Partijas Saskaņa līderis Jānis Urbanovičs, foto no arhīva

Urbanovičs: Latvijā no lozunga "Krievi nāk" pat raudošiem bērniem ir jānoklust

85
(atjaunots 19:42 09.03.2020)
Pirms divsimt gadiem īpaša nozīme bija terminam "vācieši", ar to apzīmēja visu, ko ienīda. Tagad Latvijā plaukst cits lozungs – "Krievi nāk", raksta Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 10. marts - Sputnik. Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs, sekodams publicista Māra Krautmaņa piemēram, salīdzina šīsdienas latviešus ar valsts iedzīvotājiem 1796. gadā, kad klajā nāca Garlība Merķeļa grāmata "Latvieši". Tiesa, atšķirībā no Krautmaņa, kurš Merķeļa raksturojumu izmantoja Misānes lietā, izceļ gaidāmās Rīgas domes vēlēšanas. Taču slēdziens ir tāds pats – latviešos vēl joprojām mīt verdziskas bailes, viņi nejūt līdzi citiem, tikai agrāk visu lamāja ar vārdu "vāciešu", bet šodien mīda kājām visu krievisko, Urbanovičs stāsta rakstā, ko publicēja Press.lv.

"Ja vienā vārdā raksturot mūsdienās Latvijā valdošo noskaņojumu, tas būs vārds "neapmierinātība". Īsts latvietis vienmēr ir ar visu neapmierināts – ar laiku, radiem, kaimiņiem, valdību, parlamentu, Eiropu, ārstiem, skolotājiem, pārdevējiem un, protams, politiķiem," Urbanovičs norāda, ka tā jau ir tradīcija.

"Arvien viņš iztēlo sevi par nožēlojamu un nabagu; arvien tam ir uzskaitāma vesela virkne nelaimju, kas tam notikušas…" "Saskaņas" līderis citēja Garlība Merķeļa izteikumus par latviešiem XVIII gs.

Neskatoties uz visām savām nelaimēm, latvieši neko negrib mainīt, lai arī viņiem ir tiesības vēlēt, viņi var mainīt valdību un Saeimu.

"Šodien viena no latvieša lielākajām nelaimēm ir šausmīgie latviešu politiķi, ko viņš viņš pats ievēl un pret ko nepārprotami jūt kaut ko mistisku. Kā nu ne! Nu jau 30 gadus lielākā daļa nabadzīgās Latvijas pilsoņu spītīgi balso par labējām nacionālajām partijām, kuru politika izputina valsti," konstatēja Urbanovičs. Apstiprinot teikto, viņš atgādināja par situāciju ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Sistēma, ko Latvijā daudzi atklāti dēvē par afēru, likusi pārmaksāt par elektrību gandrīz divus miljardus eiro, taču pilsoņi joprojām balso par politiķiem, kuri to ieviesuši un tagad skaidro, ka atcelt to nav iespējams.

"Kā te atkal neatskatīties uz Merķeli, kurš atzīmēja, ka latviešiem vērojama šausmīga māņticība visdīvainākajās formās". Tāpēc ka nekādi, kā vien ar īpašam māņticības formām, nevar izskaidrot to, ka vēlētāji pirms vēlēšanām vienmēr viegli aizmirst, ko izdarījušas vai nav izdarījušas viņu labā konkrētas partijas, - viņi tikai noklausās jaunos "burvju vārdus"," raksta Urbanovičs.

Viņš atzīmēja, ka "burvju vārdi" ir pavisam vienkārši: pirms 200 gadiem īpaša nozīme bija vārdam "vācietis", kas skan kā ļaunākais lamuvārds. Šodien tā vietu ieņēmis lozungs "Krievi nāk!"

"Vācieši nāk!" – tas bija bieds, no kura apklust pat raudoši bērni. Nav gan zināms, vai no lozunga "Krievi nāk" raudoši bērni apklust tagad, taču skaidrs, ka šis lozungs ir tā, senā, reinkarnācija," ir pārliecināts politiķis.

Viņš atzīmēja, ka ar to Latvijā jau aizritējušas vairākas vēlēšanu kampaņas, to liek lietā arī tagad – pirms Rīgas domes vēlēšanām, ko sola padarīt latvisku.

"Kā tad bez ienaidnieka?! Kādam taču jāuzveļ vaina par visām problēmām un neveiksmēm, jābūt kādam, kas vainīgs pie visām jūsu nelaimēm. Ko tad var prasīt no paša nelaimīgākā? Viņš taču ir nelaimīgs..." raksta Urbanovičs.

Tāpat kā Krautmanis, politiķis pievērsies Merķelim, kurš atzīmē latvieša verdzisko psiholoģiju.

"Trīsdesmit soļu attālumā no sava kunga, pat tikai ejot garām tā namam, viņš noņem cepuri un saraujas čokurā, - par palocīšanos to nevar saukt, - kad vien viņam uzmet acis. Tad viņš ar nodurtu galvu velkas klāt, lai skūpstītu kungam vai nu svārkus, vai kāju," tā 1796.gadā Merķelis rakstīja par latviešiem.

Urbanovičs atzīmēja, ka tāda pazemība saglabājusies vēl joprojām – kunga nav, taču vēlme iztapt ir saglabājusies.

"Visiem zināms, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nodarījušas milzīgus zaudējumus daudziem latviešu uzņēmumiem, taču valdošie politiķi pat nemēģināja aizsargāt vietējo biznesu – kungs pavēlēja, tiks izpildīts, tāpēc nāksies paciesties. Pavēlēja cīnīties ar naudas atmazgāšanu, pilda visas pavēles, pat nemēģina noskaidrot, vai šie pasākumi nav postoši mums," Urbanovičs minēja vairākus piemērus.

Pie tam, atzīmēja politiķis, šis "latviešu viensētas gars lēnām, taču droši izplatās arī uz Latvijā dzīvojošajiem krieviem".

"Tātad patieso nacionāļu sapnis piepildās – visi Latvijā pamazām kļūst par latviešiem... Vismaz ticība labajam un varenajam austrumu kaimiņam un mītiskajai "krievu pasaulei" Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem kļūst par zināmu māņticību, kas atklāti neļauj saņemt rokās savu dzīvi. Kamēr tas nemainīsies, mēs visi būsim "merķeļa latvieši", kļūdaini nokļuvuši XXI gadsimtā," secināja politiķis.

85
Tagi:
Urbanovičs, Saskaņa
Pēc temata
"Korovka" īstam latvietim: uzņēmējs "troļļo" VVC
"Latvija ies bojā. Pelnīti": kāpēc latvietis uzsācis bada streiku pie Ministru kabineta?
Aptauja: katrs trešais latvietis plāno emigrēt
Latvieši uzskata, ka krievi – tie ir tie, citi: Baltkom klausītājs par latviešu valodu
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

2
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro