Spēļu automāti, foto no arhīva

Pieci tūkstoši atkarīgo no azartspēlēm: Latvija lemj, ko darīt ar kazino un loterijām

55
(atjaunots 18:20 04.03.2020)
Latvijas Saeimas komisijā apsprieda azartspēļu un loteriju politikas jautājumus, taču līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl ir tāls ceļš ejams – pusēm ir pārāk pretrunīgi viedokļi.

RĪGA, 4. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. No 1. janvāra līdz 29. februārim brīvprātīgajā azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā, ko izveidoja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, piereģistrējās 5446 Latvijas iedzīvotāji. Šādu skaitli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kur tika apspriestas spēļu industrijas problēmas, nosauca inspekcijas vadītāja Signe Birne. Tāpat viņa pastāstīja deputātiem, ka kopš pērnā gada jūnija inspekcijā darbu uzsācis štata psihologs-konsultants, kurš astoņos mēnešos no azartspēlēm atkarīgajām personām sniedza 532 konsultācijas.

Pēc Birnes sacītā, Igaunijā un Lietuvā, kur šādas datubāzes pastāv jau divus gadus, ir ziņas par 12 tūkstošiem personu. Latvijā reģistrs sāka darbu vien 2020. gada 1. janvārī. Tādēļ, prognozē Birne, līdz šī gada beigām arī Latvijā cilvēkus skaits, kas vēlēsies brīvprātīgi atteikties no spēļu zāļu apmeklēšanas, var izveidot "aptuveni tādu pašu skaitli, kā kaimiņvalstīs".

Patlaban piereģistrēties azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā cilvēks var tikai patstāvīgi, identificējot sevi Internetā, vai klātienē – uzraudzības inspekcijā. Pēc tam dati par to, ka viņš ir iekļauts datubāzē, tiek nodoti visiem spēļu zāļu īpašniekiem. Likuma ietvaros viņiem ir pienākums palūgt dokumentus katram klientam un pārbaudīt viņa iespējamo iekļaušanu reģistrā.

Signe Birne uzskata, ka reģistra aptvērums ir jāattīsta. "Visticamāk, ka likumdevējam būtu jādomā arī par iespēju ļaut Latvijas iedzīvotājiem reģistrēties Igaunijas un Lietuvas reģistros, bet kaimiņvalstu iedzīvotājiem - Latvijas reģistrā. Līdz šim jau vairākkārt esam saņēmuši ziņas, ka kaimiņvalstīs pašatteikušies spēlētāji dodas spēlēt uz Daugavpili, Liepāju, vai Valku, tāpat arī Latvijas pierobežas rajonu spēlētāji dodas spēlēt uz kaimiņvalstu tuvākajām pilsētām," paskaidroja Birne

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika izteikti dažādi varianti, kā atrisināt "spēļu" problēmu. "Esmu pret visa un visu politiku. Var slēgt legālas spēļu zāles, un tad paliks nelegālās!" paziņoja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Komisijas loceklim, deputātam Igoram Pimenovam ir cits viedoklis: "Liekas, esam nonākuši līdz augstākās pakāpes divkosībai. Mēs domāja par to, kā valstij turpināt pelnīt naudu no šī te biznesa, kas tiek veidots uz azarta, uz cilvēka tieksmes pēc vieglas uzdzīvošanās. Valstij ir jātiek skaidrībā ar primārajiem iemesliem – jāizdara tā, lai izslēgtu masveida mānijas spēlēt azartspēles iemeslus."

Summārais spēļu industrijas tirgus gada apgrozījums Latvijā sastāda aptuveni 500 miljonus eiro. Attiecīgi, valsts saņem nodokļus no licencētajiem operatoriem. Arī pašvaldības ir nodokļu saņēmēju vidū. Taču tieši pašvaldības arvien biežāk (Daugavpils, Rīga un citas) paziņo par nepieciešamību pilnībā aizliegt spēļu zāles pilsētās. Sociālās problēmas, pie kurām noved atkarība no azartspēlēm, pēc aizlieguma piekritēju domām, – alkoholisms, ģimeņu izjukšana, noziedzības izaugsme – nemaz nesedz nodokļu ienākumus.

Jānis Trēgers, kurš pārstāv Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību, atzīmēja komisijas sēdē, ka var slēgt spēļu zāli, taču Internetā aizliegumu nav. Tādēļ valsts pūliņiem ir jābūt virzītiem uz tirgus kontroli, nelegālo tiešsaistes kazino un spēļu portālu apkarošanu. Interneta tirgus Latvijā sastāda aptuveni 40 miljonus eiro, turklāt trešā daļa – tie ir nelicencētie operatori. Jā, tos katru gadu aizvien veiksmīgāk bloķē, taču to joprojām ir daudz. Savukārt, kā deputātiem sacīja Trēgers, licencētās firmas itin nemaz nav ieinteresētas, lai viņu klients kļūst par atkarīgu: "Mēs esam ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā ar klientu, tajā, lai viņš atbildīgi un saprātīgi izturas pret spēli, pret likmēm, kontrolē, kādas summas viņš var atļauties uzlikt uz likmes."

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa paziņoja deputātiem, ka patlaban turpinās darbs pie "Izložu un azartspēļu politikas" galvenajiem punktiem. Dokumentam jāreglamentē visu spēļu industrijas pušu savstarpējās attiecības un pienākumi – valsts, uzņēmējs, klients. Taču darbs pie projekta ir apgrūtināts un virzās ļoti lēniem soļiem. Katras puses pārstāvjiem ir pārāk daudz vēlmju un rekomendāciju.

55
Tagi:
azartspēles, Latvija
Pēc temata
Nospēlēsies: spēļu mānijas apkarošana Rīgā Latvijas mērogā ir nekas
Rīgā plānots slēgt visas spēļu zāles
Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba

Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti

3
(atjaunots 13:18 03.07.2020)
Latvijā visā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijā diennakts laikā veikti 1105 Covid-19 testi, jauni inficēšanās gadījumi nav atklāti, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

Aizritējušajā diennaktī netika stacionēts neviens cilvēks ar Covid-19. Stacionāros turpina ārstēties četri pacienti: trīs no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, viens cilvēks atrodas smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients, kurš ārstējies no Covid-19.

Uztrauc vīrusa "imports"

Labvēlīgās situācijas ar Covid-19 izplatību fonā Latvijā atcēluši praktiski visus ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ. Tomēr saglabājas uztraukums saistībā ar iespējamo vīrusa "importu" no citām valstīm, paziņoja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc viņa sacītā, ar vislielāko risku ir saistīti cilvēku braucieni uz valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem, piemēram, Lielbritāniju vai Zviedriju. Tomēr ir skaidrs, ka pilnam aizliegumam šiem braucieniem radītu negatīvas sekas ekonomikas nozarē.

"Jāsaprot, ka mēs tiešām riskējam, bet mēģinām to darīt dozēti. Ārkārtīgi svarīgi būtu atcerēties, ka cilvēkiem, kuri atlido, pirmkārt, jāievēro pašizolācija, otrkārt, viņi var veikt bezmaksas testus. Radiniekiem un sabiedrības locekļiem atkal būtu svarīgi sekot, lai šie cilvēki neiet sabiedrībā 14 dienas," sacīja Dumpis.

Viņš brīdināja ceļotājus, ka plānojot braucienu šodien nav iespējams paredzēt epidemioloģisko situāciju izvēlētajā valstī vai pilsētā faktiskā brauciena laikā. Var gadīties tā, ka galamērķis vīrusa izplatības dēļ tiks slēgts.

Neskaitot pārējo, infektologs uzsvēra, ka, saskaņā ar aktuālākajiem pētījumiem, Covid-19 izslimojušo pacientu imunitāte pret jauno koronavīrusu pazūd diezgan ātri.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 524 tūkstoši cilvēku ir miruši, vairāk nekā 6,1 miljons izveseļojās.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

7
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

7
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic