Dzeršana pie stūres, foto no arhīva

Pēc tiesību zaudēšanas par braukšanu dzērumā latvieši turpina dzert un sēsties pie stūres

79
(atjaunots 08:51 06.03.2020)
Par braukšanu dzērumā sodīts cilvēks vairs nekad nesēdīsies pie stūres iereibis, uzskata petīcijas autors.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Naudas sodi un tiesību zaudēšana nebiedē Latvijas iedzīvotājus – viņi turpina dzērumā sēsties pie stūres, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".

Pērn Latvijā pie stūres alkohola reibumā sēdās 3500 autovadītāju. Trešajai daļai no tiem tobrīd jau nebija autovadītāja tiesību – tās tika atņemtas par iepriekšēju analoģisku pārkāpumu.

"Tie, kam tiesības atņemtas, viņi turpina braukt, kamēr netiek policijas nagos. Ja brauc bez tiesībām reibumā, tā jau ir kriminālatbildība. Tur ir tiesas kompetence, nav policijas jautājums, bet slikti, ka brauc arī lielajos reibumos. Absolūtais vairākums brauc virs 1,5 promiles. Tie ir potenciālie bīstami vadītāji," pateica Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

Ja autovadītājs alkohola reibuma stāvoklī iekļūst CSNg, visbiežāk tā ir smaga avārija, stāsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis. Parasti tas ir saistīts ar izbraukšanu pretējā braukšanas joslā, gadās arī nobraukšana no ceļa lielā ātrumā. Tādēļ, pēc viņa domām, vajag biežāk organizēt policistu reidus, kas pēdējā laikā resursu trūkuma dēļ notiek reti.

"Jāatgriež ceļu policija atpakaļ uz ceļa. Tātad jābūt dzīviem policistiem, kas dzērumā braucējus var noķert. Tas attiecas arī uz citiem pārkāpumiem, kurus nevar fiksēt ar robotizētajiem līdzekļiem. Ne par velti ir absolūtā taisnība – nekas nedisciplinē autovadītāju, ka aiz muguras braucoša policijas mašīna," uzskata Irbītis.

Nesen portālā Manabalss.lv tika publicēta petīcija, kura izraisīja sabiedrības diskusiju saistībā ar sodu piemērošanu dzērājšoferiem.

Patlaban par braukšanu dzērumā var pazaudēt tiesības uz laiku līdz četriem gadiem. Petīcijas autors uzskata, ka tas ir nesamērīgi ilgs termiņš, savukārt tiesību atņemšana izslēdz cilvēkus, sevišķi lauku iedzīvotājus, no darba tirgus, kas nedod viņiem iespējas un neļauj uzturēt ģimeni.

Radio Baltkom intervijā petīcijas autore Katre Sietinsone paziņoja, ka, protams, braukšana dzērumā – tas ir pārkāpums, par kuru jāparedz sods, taču normāls cilvēks otru reizi tā nekad nerīkosies.

Šādai idejai piekrita vien nedaudzi – divās nedēļās petīciju parakstījuši vien 192 cilvēki.

79
Tagi:
alkohols, auto, Latvijas policija
Pēc temata
Šikors: Latvijā nodzeras aiz bezcerības un problēmām
Pēc baisās avārijas Igaunijā vēlas pastiprināt sodus dzērušiem šoferiem
Palielījās: Valsts policija aizturēja piedzērušos autovadītāju tiešajā ēterā
Pakaļdzīšanās un avārijas video Jelgavā: policistam teju norāva roku
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

5
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

5
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus