Traktors

Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā

58
(atjaunots 11:03 05.03.2020)
Traktori, buldozeri un ekskavatori ārkārtīgi lēni brauc pa 15 autoceļiem visā Latvijā, faktiski bloķējot tos; Sputnik korespondents paskatījās, kā veidojās viena no šīm kolonnām un kāds ir protestētāju noskaņojums.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Visā Latvijas teritorijā notiek protesta akcijas pret administratīvi-teritoriālo reformu, kuru 5. marta sēdē Saeimai ir jāapstiprina otrajā lasījumā.

Protesta koordinators no Ikšķiles novada Pēteris Dimants (ZZS) paziņoja, ka uz autoceļiem visā valstī izbrauca aptuveni 400 lauksaimniecības mašīnu: traktori, buldozeri, ekskavatori un tā tālāk. Šī tehnika brauc pa 15 Latvijas autoceļiem ar ātrumu 10 kilometri stundā, bloķējot tos.

Akcijas rīkotāji publicēja protesta dalībnieku pulcēšanās vietu un to ceļu karti, kurus viņi bloķē.

Sputnik korespondenti pavēroja to, kā veidojās viena no šādām te kolonnām.

Aptuveni 70 lauksaimniecības tehnikas vienību sapulcējās Elejā, Jelgavas novadā, netālu no Lietuvas robežas un brauc uz Ozolniekiem, pēc kā viņi apgriezīsies un brauks atpakaļ.

© Sputnik / Sergey Melkonov
Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts

Kolonnu vada Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) ar "Toyota" automobili. Jelgavai paredzēts zaudēt republikas nozīmes pilsētas status un apvienoties ar kaimiņu pagastiem, pret ko iebilst pašvaldības vadība.

Zemnieki ir noskaņoti ļoti apņēmīgi, viņi atzīmē, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") neveido ar viņiem nekādu dialogu, cenšoties sagraut pašvaldību sistēmu, likvidējot tās pašvaldības, kuras atrodas opozīcijas kontrolē – parlamenta opozīcijas, ko pārstāv Zaļo un zemnieku savienība, vai reģionālo partiju kontrolē, tādu kā "Latvijai un Ventspilij".

Tā nav demokrātija, pārliecināti zemnieki.

Мэр Елгавы Андрис Равиньш во время акции протеста 5 марта 2020 года
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov
Jelgavas mērs Andris Rāviņš protesta akcijas laikā, 2020. gada 5. marts

Nākamo akciju viņi sola sarīkot Rīgā – traktori iebrauks galvaspilsētā, kā tas bija 2012. gadā, kad runa bija par dotāciju palielināšanu zemniekiem, un viņi panāca savu.

Šodien, 5. martā, traktori uz Rīgu nebrauks, tā vietā pie Saeimas ēkas pirms sēdes sākuma sapulcējās protestējošo pašvaldību vadītāji un pārstāvji ar plakātiem, kuros attēloti likvidējamo pilsētu ģerboņi un uzraksts "Likvidēt," ministrs Juris Pūce".

  • Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
    Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
    Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
    Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
    © Sputnik / Sergey Melkonov
1 / 3
© Sputnik / Sergey Melkonov
Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, administratīvi-teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānu, pašvaldību skaits ir jāsamazina no 119 līdz 40: 35 novadiem un piecām republikas nozīmes pilsētām (sākotnēji plāns paredzēja izveidot 36 pašvaldības, taču apspriešanas laikā to skaits palielinājās). Taču pašvaldību funkcijas paliks nemainīgas.

Pamatojot reformu, Pūce atsaucās uz to, ka 104 no 119 esošajām pašvaldībām pastāv uz dotāciju rēķina un tikai 57 pašvaldības var nodrošināt darbu vairāk nekā 40% savu iedzīvotāju. Reformas pretinieki kopumā neiebilst pret tās nepieciešamību, taču uzskata, ka jaunās administratīvo vienību robežas tika uzzīmētas brīvdomīgi, balstoties uz valdošo partiju politiskajām interesēm, kuras vēlētos paplašināt varu novadu līmenī.

Акция протеста против административно-территориальной реформы 5 марта 2020 года
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov
Protesta akcija pret administratīvi-teritoriālo reformu, 2020. gada 5. marts
58
Tagi:
novadu reforma
Pēc temata
Zemnieki Latvijā spiesti pielāgoties klimata pārmaiņām dabā
Gandrīz 200 fermu atteicās no piena: kā Latvija pārdzīvoja Krievijas embargo sesto gadu
Baltijas lauksaimnieki organizēs protestus Briselē
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija