Mārtiņš Kazāks

Latvijas Bankas vadītājs piedāvā piedod Latvijas iedzīvotājiem vecos parādus

70
(atjaunots 12:50 05.03.2020)
Desmit gadus veco neatgūstamo parādu norakstīšana ļautu atgriezt Latvijas valstspiederīgos dzimtenē un uzlabotu valsts kredītreitingu.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks LTV raidījumā "Rīta panorāma" piedāvāja bankām norakstīt "trekno gadu" neatgūtos parādus.

Viņš atgādināja, ka daudzi cilvēki tolaik paņēma kredītus, lielākoties hipotekāros, kurus pēcāk nespēja atmaksāt. Dažiem bija konfiscēts mājoklis, taču daudzos gadījumos arī ar to bija par maz, lai atgrieztu parādus. Bankas uzskata šos parādus par neatgūstamiem, taču tehniski nenorakstīja tos.

Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi norakstīt šos parādus, ņemot vērā to, ka bankas vairs necer tos atgūt. Tas ļautu atgriezt ekonomiskajā apgrozījumā vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, daļa no kuriem pārgāja ēnu ekonomikā vai arī emigrēja.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu eiro.

Par "hipotekārā burbuļa" laiku kredītiem Latvijā atcerējās šī gada janvārī, kad ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro piedāvāja izskatīt jautājumu par to, vai var noslēgt mierizlīguma vienošanos ar "Parex banka" bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki.

Kredītņēmēju asociācija atbildes kārtā paziņoja, ka valstij jāpiedod bezcerīgie parādi ne tikai bijušajiem "Parec banka" īpašniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tūkstošiem cilvēku bēgšana no parādu sloga kļuva par galveno migrācijas iemeslu uz citām valstīm, turklāt neatgūstamie parādi turpina pasliktināt valsts vispārējos ekonomiskos rādītājus un tās kredītreitingu.

2008. gada rudenī "Parex banka", tolaik otra lielākā Latvijas banka, vērsās pie valdības pēc palīdzības, lai izvairītos no problēmām Pasaules ekonomiskās krīzes dēļ. Valdība nolēma atbalstīt "Parex banka" un pārņēma to par diviem latiem. Valsts ieguldīja bankas glābšanā aptuveni 1,7 miljardus eiro. Rezultātā Godmaņa valdība demisionēja, savukārt Latvija izrādījās uz bankrota robežas.

70
Tagi:
nauda, ekonomika
Pēc temata
"Mēs zinām, kas notiks tālāk": pasaule ir iegrimusi parādos
Nāvinieku parāde: drīz slēgsies vairāk nekā puse banku
Kirkorovs atdos dzīvokli un cepeškrāsni, lai segtu parādu Latvijas bankai
Elektrovilciena salonā, foto no arhīva

Uz Bolderāju kursēs "bimodāli" elektrovilcieni

6
(atjaunots 09:55 05.08.2020)
"Pasažieru vilciens" grasās speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoriem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Valsts uzņēmums "Pasažieru vilciens" satiksmes atklāšanai uz Bolderāju grasās iegādāties trīs "bimodālus" elektrovilcienu. Citiem vārdiem sakot – trīs elektrovilcienus ar papildu akumulatoru, raksta "Bizness Segodņa".

Labi aizmirst vecais

Pirms pusgadsimta šādas elektrovilcienu motorvagonu sekcijas tika ražotas Rīgas Vagonu rūpnīcā un pat kursēja no Ogres līdz Jelgavai, un pēcāk no Rīgas līdz Limbažiem un, kā liecina fotogrāfijas, dažkārt nobrauca pat līdz Siguldai. Taču masveida ražošanā šie elektrovilcieni tā arī nenonāca, bet tagad Vagonu rūpnīca vispār ir slēgta un pasludināta par maksātnespējīgu.

Taču atgriezīsimies pie mūsdienām. "Pasažieru vilciens" preses sekretāre Agnese Līcīte pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna saimniekošanas sistēma neelektrificētajos posmos. Pilnībā biznesa plānam ir jābūt pieņemtam līdz šī gada beigām, un pēc tam jāiziet saskaņošanas procedūra gan Satiksmes ministrijā, gan Ministru kabinetā. Jo pasažieru pārvadājumi taču tiek subsidēti no budžeta.

Tomēr tā kā satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzstādīja uzdevumu izskatīt reālas perspektīvas pasažieru dzelzceļa satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju, un pēcāk "Latvijas Dzelzceļš" iesniedza ideju izveidot staciju pie Slokas ielas pārbrauktuves, bijušās stacijas "Nordeķi" vietā, un jaunus pasažieru sliežu ceļus pie Silikātu ielas pārbrauktuves, tad nākamais solis ir jāsper "Pasažieru vilcienam".

Bez pārsēšanās

Sākumā pasažieru kompānija plānoja piesaistīt šim mērķis dīzeļvilcienu. Taču nesastapa piekrišanu Satiksmes ministrijā, jo papildu dīzeļvilcienu maršruts neveicina atmosfēras uzlabošanos, pie tam zem esošās elektrifikācijas no Zasulauka līdz Rīgas Centrālajai stacijai.

No idejas dzenāt dīzeļvilcienu tikai no Bolderājas līdz Zasulaukam, kur piedāvāt pasažieriem pārsēsties elektrovilcienos, kuri iet uz centru no piejūras, atteicās praktiski uzreiz: Latvijas pasažieri nemīl pārsēšanās.

Dzelzceļa posma Zasulauks – Bolderāja elektrifikācija ir visnotaļ dārgs pasākums. Un arī elektrovilcienus šai līnijai nesenā elektrovilcienu konkursā netika pasūtīti.

Tādēļ "Pasažieru vilciens" pašlaik pieturas pie idejas speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoru dzinēju. Tas arī ir dārgs prieks. Šāds vilciens spēs braukt uz kontakttīkla elektriskā vilcējspēka starp Rīgu un Zasulauku, bet tālāk, no Zasulauka līdz Bolderājai – ar akumulatoru vilcējspēku.

Šī ideja pamudināja "Pasažieru vilcienu" vispār pamazām nākotnē sākt aizstāt vecos un savu mūžu nokalpojušos dīzeļvilcienus un atvērt jaunus reisus uz neelektrificētajām līnijām ar "bimodāliem" elektrovilcieniem. Taču šī perspektīva mājo kaut kur tālā nākotnē, un nekādi detalizēti plāni pagaidām nav apstiprināti.

Kas tā par staciju

Bet ar trīs elektrovilcieniem bijušajam Rīgas Bolderājas dzelzceļam "Pasažieru vilciens" uzskata, ka atbildīgās struktūras nesāks vilcināties ar saskaņošanu un tuvākajos mēnešos konkursu varēs izsludināt.

Tā vai savādāk, bet 2023. gadā, kad jau uzbūvēs peronus, jaunie akumulatoru elektrovilcieni, visticamāk, vēl nebūs gatavi. Tādēļ, pēc Agneses Līcītes sacītā, kustība varētu sākumā tikt atklāta ar "Pasažieru vilciena" rīcībā esošajiem dīzeļvilcieniem.

Taču sākot no 2024. gada dīzeļvilcieni jau var tikt aizstāti ar diviem-trim jauniem "bimodāliem" sastāviem, jeb ar elektrovilcieniem ar akumulatoru dzinējiem. Tiem ir jābūt neliela garuma vilcieniem ar 100-150 sēdvietām.

Kā paziņoja Agnese Līcīte, pašlaik turpinās diskusija starp atbildīgajām struktūrām par to, vai Bolderājas līnijas galastacijai jābūt Centrālajai stacijai, jeb maršruts var kursēt tālāk pa citām līnijām.

6
Tagi:
vilciens, Pasažieru vilciens
Pēc temata
Jaunu Krievijā ražotu dzinēju vietā Latvijai nāksies iepirkt veselus dīzeļvilcienus
Mikroautobusi Rīgā joprojām nav pieejami: kad gaidāma kustības atvēršana
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

7
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
7
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

0
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

0
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss