Latvija neaizsargās: Lindermans par koronavīrusu, karu, tiesām un pilnīgu derusifikāciju

106
(atjaunots 12:40 08.03.2020)
Koronavīruss Latvijā – vai ir vērts uztraukties? Bruņošanās sacensaībās Latvija ir visus pārspējusi. Krievvalodīgā televīzija – pēdējā nagla krievu valodas "zārka" vākā? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriž asākās un aktuālākās tēmas.

RĪGA, 8. marts - Sputnik. Latvijas valdība apgalvo, ka valsts pilnībā kontrolē situāciju ar koronavīrusu. Vai tā patiešām ir? Pa to laiku valdība joprojām vērš vispārēju spiedienu pret krieviem. Kas būs tālāk? Kristīnes Misānes stāsts – kāpēc Latvijai neizdevās viņu aizsargāt? Spiegu mānija Latvijā – vai histērija turpinās?

Publicists un tiesībsargs Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākos jautājumus politisko notikumu iknedēļas apskatā Sputnik Latvija.

Koronavīruss Latvijā

Latvijā fiksēts pirmais koronavīrusa gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrs informēja, ka saslimusi rīdziniece, kas 29.februāri atgriezās mājās no Itālijas. Kopā ar bērnu viņa atrodas Infektoloģijas centrā speviālistu uzraudzībā.

Valdība mierina: sak, viss tiek  kontrolēts. Kas notiek, kādi ir mērogi? Kā izturēties?

Lindermans pievērsa uzmanību tam, ka šajā situācijā pārsteidz lietas, kam nav tieša sakara ar Latviju. Piemēram, stāvoklis Ukrainā: kad valstī ieradās potenciāli inficēti vai, iespējams, pat veseli cilvēki, sākās īsta tumsonības lēkme...

"Draudu mērogs, ar ko saskārusies mūsdienu civilizācija, neatbilst cilvēku reakcijai. Es vēl nodomāju: kāpēc Itālijas Ziemeļi kļuvuši par tādu slimības uzliesmojuma centru Eiropā. Tur taču nav tādas aktīvas migrācijas, tur pārsvarā dzīvo itāļi. Taču, tā kā tas ir modes industrijas centrs, tur ieved audumus no Ķīnas. Domāju, pie visa vainīgi šie biznesa kontakti. Tas liecina, ka pat migrācijas trūkuma apstākļos tik un tā saglabājas kaut kādi lietišķie sakari, un cilvēki šķērso robežas. Atliek aizbraukt tikai diviem vai trim cilvēkiem, un viss," savas domas pauda publicists.

Viņš secināja, ka patlaban vīruss met tādu izaicinājumu, ka uz to var atbildēt tikai visiem kopā, ar pozitīvu globalizāciju, un cita ceļā nav.

Publicists uzsvēra, ka arī Latvija varētu piedalīties risinājuma meklējumos, ja vien valstī nebūtu iznīcināta visai attīstītā farmaceitika. Kādreiz, padomju laikā, valstī taču pat tika veikti nopietni atklājumi.

Toties, lai arī Latvijai nav vērts cerēt uz jauniem atklājumiem, valsts aktīvi strādā militārajā jomā, pareizāk sakot, iegulda tajā līdzekļus. Kļuvis zināms, ka valstij ir augstākais aizsardzības izdevumu rādītājs ES valstu vidū.

"Tas atgādina Holivudas antiutopiju: cilvēce sakrāj kaudzi bīstamu dzelžu, taču nespēj atrast atbildi uz konkrētiem draudiem," piezīmēja Lindermans.

Blīvi šauj

Vienlaikus varasvīri, gandarīti par uzvaru ieročiem paredzētu līdzekļu izšķiešanas sacensībās, turpina pievilkt skrūves krieviem. Lai arī tas kaitē viņiem pašiem.

Pirmā Baltijas kanāla slēgšana, krievu televīzijas un radio bēres, apņemšanās pielikt punktu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un plāni ieviest administratīvu sodu par informatīvu materiālu izsūtīšanu krievu valodā.

"Blīvi šauj. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju programma jau ir piebeigta. Nacionālradikāļu nosprausto latiņu pārlēkt tagad ir grūti. Un kāpēc Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem tagad vajadzīga Latvija, ja ir, piemēram, Spānija. Latvijas valdība iedzinusi naglu zārka vākā un grib iesist vēl vienu – profilaksei. Savukārt mediju jomā mērķis ir likvidēt visus krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļus līdz pēdējam. Vienkārši tam būs dažādi iegansti," konstatēja Lindermans.

Viņš atzīmēja, ka strīdi par to, vai Latvija ir tilts starp Rietumiem un Krieviju, vai, gluži otrādi, -  priekšpostenis, ir izsmelti. Turklāt arī valsts prezidents Egils Levits pats nesen teica, ka tilts ir uzspridzināts un ar to vairs nevajadzētu rēķināties. Toties kļūst saprotamas visas Latvijas valdības idejas, ja Latvija ir padarīta par cietoksni, kas atiezis zobus pret Krieviju. Taču tas nozīmē, ka Latvija ir naidīgi noskaņota pret visiem krieviem un valdības mērķs ir derusificēt teritoriju līdz nullei.

"Latviska Latvija – tas nozīmē Latviju bez krieviem. Pie tā tiecas valdība. Un šis aukstā kara posms, ko izspēlē Rietumi, vienkārši rada labvēlīgu augsni," uzsvēra Lindermans.

Latvija neaizsargās

Jāpiebilst, ka vispirms Latvija centīsies sargāt latviskuma koncepciju, un tikai pēc tam valdība padomās par saviem pilsoņiem. Par to liecina situācija, kādā nokļuvusi Latvijas pilsone Kristīne Misāne, iestrēgusi cietumā Dānijā par to, ka aizbēgusi no vīra DĀR kopā ar bērniem.

Galu galā Misāne tika izdota Latvijai un ieslodzīta jau šeit. Lindermans atzīmēja, ka sieviešu cietumā Latvijā, domājams, ir sliktāk nekā cietumā Dānijā, taču daudz labāk nekā DĀR.

"Ja pret jums kaut kur ierosināta krimiāllieta, jūs esat apdraudēts jebkurā valstī. Misāne pati savas muļķības dēļ ieradās Dānijā, zinot, ka pret viņu DĀR ierosināta krimināllieta. Dānija, to konstatējusi, vērsās pie Latvijas ar ierosinājumu nodot tai aizturēto ar noteikumu, ka šeit viņai tiks inkriminēti tie paši panti, par ko viņa apsūdzēta DĀR. Tas notika vairāk nekā pirms gada. Taču Latvijas prokurors paziņoja, ka no Latvijas likumu viedokļa viņa neko tādu nav nodarījusi. Rezultātā cilvēks gadu pavadīja cietumā ārzemēs. Pēc tam, kad sākās šis vilnis, iesaistījās virkne juristu, Misāni atgrieza. Es ne tik daudz runāju par Latvijas lēno domāšanu, es runāju par to, ka cilvēkam mūsdienu pasaulē ir skaidri jāsaprot: lai kurp viņš brauktu, viņš nekur nebūs brīvs," paskaidroja Lindermans.

Turklāt Latvijā turpinās spiegu mānija. Šonedēļ Latvijas Valsts drošības dienests iniciēja kriminālprocesu lietā par Latvijas iedzīvotāja savervēšanu, kurš Krievijas specdienestu uzdevumā esot mēģinājis savervēt aģentu tālākai spiegošanai.

Šajā lietā nav vārdu, uzvārdu, sīkākas informācijas, atzīmēja Lindermans. Taču, pēc viņa domām, neizskatās pārliecinoši.

Toties incidents liek atsaukt atmiņā citas ar spiegošanu saistītas lietas. Kopā līdz tiesai nokļuvušas trīs. Viena tiesvedība notiek patlaban – pret Oļegu Buraku. Visās lietās kopīgs ir tas, ka likumi ir mainīti tā, ka par spiegošanu tiek uzskatīts lielāks skaits darbību nekā agrāk.

"Agrāk par spiegošanu tika uzskatīta sadarbība ar ārvalstu izlūkdienestu. Tagad tas viss ir ļoti izplūdis. Ja tu nodod slepenu informāciju jebkurai ārvalstu organizācijai, tas tiek traktēts kā spiegošana. Un Latvijā ir zemiska nianse – par spiegošanu tagad var uzsktīt jebkuras neizpaužamas ziņas. Bet par tām var uzskatīt visu, ko vien vēlaties, pat darba līgumu, kurā būs rakstīts, ka algas apmēri nav izpaužami. Principā, par tādām lietām cilvēku var atlaist no darba. Bet kāds tam sakars ar spiegošanu?" taujāja Lindermans.
106
Pēc temata
Baltija un Krievija: spiegi pret izlūkiem
Atgriešanās Latvijā kadri: Misāni nogādās Iļģuciema cietumā
Krievu vēlētāju kanāls: vai Pirmo Baltijas kanālu slēgs?
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

2
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

2
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

34
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

34
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19