Pircējs veikalā, foto no arhīva

Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas

87
(atjaunots 09:35 07.03.2020)
Jaunumi par koronavīrusa izplatīšanos liek iedzīvotājiem pirkt ilgi uzglabājamus produktus. Visvairāk pieprasīti ir milti, putraimi un konservi.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Latvijai tuvākajā nākotnē, domājams, nedraud karantīna, tomēr daudzi drošības pēc sarūpē ilgstoši uzglabājamus pārtikas produktus. Tirdzniecības uzņēmumi nespēj tik ātri aizvietot izpirktos produktus, un atsevišķos veikalos redzami pilnīgi tukši plaukti, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Tamlīdzīgas masu psihozes tirgotāji Latvijā jau pieredzējuši. 2004. gadā no veikalu plauktiem dažu dienu laikā pazuda vārāmā sāls. Toreiz par iemeslu kļuva bažas, ka Eiropas Savienība atļaus pārdot tikai jodēto sāli. Ažiotāžas dēļ sāls cena pieauga trīskārt. Sešus gadus vēlāk par deficīta preci kļuva griķi, un to cena tuvojās 3 eiro par kilogramu.

Šoreiz ažiotāžu radījušas bažas par koronavīrusa parādīšanos. Cilvēki izpērk makaronus, miltus, konservus, sausās zupas un atstāj tukšus plauktus veikalos.

SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine pastāstīja, ka februārī būtiski pieaudzis plaša patēriņa preču un konservu pieprasījums. "Tā kā šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku. Produktu piegādes ir regulāras, un preču atlikumi gan veikalos, gan piegādātāju noliktavās ir pietiekami lieli, tādēļ pārtikas preču deficīts tuvākajā laikā neveidosies!" sacīja L. Vārtukapteine. Viņa piezīmēja, ka pieprasīti ir griķi, gaļas konservi, milti, makaroni. Mazliet vairāk pieprasīts cukurs. Nav mainījies konservētās kukurūzas pieprasījums, retāk pērk zaļos zirnīšus. No zivju produkcijas audzis konservētu tunču pieprasījums, toties kritušies šprotu pārdošanas apjomi.

"Acīmredzot šprotes kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala apstiprināja, ka atsevišķos veikalos novērots lielāks noteiktu produktu pieprasījums. Uzņēmums pastiprināti seko preču pieprasījuma izmaiņām un jau palielinājis piegādes apjomus noteiktām preču grupām, piemēram, griķiem, makaroniem, ingveram un roku dezinfekcijas līdzekļiem.

Arī "Rimi" ziņoja par augošu pieprasījumu pēc graudaugiem, konserviem un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, tomēr visi šie produkti Rimi veikalos joprojām pieejami.

Savukārt tīkla "CITRO"  veikalos konstatēts, ka pieprasījums pēc miltu maisījumiem audzis par 23%, griķu un rīsu produktiem – par 16%, makaronu izstrādājumiem – par 13%, savukārt pieprasījums pēc dažādu veidu graudaugu pārslām audzis par 8%, bet dzīvnieku barībai – par 17%. Tīkls informēja, ka rada produktu krājumus atbilstoši pieprasījumam un aicināja iedzīvotājus nepakļauties panikai un saprātīgi vērtēt savas produktu rezerves.

Lai neiedzīvotos uz ažiotāžas rēķina

Lai pārrunātu situāciju Latvijas pārtikas tirgū, kā arī kontrolējošo institūciju jau līdz šim paveikto un plānotos prevencijas pasākumus saistībā ar jaunā koronavīrusu "Covid-19" izplatīšanos pasaulē, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ceturtdien, 5. martā, sasauca sanāksmi, kurā piedalījās iesaistīto ministriju un kontrolējošo iestāžu pārstāvji un Latvijas lielāko tirgotāju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji, vēsta LSM.

Sanāksmes dalībnieki secināja, ka pagaidām Latvijas mazumtirgotāji nav negodprātīgi izmantojuši situāciju un nepamatoti cēluši kādām preču grupām cenas. Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzsver, ka pārtika no veikalu plauktiem nepazudīs.

"Tirdzniecībā problēmu nav. Mums preces ir pietiekošā sortimentā un daudzumā. Panikai nav pamata. Piegādes tiek pastāvīgi diversificētas. Par cenām mēs konstatējām, ka nekādu aizdomu nav. Protams, ir atsevišķas preces, piemēram, maskas, kurām jau piegādātājs ir būtiski pacēlis cenu un loģiski, ka tās tirgū būs daudz dārgākas nekā līdz šim. Jāsaka arī, ka mēs redzam tādas interesantas lietas, ka cilvēki nepērk makaronus no Itālijas, bet no Indijas, jo tur vīrusa nav. Jāsaka, ka produkti ir termiski apstrādāti un tajos vīruss nevar būt," teica Danusēvičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā netrūkst pārtikas ražotāju un nav problēmu pabarot iedzīvotājus. Danusēvičs uzskata, ka Latvijā nenotiks tik vērienīga vīrusa izplatīšanās kā Ķīnā. "Pat ja būs, tad tas neaizliegs iepirkties un mums ir arī preču piegāde uz mājām. Darbojas e-veikali. Neviens nepaliks bez precēm. Ārkārtas situācijas tiek zīmētas. Iespējams, kāds grib pārbaudīt, kas notiktu, ja būtu karš, bet nevajadzētu tā dēļ sabiedrībai radīt papildu bailes par šo vīrusu," skaidroja Danusēvičs.

Lai novērotu un kontrolētu, vai tirgotāji nepamatoti nepaaugstina precēm cenas, Patērētāju tiesību aizsardzības centram uzdots veikt monitoringu. Arī iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja pamana pēkšņu cenu kāpumu.

87
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (682)
Pēc temata
Lietuviešu ārsts iesaka: iedzīvotājiem nav jākrīt panikā un jāpērk griķi
Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

5
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

5
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

4
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus