Krūzes nacistiskajā gadatirgū Valgā

Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc

103
(atjaunots 08:14 06.03.2020)
Latvijas Tieslietu ministrijas vadītājs Jānis Bordāns atcerējās kauju Stompaku purvā un drošsirdīgos "nacionālos partizānus". Krievijas vēstniecība Latvijā paskaidroja, kādēļ šie "varoņi" izvēlējās sēdēt mežos.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Savā Facebook lapā Latvijas Tieslietu ministrijas vadītājs Jānis Bordāns 2. martā izlika publikāciju, kas ir veltīta Stompaku kaujas 75. gadadienai Ziemeļlatgalē.

"Šodien, 2. martā, plkst.7.30 no rīta pirms 75 gadiem Stompaku purvā Ziemeļlatgalē sākās lielākā nacionālo partizānu kauja pret padomju okupantiem," uzrakstīja Bordāns un, lai piešķirtu lielāku nozīmīgumu un traģiskumu paziņojuma, piebilda, ka "tas ir stāsts par nesalaužamu ticību savai zemei un valstij, drosmi un nodevību".

Bordāns raksta, ka 1945. gada sākumā lielāko daļu Latvija jau kontrolēja padomju karaspēki, taču šī kontrole, norāda Bordāns, vietām, piemēram, Latgales ziemeļos, bija visnotaļ nosacīta. Te ministrs atceras Ziemeļlatgales nacionālo partizānu līderi Pēteri Supi ar iesauku "Cinītis", kurš "bija tikai 25 gadus vecs, kad gada laikā izveidoja vienu no lielākajām pretošanās kustībām Latvijā, kurā darbojās vairāk nekā 1000 nacionālo partizānu".

Tālāk Bordāns apraksta to, kā 300 "mežabrāļu", precīzāk, partizānu cīnījās ar čekistiem. Kā viņi sakāva čekistus, un paši gāja bojā karalaukā. Kā "nodevīgi nogalināja" viņu komandieri Supi, kura līķi pameta mētājāmies visu acu priekšā Viļakas autoostas teritorijā, un klāt nezināma iemesla dēļ pierakstīja "Latgales bandītu vadonis".

Tāpat ministrs lepni minēja to, ka nacionālo partizānu pretošanās Ziemeļlatgalē un Austrumvidzemē ievilkās uz ilgu laiku un pēdējie no viņiem padevās vien 1956. gadā. Savukārt meži, kuros no "okupantiem" slēpās "drosmīgie" partizāni, joprojām "slēpj simtiem stāstu par varonību, ticību, izmisumu, nodevību un ļaunumu".

No kā baidījās "varoņi"

Dedzīgo Bordāna publikāciju, kurš slavē nacistu izveidoto "mežabrāļu" vienību "dižos varoņdarbus", kas būtībā arī bija ministra aprakstītie partizāni, nepalika nepamanīts Krievijas vēstniecībā Latvijā.

Krievijas vēstniecība savā Facebook lappusē publicēja atbildes paziņojumu, kur tiek atklāts patiesais iemesls, kurš iedzina latviešu partizānus purvos un mežos.

"1945. gada sākumā krievi un latvieši cīnījās plecu pie pleca ar fašistisko mēri, soli pa solim atbrīvojot Latviju, taču izrādās, ka "īstie varoņi" skraidīja un slēpās mežos un purvos. Pastāv viedoklis, ka viņi baidījās… Bet no kā? Visticamāk, baidījās no izrēķināšanās par līdzdalību nacisma noziegumos!" uzrakstīja diplomāti.

Kā jau iepriekš Sputnik Latvija intervijā atzīmēja Latvijas vēsturnieks Vlads Bogovs, iespējamais iemesls šādai atklātai vēstures faktu sagrozīšanai un atklātai nacisma slavēšanai Latvijā ir tas, ka padomju vara pēc kara beigām pārāk toleranti izturējās pret tūkstošiem nacistu līdzdalībnieku, kuri dienēja hitleriskās Vācijas pusē, pret "mežabrāļu" bandītu vienībām, kuri nodarbojās ar atklāti teroristiskām darbībām valstij mierīgos laikos.

Un tas notiek, neraugoties uz to, ka Latvijas Valsts arhīvā joprojām ir pilns ar informāciju un datiem par Hitlera soda vienību dalībniekiem, un, ja būtu vēlme, to visu var atrast un publicēt to latviešu vārdus un uzvārdus, kuri karoja Trešā reiha pusē.

Bogovs uzsvēra, ka vāciešu pusē bija ļoti daudz latviešu. Piemēram 15. latviešu SS divīzijas sastāvā bija līdz pat 15 tūkstošiem cilvēku, aptuveni tikpat daudz bija 19. divīzijas sastāvā, kuras ir saistītas arī ar nežēlīgām operācijām Krievijas teritorijā un Baltkrievijā. Kopumā, saskaņā ar dažādiem datiem, Trešajā reihā dienēja no 100 tūkstošiem līdz 145 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Un arī "mežabrāļu" bandās bija tūkstošiem tautas nodevēju.

Vēsturnieks skaidroja, ka neilgi pirms Rīgas atbrīvošanas, 1944. gada oktobrī, vācu komandieri izveidoja pagrīdes pretošanos. Viena no lielākajām grupām cīņai Sarkanās armijas frontes aizmugurē bija grupa, ko vadīja latviešu ģenerālis Jānis Kurelis.

Operācija toreiz izgāzās, taču neveiksme nelika nobālēt vācu komandieriem, un viņi turpināja gatavot citas vienības. Tām tika atstātas slēptuves ar ieročiem un spridzekļiem, tika veidots aģentu tīkls, Sarkanās armijas frontes aizmugurē tika ievesti diversanti, tika gatavoti bandītu vienību instruktori un komandieri.

1944. gada beigās visus 15. divīzijas kareivjus nacistu vadība izveda uz Vāciju – atpūtā uz Pomerāniju, savukārt visus no 19. divīzijas, kas padevās 1945. gada maijā (viņi izrādījās ielenkti Kurzemes katlā), pēc filtrācijas deportēja no Latvijas un izvietoja dažādās PSRS vietās, un jau 1946. gadā atgrieza – atjaunot Latvijas tautsaimniecību.

Saskaņā ar leģendu, par notiesātajiem vārdu aizlūdza pats Latvijas PSR Ministru padomes (Tautas komisāru padomes) priekšsēdētājs Vilis Lācis, jo redzēja, ka Savienības republikā vienkārši nav cilvēku saimniecības atjaunošanai.

Saglabāt patiesību

Atgādināsim, ka nolasot vēstījumu KF Federālajai sapulcei, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka rupjiem meliem un centieniem sagrozīt vēsturi Maskava liks pretī faktus.

Prezidents uzsvēra, ka Krievijai ir pienākums nodrošināt patiesības par Lielo Tēvijas karu saglabāšanu un pretoties mēģinājumiem falsificēt tā vēsturi.

Vēsturiskās piemiņas saglabāšanas nolūkos un par godu 75. gadadienai Uzvarai 1941.–1945. gada Lielajā Tēvijas karā Putins ar savu dekrētu pasludināja 2020. gadu Krievijā par Atmiņas un slavas gadu.

2020. gadā pasaulē plaši tiks atzīmēta 75. gadadiena Uzvarai pār fašismu. Maskava vairākas reizes pievērsa starptautisko institūtu uzmanību nacisma slavēšanai, kas mūsdienās arī notiek Baltijas valstīs varasiestāžu nolaidības dēļ.

103
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
Baltijas valstis atzītas par sliktākajām Lielā Tēvijas kara veterānu dzīves līmeņa ziņā
Pimenovs aicina Pabriku demisionēt pēc izteikumiem par SS leģionāriem
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

5
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

5
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

16
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

16
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās