Vadītājs pie stūres, foto no arhīva

Labākie Baltijas valstīs: kampaņa "Vari priekšā. Vari arī aizmugurē" saņēmusi balvu

34
(atjaunots 12:28 09.03.2020)
Saskaņā ar 2019. gada rezultātiem divas CSDD kampaņas saņēmušas balvas kā labākās informatīvās kampaņas Baltijas valstīs.

RĪGA, 9. marts - Sputnik. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ierosinātā sociālā kampaņa, kas vērsta uz autovadītāju un pasažieru drošību, kļuvusi par labāko Baltijas valstīs 2019. gadā, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz CSDD sniegto informāciju.

Otru balvu saņēmusi vēl viena kampaņa, kuras mērķis ir autovadītāju drošību, - "Ballējam-izguļam!". Kampaņa aicina autovadītājus nesēsties pie stūres reibumā. Akcija notika 2019. gada vasarā pirms Līgo svētkiem.

Departamenta pārstāve Ieva Bērziņa informēja, ka kampaņa "Vari priekšā. Vari arī aizmugurē", kuras mērķis bija informēt: jāpiesprādzējas ir visiem automašīnas pasažieriem, ne tikai autovadītājs. To pamudināja pētījums, kas apliecināja – 86% priekšā sēdošo pasažieru izmanto drošības siksnas, bet aizmugurē pasažieri piesprādzējas tikai 44 gadījumos no simta.

Pētījuma gaitā respondenti tika lūgti arī paskaidrot, kāpēc viņi ignorē drošības jostas. Trīs aptaujātie atbildēja, ka viņiem nav tālu jābrauc, 44% atzīmēja, ka drošības siksnas rada noberzumus, katrs piektais attrauca, ka uzticoties vadītājam. Vēl 18% skaidroja, ka vienkārši aizmirsuši par siksnu.

Noteikumi paredz, ka par nepiesprādzējušos pasažieri maksā ne tikai autovadītājs – maciņu nāksies atvērt arī vainīgajam pasažierim. Nepiesprādzējies pasažieris aizmugures sēdeklī samaksās 30 eiro, bet autovadītājs – no 30 līdz 70 eiro. Ja jūs sēžat taksometrā aizmugures sēdeklī bez drošības jostas, sods draud taksometra vadītājam, un tas var sasniegt 350 eiro.

34
Tagi:
Baltija, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Čiks – un viss: Valsts policija lūdz piesprādzēt bērnus automašīnās
Sākot ar šodienu vadītājiem Latvijā atļauts neņemt līdzi vadītāja apliecību
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Par plikām riepām nāksies maksāt: ziema un policija Latvijā liek kārtīgi "apaut" mašīnas

Atmodies: Bebrenes apkaimē nofilmēts lācēns

3
(atjaunots 13:31 15.04.2021)
Netālu no Bebrenes Augšdaugavas novadā manīts pusaugu lācis. Speciālisti brīdina, ka, pavasarim iestājoties, jāuzmanās pastaigās pa mežu un tā tuvumā – lāči mostas un var tuvoties mājām uztura meklējumos.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Sociālajā tīklā Facebook parādījies video ieraksts par lācēnu Bebrenes apkaimē Augšdaugavas novadā, ko nofilmējis kāds garāmbraucošs automobilists. Lācēns ātri skrien pa lauku, pēc tam pazūd jaunaudzē. Speciālisti ziņo, ka aprīlī pirmie no ziemas miega mostas tēviņi, pēc tam sāk mosties mātītes ar lācēniem. Pieaugušie lāči pēc ilgā miega kādu laiku labprāt pavāļājas saulītē, lai atmostos, bet jaunieši aktīvi spēlējas un dažkārt var iznākt pie cilvēkiem.

Jāpiezimē, ka nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais speciālists Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākā daļa ķepaiņu mīt Latvijas dienvidu daļā. Speciālists pastāstīja, ka saskaņā ar četriem galvenajiem kritērijiem – dzīvnieku skaits, izlatība, dzīves vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – veiktais monitorings liecina: lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts 2015.-2018. gg.

Iepriekš ziņots, ka 2020. gadā lāču populācija mazliet pieaugusi Igaunijas darbību rezultātā. Pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai, un tagad viņiem kļuvis šauri valsts teritorijā. Lāči ieradās Latvijā.

Pie tam lāči ne tikai pastaigājas teritorijā gar robežām – viņi dodas tālāk un iekārtojas jaunās vietās.

Lāčus medīt ir aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamiem dzīvniekiem un atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes kontrolē.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā neuzskata par grēku izpostīt biškopju stropus. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pasargāt bišu dravas.

3
Tagi:
lācis, dzīvnieki
Pēc temata
Latvijas mežos jau dzīvo līdz 70 lāči, taču sēņotāji bez bailēm dodas "klusajās medībās"
Lācēni Valkas apkaimē atkal kļuvuši par sociālo tīklu zvaigznēm
Nebijis gadījums priekš Latvijas: Madonas novadā lācis uzbruka kumeļam

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

9
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

9
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4