TV

"Latvijas laika" beigas: Pirmais Baltijas kanāls pārstāj ražot vietējos raidījumus

60
(atjaunots 11:07 06.03.2020)
Ekonomiskā spiediena dēļ Pirmais Baltijas kanāls slēdz visus vietējos ziņu raidījumus, paliek tikai Krievijas ēters.

RĪGA, 6. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. "Baltijas Mediju Alianse" (BMA) holdings 5. martā izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā teikts, ka pēc 19. marta Pirmajā Baltijas kanālā tiks apturēta vietējā satura raidījumu ražošana.

BMA paziņojumā atzīmēts, ka runa tostarp ir par ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas laiks", kā arī par autoru raidījumiem "Aiz kadra", "Piecas kapeikas" un ikdienas informatīvo raidījumu "Igaunijas ziņas".

Paziņojumā teikts, ka "Latvijas laiks" ir populārākais informatīvais raidījums Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, kuru veidoja vienīgais nevalstiskais televīzijas ziņu dienests valstī. 2019. gadā statistiski vidējā PBK ziņu izlaiduma auditorija sasniedza 96 tūkstošus skatītāju.

Tāpat tiek atzīmēs, ka BMA holdings ir liels Latvijas darba devējs un nodokļu maksātājs. 2019. gadā vien valsts budžetā kompānija ieskaitīja nodokļos vairāk nekā 3,8 miljonus eiro. Kanāla ziņu dienestā strādāja 33 cilvēki.

Paziņojumā teikts: "Neproporcionālā ietekme rada zaudējumus ne tikai holdingam, bet arī diskreditē cīņas ideju par Latvijas ekonomiskās un tiesiskās telpas tīrību, rada zaudējumus valsts ekonomikai, vārda brīvībai un cilvēktiesībām."

Pēc BMA grupas Mārketinga un SA daļas vadītājas Sindijas Frīdenbergas sacītā, visas izmaiņas dotajā brīdī skar vienīgi pašmāju produktu ražošanu. "PBK turpina savu darbību un piedāvā saviem skatītājiem ļoti daudzveidīgu programmu," piebilda viņa.

Jūlija Pirogova, PBK ziņu dienesta direktore, piebilda, ka "PBK ziņu dienesta un programmas "Latvijas laiks" 16 darbības gados ziņu redakcija nav saņēmusi nevienu pretenziju vai aizrādījumu attiecībā par saturu un izplatīto informāciju, kuras dēļ būtu risks apturēt ziņu darbu".

Atgādināsim, ka 4. februārī Latvijas Valsts drošības dienests veica kratīšanas "Baltijas mediju alianses" birojā, saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju režīma pārkāpšanu. Analoģiski pasākumi tika veikti kompānijas birojā Igaunijā. Latvijas VDD oficiālajā paziņojumā teikts, ka procesuālās darbības veiktas 2019. gada 19. janvārī sāktā kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta 3. daļu – par ES sankciju pārkāpumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Krimināllietā aizdomās turamais ir kompānijas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs. Saskaņā ar Latvijas medijos izskanējušo informāciju, iespējams, otrais BMA līdzīpašnieks, ar kompāniju un privātpersonu starpniecību, ir Krievijas biznesmenis Jurijs Kovaļčuks, kurš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

Pērnā gada novembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza Pirmā Baltijas kanāla īpašniekam translēt Latvijā deviņus Krievijas kanālus, kuros patiesā labuma guvējs, saskaņā ar NEPLP datiem, ir Kovaļčuks.

Pēc februārī veiktajām kratīšanām Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja, ka negrasās apturēt kanāla darbu.

Saskaņā ar neoficiāliem datiem, kopš kratīšanas brīža, tātad tieši pirms mēneša, Latvijas komercbankas pēc uzraugošo iestāžu rīkojuma iesaldēja visus BMA un tās vadītāju kontus. Kompānijas vadība centās apstrīdēt banku rīcību, taču tas nedeva nekādus rezultātus. Šādos apstākļos normāla saimnieciskā darbība (līdzekļu vākšana par reklāmu, algu izmaksāšana darbiniekiem, ar darbu saistīto izdevumu apmaksa) izrādījusies neiespējama, kas arī kļuva par esošā lēmuma iemeslu.

60
Tagi:
krievu valoda, Latvija
Pēc temata
"Nebūs krievu balsis, aizmirsti!": nacionālpatrioti kritizē Rīgas mēra kandidātu
"Tālāk ko – grāmatas dedzināt?" Levits piedāvā ierobežot TV programmas krievu valodā
Igaunija palīdzēs Latvijai izmeklēt Pirmā kanāla retranslētāja lietu
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

1
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

6
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

6
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus