Spēļu automāti, foto no arhīva

Pieci tūkstoši atkarīgo no azartspēlēm: Latvija lemj, ko darīt ar kazino un loterijām

71
(atjaunots 18:20 04.03.2020)
Latvijas Saeimas komisijā apsprieda azartspēļu un loteriju politikas jautājumus, taču līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl ir tāls ceļš ejams – pusēm ir pārāk pretrunīgi viedokļi.

RĪGA, 4. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. No 1. janvāra līdz 29. februārim brīvprātīgajā azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā, ko izveidoja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, piereģistrējās 5446 Latvijas iedzīvotāji. Šādu skaitli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kur tika apspriestas spēļu industrijas problēmas, nosauca inspekcijas vadītāja Signe Birne. Tāpat viņa pastāstīja deputātiem, ka kopš pērnā gada jūnija inspekcijā darbu uzsācis štata psihologs-konsultants, kurš astoņos mēnešos no azartspēlēm atkarīgajām personām sniedza 532 konsultācijas.

Pēc Birnes sacītā, Igaunijā un Lietuvā, kur šādas datubāzes pastāv jau divus gadus, ir ziņas par 12 tūkstošiem personu. Latvijā reģistrs sāka darbu vien 2020. gada 1. janvārī. Tādēļ, prognozē Birne, līdz šī gada beigām arī Latvijā cilvēkus skaits, kas vēlēsies brīvprātīgi atteikties no spēļu zāļu apmeklēšanas, var izveidot "aptuveni tādu pašu skaitli, kā kaimiņvalstīs".

Patlaban piereģistrēties azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā cilvēks var tikai patstāvīgi, identificējot sevi Internetā, vai klātienē – uzraudzības inspekcijā. Pēc tam dati par to, ka viņš ir iekļauts datubāzē, tiek nodoti visiem spēļu zāļu īpašniekiem. Likuma ietvaros viņiem ir pienākums palūgt dokumentus katram klientam un pārbaudīt viņa iespējamo iekļaušanu reģistrā.

Signe Birne uzskata, ka reģistra aptvērums ir jāattīsta. "Visticamāk, ka likumdevējam būtu jādomā arī par iespēju ļaut Latvijas iedzīvotājiem reģistrēties Igaunijas un Lietuvas reģistros, bet kaimiņvalstu iedzīvotājiem - Latvijas reģistrā. Līdz šim jau vairākkārt esam saņēmuši ziņas, ka kaimiņvalstīs pašatteikušies spēlētāji dodas spēlēt uz Daugavpili, Liepāju, vai Valku, tāpat arī Latvijas pierobežas rajonu spēlētāji dodas spēlēt uz kaimiņvalstu tuvākajām pilsētām," paskaidroja Birne

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika izteikti dažādi varianti, kā atrisināt "spēļu" problēmu. "Esmu pret visa un visu politiku. Var slēgt legālas spēļu zāles, un tad paliks nelegālās!" paziņoja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Komisijas loceklim, deputātam Igoram Pimenovam ir cits viedoklis: "Liekas, esam nonākuši līdz augstākās pakāpes divkosībai. Mēs domāja par to, kā valstij turpināt pelnīt naudu no šī te biznesa, kas tiek veidots uz azarta, uz cilvēka tieksmes pēc vieglas uzdzīvošanās. Valstij ir jātiek skaidrībā ar primārajiem iemesliem – jāizdara tā, lai izslēgtu masveida mānijas spēlēt azartspēles iemeslus."

Summārais spēļu industrijas tirgus gada apgrozījums Latvijā sastāda aptuveni 500 miljonus eiro. Attiecīgi, valsts saņem nodokļus no licencētajiem operatoriem. Arī pašvaldības ir nodokļu saņēmēju vidū. Taču tieši pašvaldības arvien biežāk (Daugavpils, Rīga un citas) paziņo par nepieciešamību pilnībā aizliegt spēļu zāles pilsētās. Sociālās problēmas, pie kurām noved atkarība no azartspēlēm, pēc aizlieguma piekritēju domām, – alkoholisms, ģimeņu izjukšana, noziedzības izaugsme – nemaz nesedz nodokļu ienākumus.

Jānis Trēgers, kurš pārstāv Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību, atzīmēja komisijas sēdē, ka var slēgt spēļu zāli, taču Internetā aizliegumu nav. Tādēļ valsts pūliņiem ir jābūt virzītiem uz tirgus kontroli, nelegālo tiešsaistes kazino un spēļu portālu apkarošanu. Interneta tirgus Latvijā sastāda aptuveni 40 miljonus eiro, turklāt trešā daļa – tie ir nelicencētie operatori. Jā, tos katru gadu aizvien veiksmīgāk bloķē, taču to joprojām ir daudz. Savukārt, kā deputātiem sacīja Trēgers, licencētās firmas itin nemaz nav ieinteresētas, lai viņu klients kļūst par atkarīgu: "Mēs esam ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā ar klientu, tajā, lai viņš atbildīgi un saprātīgi izturas pret spēli, pret likmēm, kontrolē, kādas summas viņš var atļauties uzlikt uz likmes."

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa paziņoja deputātiem, ka patlaban turpinās darbs pie "Izložu un azartspēļu politikas" galvenajiem punktiem. Dokumentam jāreglamentē visu spēļu industrijas pušu savstarpējās attiecības un pienākumi – valsts, uzņēmējs, klients. Taču darbs pie projekta ir apgrūtināts un virzās ļoti lēniem soļiem. Katras puses pārstāvjiem ir pārāk daudz vēlmju un rekomendāciju.

71
Tagi:
azartspēles, Latvija
Pēc temata
Nospēlēsies: spēļu mānijas apkarošana Rīgā Latvijas mērogā ir nekas
Rīgā plānots slēgt visas spēļu zāles
Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

1
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

6
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

6
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus