Krūzes nacistiskajā gadatirgū Valgā

Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc

98
(atjaunots 08:14 06.03.2020)
Latvijas Tieslietu ministrijas vadītājs Jānis Bordāns atcerējās kauju Stompaku purvā un drošsirdīgos "nacionālos partizānus". Krievijas vēstniecība Latvijā paskaidroja, kādēļ šie "varoņi" izvēlējās sēdēt mežos.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Savā Facebook lapā Latvijas Tieslietu ministrijas vadītājs Jānis Bordāns 2. martā izlika publikāciju, kas ir veltīta Stompaku kaujas 75. gadadienai Ziemeļlatgalē.

"Šodien, 2. martā, plkst.7.30 no rīta pirms 75 gadiem Stompaku purvā Ziemeļlatgalē sākās lielākā nacionālo partizānu kauja pret padomju okupantiem," uzrakstīja Bordāns un, lai piešķirtu lielāku nozīmīgumu un traģiskumu paziņojuma, piebilda, ka "tas ir stāsts par nesalaužamu ticību savai zemei un valstij, drosmi un nodevību".

Bordāns raksta, ka 1945. gada sākumā lielāko daļu Latvija jau kontrolēja padomju karaspēki, taču šī kontrole, norāda Bordāns, vietām, piemēram, Latgales ziemeļos, bija visnotaļ nosacīta. Te ministrs atceras Ziemeļlatgales nacionālo partizānu līderi Pēteri Supi ar iesauku "Cinītis", kurš "bija tikai 25 gadus vecs, kad gada laikā izveidoja vienu no lielākajām pretošanās kustībām Latvijā, kurā darbojās vairāk nekā 1000 nacionālo partizānu".

Tālāk Bordāns apraksta to, kā 300 "mežabrāļu", precīzāk, partizānu cīnījās ar čekistiem. Kā viņi sakāva čekistus, un paši gāja bojā karalaukā. Kā "nodevīgi nogalināja" viņu komandieri Supi, kura līķi pameta mētājāmies visu acu priekšā Viļakas autoostas teritorijā, un klāt nezināma iemesla dēļ pierakstīja "Latgales bandītu vadonis".

Tāpat ministrs lepni minēja to, ka nacionālo partizānu pretošanās Ziemeļlatgalē un Austrumvidzemē ievilkās uz ilgu laiku un pēdējie no viņiem padevās vien 1956. gadā. Savukārt meži, kuros no "okupantiem" slēpās "drosmīgie" partizāni, joprojām "slēpj simtiem stāstu par varonību, ticību, izmisumu, nodevību un ļaunumu".

No kā baidījās "varoņi"

Dedzīgo Bordāna publikāciju, kurš slavē nacistu izveidoto "mežabrāļu" vienību "dižos varoņdarbus", kas būtībā arī bija ministra aprakstītie partizāni, nepalika nepamanīts Krievijas vēstniecībā Latvijā.

Krievijas vēstniecība savā Facebook lappusē publicēja atbildes paziņojumu, kur tiek atklāts patiesais iemesls, kurš iedzina latviešu partizānus purvos un mežos.

"1945. gada sākumā krievi un latvieši cīnījās plecu pie pleca ar fašistisko mēri, soli pa solim atbrīvojot Latviju, taču izrādās, ka "īstie varoņi" skraidīja un slēpās mežos un purvos. Pastāv viedoklis, ka viņi baidījās… Bet no kā? Visticamāk, baidījās no izrēķināšanās par līdzdalību nacisma noziegumos!" uzrakstīja diplomāti.

Kā jau iepriekš Sputnik Latvija intervijā atzīmēja Latvijas vēsturnieks Vlads Bogovs, iespējamais iemesls šādai atklātai vēstures faktu sagrozīšanai un atklātai nacisma slavēšanai Latvijā ir tas, ka padomju vara pēc kara beigām pārāk toleranti izturējās pret tūkstošiem nacistu līdzdalībnieku, kuri dienēja hitleriskās Vācijas pusē, pret "mežabrāļu" bandītu vienībām, kuri nodarbojās ar atklāti teroristiskām darbībām valstij mierīgos laikos.

Un tas notiek, neraugoties uz to, ka Latvijas Valsts arhīvā joprojām ir pilns ar informāciju un datiem par Hitlera soda vienību dalībniekiem, un, ja būtu vēlme, to visu var atrast un publicēt to latviešu vārdus un uzvārdus, kuri karoja Trešā reiha pusē.

Bogovs uzsvēra, ka vāciešu pusē bija ļoti daudz latviešu. Piemēram 15. latviešu SS divīzijas sastāvā bija līdz pat 15 tūkstošiem cilvēku, aptuveni tikpat daudz bija 19. divīzijas sastāvā, kuras ir saistītas arī ar nežēlīgām operācijām Krievijas teritorijā un Baltkrievijā. Kopumā, saskaņā ar dažādiem datiem, Trešajā reihā dienēja no 100 tūkstošiem līdz 145 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Un arī "mežabrāļu" bandās bija tūkstošiem tautas nodevēju.

Vēsturnieks skaidroja, ka neilgi pirms Rīgas atbrīvošanas, 1944. gada oktobrī, vācu komandieri izveidoja pagrīdes pretošanos. Viena no lielākajām grupām cīņai Sarkanās armijas frontes aizmugurē bija grupa, ko vadīja latviešu ģenerālis Jānis Kurelis.

Operācija toreiz izgāzās, taču neveiksme nelika nobālēt vācu komandieriem, un viņi turpināja gatavot citas vienības. Tām tika atstātas slēptuves ar ieročiem un spridzekļiem, tika veidots aģentu tīkls, Sarkanās armijas frontes aizmugurē tika ievesti diversanti, tika gatavoti bandītu vienību instruktori un komandieri.

1944. gada beigās visus 15. divīzijas kareivjus nacistu vadība izveda uz Vāciju – atpūtā uz Pomerāniju, savukārt visus no 19. divīzijas, kas padevās 1945. gada maijā (viņi izrādījās ielenkti Kurzemes katlā), pēc filtrācijas deportēja no Latvijas un izvietoja dažādās PSRS vietās, un jau 1946. gadā atgrieza – atjaunot Latvijas tautsaimniecību.

Saskaņā ar leģendu, par notiesātajiem vārdu aizlūdza pats Latvijas PSR Ministru padomes (Tautas komisāru padomes) priekšsēdētājs Vilis Lācis, jo redzēja, ka Savienības republikā vienkārši nav cilvēku saimniecības atjaunošanai.

Saglabāt patiesību

Atgādināsim, ka nolasot vēstījumu KF Federālajai sapulcei, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka rupjiem meliem un centieniem sagrozīt vēsturi Maskava liks pretī faktus.

Prezidents uzsvēra, ka Krievijai ir pienākums nodrošināt patiesības par Lielo Tēvijas karu saglabāšanu un pretoties mēģinājumiem falsificēt tā vēsturi.

Vēsturiskās piemiņas saglabāšanas nolūkos un par godu 75. gadadienai Uzvarai 1941.–1945. gada Lielajā Tēvijas karā Putins ar savu dekrētu pasludināja 2020. gadu Krievijā par Atmiņas un slavas gadu.

2020. gadā pasaulē plaši tiks atzīmēta 75. gadadiena Uzvarai pār fašismu. Maskava vairākas reizes pievērsa starptautisko institūtu uzmanību nacisma slavēšanai, kas mūsdienās arī notiek Baltijas valstīs varasiestāžu nolaidības dēļ.

98
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
Baltijas valstis atzītas par sliktākajām Lielā Tēvijas kara veterānu dzīves līmeņa ziņā
Pimenovs aicina Pabriku demisionēt pēc izteikumiem par SS leģionāriem
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

27
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

27
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

23
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

23
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību