izglītojošā pasākumā, kurš ir ieplānots 2021. gada vasarā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Tiesa, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uzskatīja par nepieciešamu atgādināt prezidentam, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā, un Levits, kurš reiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

1
Tagi:
latvieši, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, nacionālpatrioti
Pēc temata
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Lai dzīvo latviskā Rīga? Premjerministrs apsveicis ar valdošo partiju uzvaru
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Latvijā miruši divi cilvēki ar Covid-19, atklāts 161 jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 17:20 22.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā tika veikts rekordliels Covid-19 testu skaits – 5510, reģistrēts 161 inficēšanās gadījums.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 5510 koronavīrusa testi, reģistrēts 161 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Divi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira – abi piederēja pie vecuma grupas no 80 līdz 95 gadiem. Kopumā Latvijā koronavīrusa infekcija ir apstiprināta 3958 cilvēkiem, 1357 izveseļojās. Kopā veikti 408 179 testi.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēts 31 cilvēks ar Covid-19. Slimnīcās šobrīd ārstējas 105 pacienti, 98 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, septiņi cilvēki atrodas smagā stāvoklī.

No pirmdienas, 26. oktobra, Latvijā tiek atcelti bezmaksas koronavīrusa testi visiem gribētājiem – turpmāk koronavīrusa testu varēs veikt tikai ar ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījumu.

Ierobežot testēšanu Veselības ministrijai lika izveidojušās rindas uz testēšanu. Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav Covid-19 simptomu, vienalga vēlas nodot analīzes. Rezultātā laboratorijas izjūt paaugstinātu slodzi, savukārt cilvēkiem nākas ilgāk gaidīt iespēju veikt testu.

0
Tagi:
statistika, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

0
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

0
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi