Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Latvijas aizsardzības ministrs gribēja palielīties un sameloja par koronavīrusa analīzēm

1065
(atjaunots 10:33 07.03.2020)
Artim Pabrikam ļoti gribējās parādīt Latvijas sasniegumus cīņā ar koronavīrusu par brīvības ieguvumu, taču iznāca neglīti. Viņa teikto pārpublicēja arī NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "StratCom" vadītājs, kura pienākumos ir arī cīņa ar melu ziņām.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spēj diagnosticēt jauno koronavīrusu COVID-19 laboratorijā. To gandrīz vienlaikus pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

Portāls lsm.lv konstatēja, ka šie paziņojumi neatbilst īstenībai.

Citāti

"Tiem, kuri visu laiku sūdzas par Latviju un negrib/nespēj novērtēt visu to labo, ko brīvība mums devusi, tiem būs nepatīkami zināt arī tādu sīkumu, ka Latvija pagaidām ir vienīgā Baltijā, kas spēj šo vīrusu laboratoriski identificēt," rakstīja ministrs Twitter tīklā 27. februārī un pievienoja saiti uz veselības ministres Ilzes Viņķeles profilu.

Aizsardzības ministra tvīts saņēma 185 laikus, 25 lietotāji to pārpublicēja, viņu vidū arī Jānis Sārts, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "StratCom" vadītājs. "StratCom" cita starpā izstrādā arī pretpasākumus spēkiem, kuri mēģina pārvērst sliktas kvalitātes informāciju par ieroci.

Dienu pirms Pabrika, 26. februārī, līdzīgi izteicās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule: "Ne Igaunijā, ne Lietuvā šādu iespēju nav. Paraugus sūta uz citām valstīm."

LSM.lv žurnālisti vērsās Igaunijas un Lietuvas iestādēs, lai pārbaudītu informāciju.

Kaimiņu atbildes

"Igaunija spēj konstatēt koronavīrusu Veselības departamenta laboratorijā jau kopš 31. janvāra. Turklāt darba grupa nonāca pie secinājuma, ka testēšanas iespējas jāpiedāvā vēl trīs iestādēs – Tartu Universitātes klīnikā, Austrumviru centrālajā slimnīcā un Pērnavas slimnīcā," pastāstīja  Igaunijas Sociālo lietu ministrijas padomniece sabiedrisko sakaru jautājumos Anna Tislere.

"Lietuvas references laboratorija spēj diagnosticēt SARS-CoV-2 ("Covid-19"), mēs to darām paši kopš februāra sākuma, tam mums ir viss nepieciešamais aprīkojums. Tagad veicam apmēram  30 "Covid-19" analīžu dienā," pavēstīja Lietuvas Nacionālās sabiedriskās veselības laboratorijas preses sekretāre Simona Kalvelīte.

Mēs tādi neesam vienīgie

References laboratoriju sistēma strādā centralizēti Eiropas līmenī, un Latvija šajā ziņā nav unikāla, informēja Rīgas Austrumu slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece. 

"Visās ES valstīs, tostarp Latvijā ir tā dēvētās references laboratorijas, kuras taisa tādas analīzes. Vīrusa pirmie paraugi testu veikšanai vispirms tiek izsūtīti visām Eiropas references laboratorijām, tāpēc ES arī izveidoja šo sistēmu. Tādēļ nevar teikt, ka pie mums ir vienīgā tāda laboratorija Baltijā," atzīmēja Namniece.

Viņa paskaidroja, ka analīzes Infektoloģijas centrā tiek veiktas bez maksas sešu stundu laikā, bet, piemēram, privātā "E. Gulbja laboratorija", kas piedāvā šos testus par maksu, sniedz rezultātus trīs dienu laikā.

"Bet mēs to darām bez maksas tikai tad, ja sakrīt uzreiz divi faktori. Pirmais – ir elpceļu infekcija: temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana. Otrais – cilvēks vai nu atgriezies no teritorijām, kurās izplatīta saslimšana, vai arī bijis medicīnas iestādē, kur ārstēti ar šo slimību saslimušie," paskaidroja Namniece.

Ko atbildēja Arta Pabrika padomnieks

Aizsardzības ministra padomnieks sabiedrisko sakaru jautājumos Emīls Dobrājs pavēstīja, ka laboratorijām Lietuvā un Igaunijā bijušas grūtības ar diagnosticēšanu pat pēc 31. janvāra, taču nevarēja nosaukt konkrētus šīs informācijas avotus.

''Ministrs 27. februārī tika akcentējis tieši Latvijas atbildīgo institūciju un dienestu gatavību operatīvi reaģēt un rīkoties atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām.

Tāpat vēlos norādīt, ka publiski izskanējusī informācija liecina, ka Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 31. janvārī visām Eiropas reģiona (tīkla) valstu references laboratorijām tika piešķīrusi diagnostiskos testus, taču, lai uzsāktu testēšanu, bija nepieciešami ne tikai reaģenti, bet arī tā saucamais kvalitātes kontroles materiāls, kas apliecinātu procesa atbilstību un tā pareizību. Pēc Igaunijas un Lietuvas atbildīgo amatpersonu izteikumiem publiskajā telpā secināms, ka šo valstu laboratorijām sākotnēji bija nepieciešams ilgāks laiks, jo reaģentus nācās sūtīt arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm," skaidroja Dobrājs.

Šo ziņu avotu Dobrāja kungs nevarēja nosaukt, turklāt neatbildēja uz jautājumu, vai tiešām Pabrika izteikumu dienā – 27. februārī – Lietuva un Igaunija sūtīja analīžu paraugus uz ārzemēm, kā apgalvoja aizsardzības ministrs.

Atgādināsim, ka astoņi no desmit koronavīrusa pacientiem Igaunijā ieradušies Rīgā ar reisu no Bergamo, pēc tam devās uz Tallinu. Latvijā šajā laikā dagnosticēts tikai viens saslimšanas gadījums, turklāt atkārtota analīze vīrusu COVID-19 nekonstatēja. Saslimušie Igaunijas pilsoņi zināmu laiku pavadīja Rīgā, daži pat izbraukāja pusi valsts, tomēr jauni koronavīrusa pacienti Latvijā nav konstatēti.

1065
Tagi:
koronavīruss, Artis Pabriks, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (566)
Pēc temata
Rozentāle: mēs esam gatavi stāties pretī koronavīrusam
Atkārtota analīze neapstiprināja koronavīrusa esamību latvietei, kura ieradās no Itālijas
Vācijas pilsonis aizveda koronavīrusu no Rīgas uz mājām
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

0
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

3
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


3
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis