Darbs pie datora, foto no arhīva

Nodos FDD Latvijas IeM grāmatvedību: Baltijā notiek kampaņa pret Krievijas kompānijām

35
(atjaunots 11:08 11.03.2020)
Latvijas IeM kopš 2006. gada iztērējusi pusmiljonu eiro Krievijas elektroniskajai lietvedības sistēmai DocsVision.

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Latvijā atrasts kārtējais "spiegu" kandidāts – tā ir Krievijas kompānija "DoksVižn", kas ir lietvedības un biznesa procesu pārvaldes platformas DocsVision izgudrotāja. "DoksVižn" klients Latvijā ir IeM, savukārt Krievijā – vairāku reģionu un pilsētu valdības, "Gazprom" struktūras, Ekonomiskās attīstības ministrija, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija un citas valsts un komercorganizācijas. Šī iemesla dēļ avīze Neatkarīgā izdarījusi paradoksālu secinājumu: Krievijas FDD un Latvijas IeM ir saistīti ar kopīgu elektronisko sistēmu. Un tas ir drauds valsts drošībai.

Rakstā teikts, ka Latvijas IeM jau daudzus gadus savā lietvedībā izmanto Krievijas izstrādātāju programmu. Kopš 2006. gada DocsVision iegādei un atjauninājumiem ministrija iztērējusi aptuveni pusmiljonu eiro – tiek pirktas jaunākās versijas, papildu moduļi, atbalsta pakalpojumi. Pēdējais līgums tika noslēgts pērnā gada maijā, līguma summa bija 192 540 eiro. Pa šiem gadiem ir bijusī divi piegādātāji: SIA "Instead" un SIA "E-pasaule". Abās kompānijās patiesā labuma guvējs ir kāds Staņislavs Bervjačonoks, "E-pasaule" gadījumā – kopā ar Maksimu Tretjakovu, liecina "Lursoft" dati.

Avīzes žurnālisti sazinājās ar "E-pasaule" pārstāvjiem un pavaicāja, vai nevar rasties situācija, ka "DoksVižn" Latvijā kļūst par "nevēlamu". Izdevums apgalvo, ka kompānijā paziņoja, ka pagaidām nekas neliecina par šādu varbūtību, lai gan garantiju nav, ja atceras situāciju ar Kaspersky antivīrusu, kuru pirms dažiem gadiem nosauca par draudu avotu rietumvalstīm.

Kompānija "DoksVižn" bāzējas Sanktpēterburgā, kā teikts tās mājaslapā, Krievijā, Latvijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā to ir ieviesuši vairāk nekā 1500 uzņēmumu un organizāciju. Dažus projektus "DoksVižn" neatklāj, taču atvērto klientu vidū ir gāzes kompāniju un banku struktūras, pilsētu un reģionālo valdību administrācijas, "Krievijas Pasts" ("Počta Rossii"), trīs federālās ministrijas, divas RŽD filiāles, tiesas, veikali un citas kompānijas. Federālais drošības dienests nav to vidū.

Taču avīze apgalvo, ka faktiski Krievijas drošības dienesti un Latvijas Iekšlietu ministrija ir saistītas ar vienu un to pašu programmnodrošinājumu, un tas, bez šaubām, ir risks valsts drošībai, jo ikviens programmas radītājs var saglabāt veidus, kā iegūt piekļuvi datiem.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Nezinu, kā šī konkrētā programma darbojas, bet, ja runājam par tās potenciālo bīstamību, tad tāda noteikti pastāv. Šī ir pārāk sarežģīta lieta, lai to izjauktu pa sastāvdaļām, un tikai programmas radītājs var zināt, kur tajā ir atstāti caurumi. Šādā programmā var ielikt mīnu ar laika degli, kas pie noteiktiem apstākļiem nostrādā," šāds ir ekspertu viedoklis.

Iepriekš Latvijas mediji sacēla paniku saistībā ar citu programmnodrošinājuma piegādātāju – Baltkrievijas automatizēto vadības un sakaru sistēmas ražotāju "Agat". Tā klients ir "Latvijas Dzelzceļš". Bažas Latvijā izraisīja tas, ka "Agat" veic daļu Baltkrievijas armijas pasūtījumu, savukārt kompāniju vada Genādijs Kazakovs, kurš no 2005. līdz 2018. gadam bija bruņoto spēku sakaru priekšnieks – Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sakaru vadības priekšnieks.

35
Tagi:
Latvija, FDD, drošība
Pēc temata
Bērni bez dāvanām, invalīdi – bez produktiem: datu aizsardzības regula rada sašutumu
Personas datu aizsardzība Latvijā: sieviete nav uzzinājusi par sava partnera komu
Yandex.Taxi sola Latvijas iedzīvotājiem datu aizsardzību
Nepasauca uz reisu: aitBaltic personas datu aizsardzība izmaksāja ģimenei 1000 eiro
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

27
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

27
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

20
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

20
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

0
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

0
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie