Latvijas vecāki nosūtīja ECT 133 sūdzības pret skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā
(atjaunots 11:46 04.03.2020)
Pirmo reizi Latvijas vēsturē iedzīvotāji tik organizēti nosūtīja prasības starptautiskajai tiesai pret diskriminējošo likumu; kas notiks ar pēc termiņa sagatavotājām sūdzībām, un kādēļ LKS pārliecināta, ka ar prasību kvalitāti viss ir kārtībā.RĪGA, 4. marts – Sputnik. Latvijas Krievu savienība apkopojusi sūdzību sagatavošanas ECT pret krievvalodīgās izglītības likvidāciju kampaņas rezultātus.
Kopumā tika nosūtītas 133 individuālās sūdzības, šis ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad iedzīvotāji masveidīgi vērsušies tiesā pret diskriminējošo reformu. ECT praksē kas tāds nenotiek bieži, tādēļ tiesa izskatīs krievvalodīgo skolēnu vecāku sūdzības ātrāk, jo masveidīgums pierāda problēmas aktualitāti.
"Šajās prasībās vecāki lūdz atcelt pāreju uz latviešu valodu. Katra prasība ir individuāla, tajās nav Copy+Paste," pastāstīja Sputnik LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Katrā sūdzībā tiek aprakstīta konkrētā bērna situācija un tās problēmas, kas viņam radušās uzspiestās pārejas dēļ uz mācībām latviešu valodā. Daži dokumentu komplekti ir mērāmi desmitos, bet dažkārt arī simtos lappušu.
Ne visi gribētāji paguva laicīgi sagatavot prasības – sūdzību iesniegšanas termiņš ir seši mēneši pēc reformas stāšanās spēkā. Vairāk nekā simts vecāku pieteikumu tika saņemts pārāk vēlu, taču tās nepazudīs, bet gan tiks nosūtītas ANO Cilvēktiesību komitejai, kur nav tik stingru laika ierobežojumu.
Latvijas Krievu savienībā paskaidroja, ka vecāki tik aktīvi atsaucās uz aicinājumu iesniegt sūdzības starptautiskajā tiesā, jo izglītības reforma izstumj krievu valodu no skolām, kas pazemina krievu skolēnu zināšanu līmeni, iedragā viņu motivāciju mācīties un liek šķēršļus viņu dzimtās valodas un nacionālās identitātes saglabāšanai.
Miroslavs Mitrofanovs uzskata, ka ar tik vērienīga darba noslēgšanu ir jāapsveic tautas tiesību aizstāvis Vladimirs Buzajevs, kurš gatavoja prasības.
"Nebūs pārspīlēti sacīts, ka Vladimirs paveica varoņdarbu, iztērējot vairākus mēnešus juridiskajam pamatojumam un šīs akcijas sarīkošanai," atzīmēja LKS līdzpriekšsēdētājs.
Protams, Vladimiram Buzajevam palīdzēja desmitiem aktīvistu un paši vecāki.
"Darbs ir padarīts kvalitatīvi – patlaban pirmie prasību iesniedzēji jau ir saņēmuši vēstules no Strasbūras, kas apliecina sūdzību piereģistrēšanu. Tas runā par to, ka vismaz formālās kvalitātes līmenī tur viss ir kārtībā," secināja Miroslavs Mitrofanovs.
Viņš ir pārliecināts, ka šādu prasību plūsmu nevarēs ignorēt.
"Eiropas Padomē, EDSO un ANO mēs gaidām godīgu diskusiju par vardarbīgas asimilācijas tēmu Latvijā," atzīmēja politiķis.
Viņš piebilda, ka nedrīkst cerēt tikai uz tiesu, tādēļ masveida protesta akcijas turpināsies.
Tagi:
Publikāciju Latvijas premjera atbalstam Facebook novērtēja, ka "kara kurināšanu"
(atjaunots 11:03 08.03.2021)
Kuriozs gadījums notika sociālajā tīklā Facebook mākslīgā intelekta tulkošanas algoritma dēļ. RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Nezinu, kas notika ar Māras Zālītes ierakstu par @krisjaniskarins (neesot šobrīd pieejams), taču foto saglabājies ir 👇 pic.twitter.com/OBRzWe1Xk4
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 6, 2021
Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.
Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.
Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.
"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.
Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.
Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu
(atjaunots 08:45 08.03.2021)
Nesen Finanšu ministrija ar prieku paziņoja, ka Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas iesniegusi Eiropas Komisijā plānu par "ārkārtas naudas" sadali. Taču šīs izrādījās gadījums, kad Latvijai būtu bijis jārīkojas bez steigas.RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.
Divi miljardi visam
Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.
Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.
Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.
Ar metrobusu uz gaišo nākotni
Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.
Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.
Kas tas par plānu?
Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.
Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.