Latvija neaizsargās: Lindermans par koronavīrusu, karu, tiesām un pilnīgu derusifikāciju

103
(atjaunots 12:40 08.03.2020)
Koronavīruss Latvijā – vai ir vērts uztraukties? Bruņošanās sacensaībās Latvija ir visus pārspējusi. Krievvalodīgā televīzija – pēdējā nagla krievu valodas "zārka" vākā? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriž asākās un aktuālākās tēmas.

RĪGA, 8. marts - Sputnik. Latvijas valdība apgalvo, ka valsts pilnībā kontrolē situāciju ar koronavīrusu. Vai tā patiešām ir? Pa to laiku valdība joprojām vērš vispārēju spiedienu pret krieviem. Kas būs tālāk? Kristīnes Misānes stāsts – kāpēc Latvijai neizdevās viņu aizsargāt? Spiegu mānija Latvijā – vai histērija turpinās?

Publicists un tiesībsargs Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākos jautājumus politisko notikumu iknedēļas apskatā Sputnik Latvija.

Koronavīruss Latvijā

Latvijā fiksēts pirmais koronavīrusa gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrs informēja, ka saslimusi rīdziniece, kas 29.februāri atgriezās mājās no Itālijas. Kopā ar bērnu viņa atrodas Infektoloģijas centrā speviālistu uzraudzībā.

Valdība mierina: sak, viss tiek  kontrolēts. Kas notiek, kādi ir mērogi? Kā izturēties?

Lindermans pievērsa uzmanību tam, ka šajā situācijā pārsteidz lietas, kam nav tieša sakara ar Latviju. Piemēram, stāvoklis Ukrainā: kad valstī ieradās potenciāli inficēti vai, iespējams, pat veseli cilvēki, sākās īsta tumsonības lēkme...

"Draudu mērogs, ar ko saskārusies mūsdienu civilizācija, neatbilst cilvēku reakcijai. Es vēl nodomāju: kāpēc Itālijas Ziemeļi kļuvuši par tādu slimības uzliesmojuma centru Eiropā. Tur taču nav tādas aktīvas migrācijas, tur pārsvarā dzīvo itāļi. Taču, tā kā tas ir modes industrijas centrs, tur ieved audumus no Ķīnas. Domāju, pie visa vainīgi šie biznesa kontakti. Tas liecina, ka pat migrācijas trūkuma apstākļos tik un tā saglabājas kaut kādi lietišķie sakari, un cilvēki šķērso robežas. Atliek aizbraukt tikai diviem vai trim cilvēkiem, un viss," savas domas pauda publicists.

Viņš secināja, ka patlaban vīruss met tādu izaicinājumu, ka uz to var atbildēt tikai visiem kopā, ar pozitīvu globalizāciju, un cita ceļā nav.

Publicists uzsvēra, ka arī Latvija varētu piedalīties risinājuma meklējumos, ja vien valstī nebūtu iznīcināta visai attīstītā farmaceitika. Kādreiz, padomju laikā, valstī taču pat tika veikti nopietni atklājumi.

Toties, lai arī Latvijai nav vērts cerēt uz jauniem atklājumiem, valsts aktīvi strādā militārajā jomā, pareizāk sakot, iegulda tajā līdzekļus. Kļuvis zināms, ka valstij ir augstākais aizsardzības izdevumu rādītājs ES valstu vidū.

"Tas atgādina Holivudas antiutopiju: cilvēce sakrāj kaudzi bīstamu dzelžu, taču nespēj atrast atbildi uz konkrētiem draudiem," piezīmēja Lindermans.

Blīvi šauj

Vienlaikus varasvīri, gandarīti par uzvaru ieročiem paredzētu līdzekļu izšķiešanas sacensībās, turpina pievilkt skrūves krieviem. Lai arī tas kaitē viņiem pašiem.

Pirmā Baltijas kanāla slēgšana, krievu televīzijas un radio bēres, apņemšanās pielikt punktu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un plāni ieviest administratīvu sodu par informatīvu materiālu izsūtīšanu krievu valodā.

"Blīvi šauj. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju programma jau ir piebeigta. Nacionālradikāļu nosprausto latiņu pārlēkt tagad ir grūti. Un kāpēc Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem tagad vajadzīga Latvija, ja ir, piemēram, Spānija. Latvijas valdība iedzinusi naglu zārka vākā un grib iesist vēl vienu – profilaksei. Savukārt mediju jomā mērķis ir likvidēt visus krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļus līdz pēdējam. Vienkārši tam būs dažādi iegansti," konstatēja Lindermans.

Viņš atzīmēja, ka strīdi par to, vai Latvija ir tilts starp Rietumiem un Krieviju, vai, gluži otrādi, -  priekšpostenis, ir izsmelti. Turklāt arī valsts prezidents Egils Levits pats nesen teica, ka tilts ir uzspridzināts un ar to vairs nevajadzētu rēķināties. Toties kļūst saprotamas visas Latvijas valdības idejas, ja Latvija ir padarīta par cietoksni, kas atiezis zobus pret Krieviju. Taču tas nozīmē, ka Latvija ir naidīgi noskaņota pret visiem krieviem un valdības mērķs ir derusificēt teritoriju līdz nullei.

"Latviska Latvija – tas nozīmē Latviju bez krieviem. Pie tā tiecas valdība. Un šis aukstā kara posms, ko izspēlē Rietumi, vienkārši rada labvēlīgu augsni," uzsvēra Lindermans.

Latvija neaizsargās

Jāpiebilst, ka vispirms Latvija centīsies sargāt latviskuma koncepciju, un tikai pēc tam valdība padomās par saviem pilsoņiem. Par to liecina situācija, kādā nokļuvusi Latvijas pilsone Kristīne Misāne, iestrēgusi cietumā Dānijā par to, ka aizbēgusi no vīra DĀR kopā ar bērniem.

Galu galā Misāne tika izdota Latvijai un ieslodzīta jau šeit. Lindermans atzīmēja, ka sieviešu cietumā Latvijā, domājams, ir sliktāk nekā cietumā Dānijā, taču daudz labāk nekā DĀR.

"Ja pret jums kaut kur ierosināta krimiāllieta, jūs esat apdraudēts jebkurā valstī. Misāne pati savas muļķības dēļ ieradās Dānijā, zinot, ka pret viņu DĀR ierosināta krimināllieta. Dānija, to konstatējusi, vērsās pie Latvijas ar ierosinājumu nodot tai aizturēto ar noteikumu, ka šeit viņai tiks inkriminēti tie paši panti, par ko viņa apsūdzēta DĀR. Tas notika vairāk nekā pirms gada. Taču Latvijas prokurors paziņoja, ka no Latvijas likumu viedokļa viņa neko tādu nav nodarījusi. Rezultātā cilvēks gadu pavadīja cietumā ārzemēs. Pēc tam, kad sākās šis vilnis, iesaistījās virkne juristu, Misāni atgrieza. Es ne tik daudz runāju par Latvijas lēno domāšanu, es runāju par to, ka cilvēkam mūsdienu pasaulē ir skaidri jāsaprot: lai kurp viņš brauktu, viņš nekur nebūs brīvs," paskaidroja Lindermans.

Turklāt Latvijā turpinās spiegu mānija. Šonedēļ Latvijas Valsts drošības dienests iniciēja kriminālprocesu lietā par Latvijas iedzīvotāja savervēšanu, kurš Krievijas specdienestu uzdevumā esot mēģinājis savervēt aģentu tālākai spiegošanai.

Šajā lietā nav vārdu, uzvārdu, sīkākas informācijas, atzīmēja Lindermans. Taču, pēc viņa domām, neizskatās pārliecinoši.

Toties incidents liek atsaukt atmiņā citas ar spiegošanu saistītas lietas. Kopā līdz tiesai nokļuvušas trīs. Viena tiesvedība notiek patlaban – pret Oļegu Buraku. Visās lietās kopīgs ir tas, ka likumi ir mainīti tā, ka par spiegošanu tiek uzskatīts lielāks skaits darbību nekā agrāk.

"Agrāk par spiegošanu tika uzskatīta sadarbība ar ārvalstu izlūkdienestu. Tagad tas viss ir ļoti izplūdis. Ja tu nodod slepenu informāciju jebkurai ārvalstu organizācijai, tas tiek traktēts kā spiegošana. Un Latvijā ir zemiska nianse – par spiegošanu tagad var uzsktīt jebkuras neizpaužamas ziņas. Bet par tām var uzskatīt visu, ko vien vēlaties, pat darba līgumu, kurā būs rakstīts, ka algas apmēri nav izpaužami. Principā, par tādām lietām cilvēku var atlaist no darba. Bet kāds tam sakars ar spiegošanu?" taujāja Lindermans.
103
Pēc temata
Baltija un Krievija: spiegi pret izlūkiem
Atgriešanās Latvijā kadri: Misāni nogādās Iļģuciema cietumā
Krievu vēlētāju kanāls: vai Pirmo Baltijas kanālu slēgs?
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

7
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

7
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

9
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

9
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro