Koronavīruss nobiedējis Latvijas tūristus cilvēki sākuši mazāk ceļot

49
(atjaunots 16:33 05.03.2020)
Tas, ka valstī bijis viens koronavīrusa gadījums, nenozīmē, ka to vairs nedrīkst apmeklēt, atgādina Latvijas tūroperatori.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Gandrīz 50% no martā ieplānotajiem ceļojumiem ir atcelti cilvēku pārmērīgā uztraukuma saistībā ar koronavīrusu dēļ, paziņoja Latvijas televīzijas ēterā Latvijas Tūrisma operatoru un aģentu asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš.

Tajā daļēji viņš saskata mediju vainu, kas rosina paniku.

"Cilvēkiem, kas ceļo, ir ļoti daudz informācijas. Un mediji nereti rada vēl papildu bailes, kuras vairākos gadījumos nav pat pamatotas," paziņoja Lingebērziņš.

Viņš atzīmēja, ka tūrisma nozare vadās pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) norādēm attiecībā uz to, uz kādiem reģioniem un valstīm nav ieteicams doties. Un tas, ka desmit pasaules valstīs reģistrēts pa vienam COVID-19 saslimšanas gadījuma, pēc Lingebērziņa sacītā, vēl nenozīmē, ka uz turieni vispār nevajadzētu braukt.

Arī Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzīmēja, ka pastāv būtiska starpība starp valstīm, kur atklāts inficēts cilvēks, un tām zonām, kur notiek nekontrolējama vīrusa cirkulācija.

Pēc viņa sacītā, šobrīd Latvijā pat netiek dotas slimības lapas cilvēkiem, kas, piemēram, atgriezušies no Itālijas ziemeļiem, kur tiek atzīmēts koronavīrusa uzliesmojums. Slimības lapu var saņemt tikai cilvēki, kuriem bijis kontakts ar inficējušos personu.

Divi no trim cilvēkiem, kuriem tika atklāts koronavīruss Baltijas valstīs, inficējās Itālijas ziemeļos – Lietuvas paciente inficējās Veronā, savukārt Igaunijas pacients – Bergamo. Trešais cilvēks inficējās Irānā. Latvietei, kura nesen atgriezās no Milānas, koronavīruss pēc atkārtotas pārbaudes neapstiprinājās.

Jau februāra beigās ES valstis konstatēja koronavīrusa negatīvo ietekmi uz tūrisma sektoru. Tostarp Ķīnas tūristi janvārī-februārī koronavīrusa dēļ anulēja Eiropas viesnīcās rezervācijas 2 miljonu nakšu apmērā.

Laika posmā no 2020. gada 1. marta līdz 31. maijam vien Itālijas tūrisma nozare cietīs zaudējumus aptuveni 7,4 miljardu eiro apmērā, paziņoja trešdien tūrisma biznesa nozarē strādājošo uzņēmēju nacionālās konfederācijas prezidents Luka Patane. Kopējais ārzemju un Itālijas tūristu skaits Apenīnos epidēmijas rezultātā samazināsies par aptuveni 31,5 miljoniem cilvēku.

Iepriekš Itālijas Viesnīcu biznesa un tūrisma uzņēmēju federācijas "Federalberghi" prezidents Bernabo Boka paziņoja RIA Novosti, ka koronavīrusa uzliesmojuma dēļ Apenīnos patlaban rezervāciju atcelšanas valsts viesnīcās sasniedz 70-80%. Pēc viņa sacītā, šo efektu valsts tūrisma nozarei var saukt par "postošu".

49
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Latvijā reģistrēts pirmais koronavīrusa inficēšanās gadījums: detaļas
Rozentāle: mēs esam gatavi stāties pretī koronavīrusam
Koronavīruss neļāva Nilam Ušakovam sarīkot "Ēnu dienu"
Atkārtota analīze neapstiprināja koronavīrusa esamību latvietei, kura ieradās no Itālijas
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

12
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

12
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

41
(atjaunots 15:15 09.05.2021)
Brīdinājumus par to, ka piekļuve Uzvaras piemineklim tiks slēgta jebkurā brīdī, policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta. Piekļuve piemineklim ir slēgta. Cilvēki stājās rindās.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Policisti brīdināja: ja Uzvaras dienā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ieradīsies pārlieku daudz cilvēku, piekļuve piemineklim tiks slēgta.

Brīdinājumu policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta.

Piekļuve piemineklim tika slēgta, monumentu apjoza ar nožogojumu, pie tā nolika galdus, uz kuriem cilvēki var nolikt atnestos ziedus. Pēc tam tos nolikšot pieminekļa pakājē.

Цветы предлагают оставлять на столах, установленных возле памятника
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Cilvēki, kuri Uzvaras dienā vēlējās godināt varonīgo padomju karavīru piemiņu, stājās rindā pie pieminekļa.

Полиция в парке Победы 9 Мая
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Individuālā kārtībā ziedus pie monumenta izdevās nolikt tikai Krievijas Federācijas pagaidu pilnvarotajam Latvijas Republikā V. Vasiļjevam. Citus diplomātus pie monumenta nelaida. Arī žurnālistiem piekļuve bija slēgta.

Sestdien, 8. maijā preses konferencē Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks brīdināja, ka policisti var kuru katru brīdi slēgt piekļuvi monumentam, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku skaits pie pieminekļa ir pārāk liels.

41
Tagi:
policija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Uzvaras diena Rīgā būs! Piekļuve Uzvaras piemineklim netiks slēgta
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"
9. maijā Nacionālā apvienība dosies pie Uzvaras pieminekļa
Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0