Starptautiskā lidosta Rīga

Jaunais ar koronavīrusu inficētais Igaunijā nokļuva valstī caur Latviju

32
Ar koronavīrusu inficētais cilvēks atkal Igaunijā nokļuva caur Rīgas lidostu – viņš atlidoja no Bergamo.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Igaunijas Veselības departaments apstiprināja, ka valstī reģistrēts otrais saslimšanas gadījums ar koronavīrusu (COVID-19), raksta Postimees.

Pirmais gadījums tika atklāts 27. februāra agrā rītā – saslima cilvēks, kurš ieradās Tallinā ar autobusu no Rīgas. Viņu nekavējoties ievietoja slimnīcā, šobrīd viņš ārstējas. Un arī šoreiz inficētais atlidoja uz Rīgas lidostu – viņš ieradās 29. februārī ar reisu no Bergamo, un pēc tam devās uz Igauniju caur Latviju, tiesa, šoreiz ne ar autobusu, bet ar privāto automobili.

Saslimušajam ir viegli simptomi, viņš atrodas mājās. Veselības departaments noskaidro, kas kontaktēja ar viņu, seko līdzi viņu veselības stāvoklim un iesaka atrasties mājās14 dienu laikā.

Patlaban Igaunijā ir paņemtas 100 COVID-19 proves, 98 no tām ir negatīvas.

Iepriekš kļuva zināms, ka sievieti, kuru ievietoja slimnīcā Rīgā sakarā ar koronavīrusa COVID-19 izraisīto saslimšanu, izrakstīja no slimnīcas kopā ar meitu, jo viņu atkārtoto analīžu rezultāti izrādījās negatīvi. Vienīgā paciente ar koronavīrusu Lietuvā pagaidām paliek Šauļu slimnīcā.

Vakar kļuva zināms, ka Bergamo pilsētā, Itālijas Lombardijas reģionā pieauga saslimušo skaits, kas padara iespējamu, ka tur izveidos vēl vienu "sarkano" karantīnas zonu. Patlaban Itālijas ziemeļos ir izveidotas divas šādas zonas – Lombardijā, apkārt Kodonjo pilsētiņai, kur ir izolētas 10 komūnas, un Vo pilsētā, Veneto apgabalā. Kopumā karantīnā tajās atrodas aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Pirmdien Itālijas Civilaizsardzības dienesta vadītājs Andželo Borelli paziņoja, ka inficēto skaits valstī sasniedzis 1835, 149 cilvēki ir atveseļojušies un 52 miruši.

Kopumā ar koronavīrusu inficēto skaits kontinentālajā Ķīnā ir pārsniedzis 80 tūkstošus cilvēku, miruši 2946. Inficēšanās gadījumi ārpus ĶTR robežām, saskaņā ar aktuālākajiem PVO datiem, ir 72 valstīs, inficēto skaits pārsniedzis 10 tūkstošus, miruši vairāk nekā 160 cilvēki.

32
Tagi:
Itālija, Igaunija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (682)
Pēc temata
Rozentāle: mēs esam gatavi stāties pretī koronavīrusam
NASA saskatīts koronavīrusa uzliesmojuma pozitīvais aspekts
Ziepes un kareivji: kā Lietuvā cīnās ar koronavīrusu
Latvijā reģistrēts pirmais koronavīrusa inficēšanās gadījums: detaļas
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

3
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

3
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

8
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

8
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

0
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
0
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai