Nodos FDD Latvijas IeM grāmatvedību: Baltijā notiek kampaņa pret Krievijas kompānijām
(atjaunots 11:08 11.03.2020)
Latvijas IeM kopš 2006. gada iztērējusi pusmiljonu eiro Krievijas elektroniskajai lietvedības sistēmai DocsVision.RĪGA, 11. marts – Sputnik. Latvijā atrasts kārtējais "spiegu" kandidāts – tā ir Krievijas kompānija "DoksVižn", kas ir lietvedības un biznesa procesu pārvaldes platformas DocsVision izgudrotāja. "DoksVižn" klients Latvijā ir IeM, savukārt Krievijā – vairāku reģionu un pilsētu valdības, "Gazprom" struktūras, Ekonomiskās attīstības ministrija, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija un citas valsts un komercorganizācijas. Šī iemesla dēļ avīze Neatkarīgā izdarījusi paradoksālu secinājumu: Krievijas FDD un Latvijas IeM ir saistīti ar kopīgu elektronisko sistēmu. Un tas ir drauds valsts drošībai.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Rakstā teikts, ka Latvijas IeM jau daudzus gadus savā lietvedībā izmanto Krievijas izstrādātāju programmu. Kopš 2006. gada DocsVision iegādei un atjauninājumiem ministrija iztērējusi aptuveni pusmiljonu eiro – tiek pirktas jaunākās versijas, papildu moduļi, atbalsta pakalpojumi. Pēdējais līgums tika noslēgts pērnā gada maijā, līguma summa bija 192 540 eiro. Pa šiem gadiem ir bijusī divi piegādātāji: SIA "Instead" un SIA "E-pasaule". Abās kompānijās patiesā labuma guvējs ir kāds Staņislavs Bervjačonoks, "E-pasaule" gadījumā – kopā ar Maksimu Tretjakovu, liecina "Lursoft" dati.
Avīzes žurnālisti sazinājās ar "E-pasaule" pārstāvjiem un pavaicāja, vai nevar rasties situācija, ka "DoksVižn" Latvijā kļūst par "nevēlamu". Izdevums apgalvo, ka kompānijā paziņoja, ka pagaidām nekas neliecina par šādu varbūtību, lai gan garantiju nav, ja atceras situāciju ar Kaspersky antivīrusu, kuru pirms dažiem gadiem nosauca par draudu avotu rietumvalstīm.
Kompānija "DoksVižn" bāzējas Sanktpēterburgā, kā teikts tās mājaslapā, Krievijā, Latvijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā to ir ieviesuši vairāk nekā 1500 uzņēmumu un organizāciju. Dažus projektus "DoksVižn" neatklāj, taču atvērto klientu vidū ir gāzes kompāniju un banku struktūras, pilsētu un reģionālo valdību administrācijas, "Krievijas Pasts" ("Počta Rossii"), trīs federālās ministrijas, divas RŽD filiāles, tiesas, veikali un citas kompānijas. Federālais drošības dienests nav to vidū.
Taču avīze apgalvo, ka faktiski Krievijas drošības dienesti un Latvijas Iekšlietu ministrija ir saistītas ar vienu un to pašu programmnodrošinājumu, un tas, bez šaubām, ir risks valsts drošībai, jo ikviens programmas radītājs var saglabāt veidus, kā iegūt piekļuvi datiem.
©
Sputnik / Наталья Селиверстова
"Nezinu, kā šī konkrētā programma darbojas, bet, ja runājam par tās potenciālo bīstamību, tad tāda noteikti pastāv. Šī ir pārāk sarežģīta lieta, lai to izjauktu pa sastāvdaļām, un tikai programmas radītājs var zināt, kur tajā ir atstāti caurumi. Šādā programmā var ielikt mīnu ar laika degli, kas pie noteiktiem apstākļiem nostrādā," šāds ir ekspertu viedoklis.
Iepriekš Latvijas mediji sacēla paniku saistībā ar citu programmnodrošinājuma piegādātāju – Baltkrievijas automatizēto vadības un sakaru sistēmas ražotāju "Agat". Tā klients ir "Latvijas Dzelzceļš". Bažas Latvijā izraisīja tas, ka "Agat" veic daļu Baltkrievijas armijas pasūtījumu, savukārt kompāniju vada Genādijs Kazakovs, kurš no 2005. līdz 2018. gadam bija bruņoto spēku sakaru priekšnieks – Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sakaru vadības priekšnieks.
Tagi:
Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"
(atjaunots 13:07 07.03.2021)
Latvijas iedzīvotājiem izrādījies svarīgi, kādā valstī ražota vakcīna koronavīrusa profilaksei. Vēl vairāk: noskaidrojies, ka daudzi vēlas, lai šī valsts būtu Krievija.RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.
REUTERS / Ints Kalnins
Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.
44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.
Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.
Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.
"Sputnik V" drīz būs ES?
Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".
Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.
Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.
Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.
Tagi:
Covid-19 statistika: 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki miruši
(atjaunots 15:54 07.03.2021)
Latvijā ar koronavīrusa infekciju kopumā saslimis 90 331 cilvēks, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 461,9.RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%
Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.
Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.
Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.
Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.
Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.
Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.
Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.
Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.
Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.
Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.
Latvijā tas jau ir bijis
Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.
Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.
Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.
Tagi: