Spēļu automāti, foto no arhīva

Pieci tūkstoši atkarīgo no azartspēlēm: Latvija lemj, ko darīt ar kazino un loterijām

62
(atjaunots 18:20 04.03.2020)
Latvijas Saeimas komisijā apsprieda azartspēļu un loteriju politikas jautājumus, taču līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl ir tāls ceļš ejams – pusēm ir pārāk pretrunīgi viedokļi.

RĪGA, 4. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. No 1. janvāra līdz 29. februārim brīvprātīgajā azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā, ko izveidoja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, piereģistrējās 5446 Latvijas iedzīvotāji. Šādu skaitli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kur tika apspriestas spēļu industrijas problēmas, nosauca inspekcijas vadītāja Signe Birne. Tāpat viņa pastāstīja deputātiem, ka kopš pērnā gada jūnija inspekcijā darbu uzsācis štata psihologs-konsultants, kurš astoņos mēnešos no azartspēlēm atkarīgajām personām sniedza 532 konsultācijas.

Pēc Birnes sacītā, Igaunijā un Lietuvā, kur šādas datubāzes pastāv jau divus gadus, ir ziņas par 12 tūkstošiem personu. Latvijā reģistrs sāka darbu vien 2020. gada 1. janvārī. Tādēļ, prognozē Birne, līdz šī gada beigām arī Latvijā cilvēkus skaits, kas vēlēsies brīvprātīgi atteikties no spēļu zāļu apmeklēšanas, var izveidot "aptuveni tādu pašu skaitli, kā kaimiņvalstīs".

Patlaban piereģistrēties azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā cilvēks var tikai patstāvīgi, identificējot sevi Internetā, vai klātienē – uzraudzības inspekcijā. Pēc tam dati par to, ka viņš ir iekļauts datubāzē, tiek nodoti visiem spēļu zāļu īpašniekiem. Likuma ietvaros viņiem ir pienākums palūgt dokumentus katram klientam un pārbaudīt viņa iespējamo iekļaušanu reģistrā.

Signe Birne uzskata, ka reģistra aptvērums ir jāattīsta. "Visticamāk, ka likumdevējam būtu jādomā arī par iespēju ļaut Latvijas iedzīvotājiem reģistrēties Igaunijas un Lietuvas reģistros, bet kaimiņvalstu iedzīvotājiem - Latvijas reģistrā. Līdz šim jau vairākkārt esam saņēmuši ziņas, ka kaimiņvalstīs pašatteikušies spēlētāji dodas spēlēt uz Daugavpili, Liepāju, vai Valku, tāpat arī Latvijas pierobežas rajonu spēlētāji dodas spēlēt uz kaimiņvalstu tuvākajām pilsētām," paskaidroja Birne

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika izteikti dažādi varianti, kā atrisināt "spēļu" problēmu. "Esmu pret visa un visu politiku. Var slēgt legālas spēļu zāles, un tad paliks nelegālās!" paziņoja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Komisijas loceklim, deputātam Igoram Pimenovam ir cits viedoklis: "Liekas, esam nonākuši līdz augstākās pakāpes divkosībai. Mēs domāja par to, kā valstij turpināt pelnīt naudu no šī te biznesa, kas tiek veidots uz azarta, uz cilvēka tieksmes pēc vieglas uzdzīvošanās. Valstij ir jātiek skaidrībā ar primārajiem iemesliem – jāizdara tā, lai izslēgtu masveida mānijas spēlēt azartspēles iemeslus."

Summārais spēļu industrijas tirgus gada apgrozījums Latvijā sastāda aptuveni 500 miljonus eiro. Attiecīgi, valsts saņem nodokļus no licencētajiem operatoriem. Arī pašvaldības ir nodokļu saņēmēju vidū. Taču tieši pašvaldības arvien biežāk (Daugavpils, Rīga un citas) paziņo par nepieciešamību pilnībā aizliegt spēļu zāles pilsētās. Sociālās problēmas, pie kurām noved atkarība no azartspēlēm, pēc aizlieguma piekritēju domām, – alkoholisms, ģimeņu izjukšana, noziedzības izaugsme – nemaz nesedz nodokļu ienākumus.

Jānis Trēgers, kurš pārstāv Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību, atzīmēja komisijas sēdē, ka var slēgt spēļu zāli, taču Internetā aizliegumu nav. Tādēļ valsts pūliņiem ir jābūt virzītiem uz tirgus kontroli, nelegālo tiešsaistes kazino un spēļu portālu apkarošanu. Interneta tirgus Latvijā sastāda aptuveni 40 miljonus eiro, turklāt trešā daļa – tie ir nelicencētie operatori. Jā, tos katru gadu aizvien veiksmīgāk bloķē, taču to joprojām ir daudz. Savukārt, kā deputātiem sacīja Trēgers, licencētās firmas itin nemaz nav ieinteresētas, lai viņu klients kļūst par atkarīgu: "Mēs esam ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā ar klientu, tajā, lai viņš atbildīgi un saprātīgi izturas pret spēli, pret likmēm, kontrolē, kādas summas viņš var atļauties uzlikt uz likmes."

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa paziņoja deputātiem, ka patlaban turpinās darbs pie "Izložu un azartspēļu politikas" galvenajiem punktiem. Dokumentam jāreglamentē visu spēļu industrijas pušu savstarpējās attiecības un pienākumi – valsts, uzņēmējs, klients. Taču darbs pie projekta ir apgrūtināts un virzās ļoti lēniem soļiem. Katras puses pārstāvjiem ir pārāk daudz vēlmju un rekomendāciju.

62
Tagi:
azartspēles, Latvija
Pēc temata
Nospēlēsies: spēļu mānijas apkarošana Rīgā Latvijas mērogā ir nekas
Rīgā plānots slēgt visas spēļu zāles
Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

5
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

5
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību