Spēļu automāti, foto no arhīva

Pieci tūkstoši atkarīgo no azartspēlēm: Latvija lemj, ko darīt ar kazino un loterijām

91
(atjaunots 18:20 04.03.2020)
Latvijas Saeimas komisijā apsprieda azartspēļu un loteriju politikas jautājumus, taču līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl ir tāls ceļš ejams – pusēm ir pārāk pretrunīgi viedokļi.

RĪGA, 4. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. No 1. janvāra līdz 29. februārim brīvprātīgajā azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā, ko izveidoja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, piereģistrējās 5446 Latvijas iedzīvotāji. Šādu skaitli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kur tika apspriestas spēļu industrijas problēmas, nosauca inspekcijas vadītāja Signe Birne. Tāpat viņa pastāstīja deputātiem, ka kopš pērnā gada jūnija inspekcijā darbu uzsācis štata psihologs-konsultants, kurš astoņos mēnešos no azartspēlēm atkarīgajām personām sniedza 532 konsultācijas.

Pēc Birnes sacītā, Igaunijā un Lietuvā, kur šādas datubāzes pastāv jau divus gadus, ir ziņas par 12 tūkstošiem personu. Latvijā reģistrs sāka darbu vien 2020. gada 1. janvārī. Tādēļ, prognozē Birne, līdz šī gada beigām arī Latvijā cilvēkus skaits, kas vēlēsies brīvprātīgi atteikties no spēļu zāļu apmeklēšanas, var izveidot "aptuveni tādu pašu skaitli, kā kaimiņvalstīs".

Patlaban piereģistrēties azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā cilvēks var tikai patstāvīgi, identificējot sevi Internetā, vai klātienē – uzraudzības inspekcijā. Pēc tam dati par to, ka viņš ir iekļauts datubāzē, tiek nodoti visiem spēļu zāļu īpašniekiem. Likuma ietvaros viņiem ir pienākums palūgt dokumentus katram klientam un pārbaudīt viņa iespējamo iekļaušanu reģistrā.

Signe Birne uzskata, ka reģistra aptvērums ir jāattīsta. "Visticamāk, ka likumdevējam būtu jādomā arī par iespēju ļaut Latvijas iedzīvotājiem reģistrēties Igaunijas un Lietuvas reģistros, bet kaimiņvalstu iedzīvotājiem - Latvijas reģistrā. Līdz šim jau vairākkārt esam saņēmuši ziņas, ka kaimiņvalstīs pašatteikušies spēlētāji dodas spēlēt uz Daugavpili, Liepāju, vai Valku, tāpat arī Latvijas pierobežas rajonu spēlētāji dodas spēlēt uz kaimiņvalstu tuvākajām pilsētām," paskaidroja Birne

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika izteikti dažādi varianti, kā atrisināt "spēļu" problēmu. "Esmu pret visa un visu politiku. Var slēgt legālas spēļu zāles, un tad paliks nelegālās!" paziņoja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Komisijas loceklim, deputātam Igoram Pimenovam ir cits viedoklis: "Liekas, esam nonākuši līdz augstākās pakāpes divkosībai. Mēs domāja par to, kā valstij turpināt pelnīt naudu no šī te biznesa, kas tiek veidots uz azarta, uz cilvēka tieksmes pēc vieglas uzdzīvošanās. Valstij ir jātiek skaidrībā ar primārajiem iemesliem – jāizdara tā, lai izslēgtu masveida mānijas spēlēt azartspēles iemeslus."

Summārais spēļu industrijas tirgus gada apgrozījums Latvijā sastāda aptuveni 500 miljonus eiro. Attiecīgi, valsts saņem nodokļus no licencētajiem operatoriem. Arī pašvaldības ir nodokļu saņēmēju vidū. Taču tieši pašvaldības arvien biežāk (Daugavpils, Rīga un citas) paziņo par nepieciešamību pilnībā aizliegt spēļu zāles pilsētās. Sociālās problēmas, pie kurām noved atkarība no azartspēlēm, pēc aizlieguma piekritēju domām, – alkoholisms, ģimeņu izjukšana, noziedzības izaugsme – nemaz nesedz nodokļu ienākumus.

Jānis Trēgers, kurš pārstāv Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību, atzīmēja komisijas sēdē, ka var slēgt spēļu zāli, taču Internetā aizliegumu nav. Tādēļ valsts pūliņiem ir jābūt virzītiem uz tirgus kontroli, nelegālo tiešsaistes kazino un spēļu portālu apkarošanu. Interneta tirgus Latvijā sastāda aptuveni 40 miljonus eiro, turklāt trešā daļa – tie ir nelicencētie operatori. Jā, tos katru gadu aizvien veiksmīgāk bloķē, taču to joprojām ir daudz. Savukārt, kā deputātiem sacīja Trēgers, licencētās firmas itin nemaz nav ieinteresētas, lai viņu klients kļūst par atkarīgu: "Mēs esam ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā ar klientu, tajā, lai viņš atbildīgi un saprātīgi izturas pret spēli, pret likmēm, kontrolē, kādas summas viņš var atļauties uzlikt uz likmes."

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa paziņoja deputātiem, ka patlaban turpinās darbs pie "Izložu un azartspēļu politikas" galvenajiem punktiem. Dokumentam jāreglamentē visu spēļu industrijas pušu savstarpējās attiecības un pienākumi – valsts, uzņēmējs, klients. Taču darbs pie projekta ir apgrūtināts un virzās ļoti lēniem soļiem. Katras puses pārstāvjiem ir pārāk daudz vēlmju un rekomendāciju.

91
Tagi:
azartspēles, Latvija
Pēc temata
Nospēlēsies: spēļu mānijas apkarošana Rīgā Latvijas mērogā ir nekas
Rīgā plānots slēgt visas spēļu zāles
Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

6
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

6
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus

10
(atjaunots 08:54 03.03.2021)
Epidemiologu rekomendācijas, par kuriem ministru kabineta sēdē runāja Perevoščikovs, paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti, bet klātienē darbosies tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Epidemiologi iesaka Latvijas varas iestādēm pastiprināt prasības attālinātā darba organizēšanai un ieviest papildu pasākumus kontaktu samazināšanai un pārvietošanai ārpus darba laika, sniegt iedzīvotājiem tikai vitāli nepieciešamus pakalpojumus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni. Jautājums tika apspriests valdības sēdē, vēsta Тvnet.lv.

Pagājušajā nedēļā, pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 "britu" paveids, paziņojis E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars. Pusotra mēneša laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jaunu vīrusa paveidu palielinājies no 1% līdz 8%.

Apstākļos, kad Covid-19 "britu" paveida daļa Latvijā pārsniedza kritisko 5% slieksni, nevar nedomāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica ministrs.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, lai izvairītos no trešā Covid-19 viļņa, ir jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti bet klātienē varētu darboties tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Turklāt ražošanas uzņēmumiem un organizācijām maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi.

Tāpat, pēc epidemiologu domām, kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.

Epidemiologu rekomendācijas paredz arī pasākumus, kas novērstu kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika un nodrošinātu noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Kas attiecās uz pakalpojumiem, tad jāatļauj tikai vitāli nepieciešamie, tāpat jānodrošina plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

10
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus