Celtnieki. Foto no arhīva

Žurnāliste: atsaucīgie latvieši pāriet uz krievu valodu ar migrantiem, bet jāglābj valsts

48
(atjaunots 13:53 06.03.2020)
Uz Latviju katru gadu brauc arvien vairāk darba migrantu no trešajām valstīm, kuri nerunā valsts valodā un padara valsti par nelatvisku, paziņoja Elita Veidemane.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Latvijā iebraucošie darba migranti izskalo nacionālo identitāti. Viņi nerunā valsts valodā un padara Latviju nelatvisku, paziņoja telekanāla RigaTV24 ēterā žurnāliste Elita Veidemane.

Pazīstamā ar savām raizēm par nacionālajiem jautājumiem Veidemane  minēja statistikas datus: pāris gadu laikā izsniegto darba atļauju skaits palielinājies gandrīz divas reizes – no 8 līdz 15,3 tūkstošiem, un tie ir tikai oficiālie dati. Vēl ir zināms skaits viesstrādnieku, kas strādā Latvijā bez oficiālās atļaujas noformēšanas. Pēc Veidemanes domām, tas ir drauds "latviskajai Latvijai", jo gandrīz visi šie cilvēki nerunā valsts valodā un negrasās to mācīties.

"Pieaug cilvēku skaits, kuri nerunā latviski, viņi aizpilda tukšās vietas, un Latvija kļūst nelatviska. Mani tas ļoti uztrauc," sacīja Veidemane.

Pēc viņas teiktā, bieži vien sarunas valoda ar šādiem migrantiem ir krievu, un integrēt viņus ir grūti.

"Latvieši ir ļoti atsaucīgi. Latvietis drīzāk pāries uz krievu valodu – mēs taču visi to šeit saprotam, – vienkārši, lai cilvēks saprot. Atbrauc pie mums ukrainis vai baltkrievs – lai viņš saprastu, lai labāk justos šeit. (…) Nevienu mēs neintegrējam. Šie cilvēki, kas atbraukuši šeit, nekad neintegrēsies, viņi vienkārši aizpilda tukšās vietas," sacīja Veidemane.

Latvija rosina samērā stingru politiku ārvalstu darbaspēka piesaistīšanas jomā. Patlaban iekārtoties darbā strādnieku profesijās ir grūtāk, nekā tajās, kur nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Deficīta profesijās ir 237 pozīcijas, tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.

Lai piesaistītu strādnieku profesijā, kas nav šajā sarakstā, darba devējam sākumā ir jāievieto vakance uz 30 dienām Nodarbinātības Valsts aģentūras portālā. Vēl viena prasība darba devējiem attiecībā uz ārzemnieku noalgošanu – viņiem ir jānodrošina alga, kas nav mazāka par vidējo algu valstī iepriekšējā gadā. Šo nosacījumu ir grūti ievērot tajās nozarēs, kur vidējā alga ir zemāka, nekā vidējā alga valstī, piemēram lauksaimniecībā un zivju saimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji uzstājas par to, lai viesstrādniekiem maksātu nevis vidējo algu valstī, bet vidējo algu nozarē.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču daudzi Latvijas politiķi uzstājas pret strādnieku profesiju pārstāvju piesaistīšanu. Tradicionāli pret darba spēka ievešanu iestājas konservatīvās VL-TB/LNNK partijas locekli. Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača sacītā, kamēr Latvijā pie varas atrodas Nacionālā apvienība, tās pārstāvji darīs visu iespējamo, lai nepieļautu viesstrādnieku ievešanu Latvijā.

48
Tagi:
viesstrādnieki, migranti, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Indieši publicē YouTube padomus, kā iekārtoties kebabnīcās darbā Latvijā
Baņķieris paskaidroja, kādēļ Latvija nekad nepanāks Eiropu dzīves līmeņa ziņā
Viesstrādniekus Latvijā nelaidīs: Iesalnieks sola aizstāvēt valsts nākotni
Latvija slīgs nabadzībā, ja neatnāks viesstrādnieki no Baltkrievijas un Ukrainas
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

3
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

3
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

11
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

11
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā