Eiropas Parlaments, foto no arhīva

Koronavīruss neļāva Nilam Ušakovam sarīkot "Ēnu dienu"

26
(atjaunots 18:20 03.03.2020)
Visi pasākumi Eiropas Parlamentā ir pārcelti vismaz uz trim nedēļām koronavīrusa dēļ, taču deputāti joprojām var turpināt nākt uz darbu.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Eirodeputāts no Latvijas Nils Ušakovs bija spiests atlikt ieplānoto "Ēnu dienu" Eiropas Parlamentā – traucējis koronavīruss.

Janvāra beigās Ušakovs publicēja savā Facebook lapā vilinošu piedāvājumu 11. un 12. klašu skolēniem: pilnībā apmaksātu trīs dienu braucienu uz Briseli un iespēju kļūt par eirodeputāta "ēnu". Vakar viņš publicēja sociālajos tīklos skolēnu uzvārdus, kas tika atlasīti braucienam.

Taču tajā pašā dienā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli preses konferencē Briselē paziņoja, ka koronavīrusa izplatīšanās dēļ nolemts pastiprināt deputātu aizsardzības pasākumus un ierobežot apmeklētāju piekļuvi EP ēkai.

​"Mēs vēlamies palikt atvērti, taču ir jāveic drošības pasākumi, jānodrošina Eiropas Parlamenta darbs, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu paplašināt preventīvos pasākumus un ierobežot apmeklētāju piekļuvi EP ēkai," sacīja Sasoli.

Viņš piebilda, ka šis pasākums tiek ieviests uz trim nedēļām, tālāk tika pieņemts lēmums par tā pagarināšanu vai atcelšanu.

​"Mēs esam ierobežojuši pasākumus, kas tiek rīkoti Eiropas Parlamenta ēkā, nebūs semināru ar viesu piedalīšanos, izstāžu, citu kultūras pasākumu… Galvenais uzdevums – nodrošināt nepārtrauktu darbu," paskaidroja parlamenta priekšsēdētājs.

Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva
© Sputnik / Вера Голосова

Viņš piebilda, ka ES darbiniekus, kuri apmeklējuši riska zonas, aicināja strādāt no mājām, uzmanīgi sekot līdzi veselības stāvoklim.

​"Runājot par deputātiem, deputāta mandāts nevar tikt ierobežots, nedrīkst ierobežot deputātu ierašanos parlamentā, tādēļ mēs iztikām ar rekomendācijām," piebilda Sasoli.

Iepriekš EP darbiniekiem, kuri nesen atgriezās no Itālijas Lombardijas apgabala, kā arī no citiem Itālijas ziemeļu rajoniem, Ķīnas, Honkongas, Makao, Singapūras un Dienvidkorejas, ieteica palikt mājās un strādāt attālināti 14 dienu karantīnas periodā pat tādā gadījumā, ja saslimšanas simptomi netiek atklāti.

Tādējādi Ušakovam nācās pārnest ieplānoto ​"Ēnu dienu​" uz vēlāku laiku.

​"Ir sācies… No šodienas Eiroparlaments kā minimums uz trīs nedēļām ir slēgts visiem apmeklētājiem, visi publiskie pasākumi ir atcelti.

Uzmanību 10 ēnām, kurām bija jāierodas nākamajā nedēļā - gaidām ierobežojumu atcelšanu, biļetes samainīsim, tā kā tiksimies nedaudz vēlāk,​" uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

Piebildīsim, ka viņš nav vienīgais EP pārstāvis, kura plāniem traucējis koronavīruss – no 3. līdz 5. martam ieplānoto "Ukrainas nedēļu" Eiropas Parlamentā arī pārcēla.

26
Tagi:
Eiropas Parlaments, Ušakovs, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (815)
Pēc temata
NASA saskatīts koronavīrusa uzliesmojuma pozitīvais aspekts
Sēdiet mājās un esiet gatavi: valdība apsprieda koronavīrusu
Vairāk nekā 80 eiro par analīzi: Latvijā piedāvā veikt koronavīrusa maksas testu
Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

29
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

29
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

19
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

19
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai

Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starts

0
(atjaunots 23:47 10.04.2021)
"Nesējraķetes vadības sistēma darbojas, dzinēji darbojas normāli," dzirdams aiz kadra Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starta laikā. Tajā – trīs kosmonauti.

Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" ("Soyz MS-18") starts 9. aprīļa rītā Baikonuras kosmodromā veltīts pirmā kosmonauta Jurija Gagarina lidojuma 60. gadskārtai.

Kosmiskais kuģis "Soyz MS-18" devās uz starptautisko kosmosa staciju. Uz tā apšuves – uzraksts "J.A.Gagarin". Tas kļuva redzams pēc kuģa iziešanas korpusā. Līdz tam korpusu atmosfērā pasargā raķetes plūsmvirzis, ko rotāja Gagarina portrets un uzraksts "Gagarina gads 1961.-2021."

Jurijs Gagarins ir pirmais cilvēks, kas pabijis kosmosā. 1961. gada 12. aprīlī viņš startēja no Baikonuras kosmodroma kosmiskajā kuģī "Vostok 1" un nonāca Zemes orbītā.

Tagad kuģis, kas nosaukts par godu planētas pirmajam kosmonautam, nogādāja SKS trīs cilvēkus – Krievijas kosmonautus Oļegu Novicki un Pjotru Dubrovu, kā arī amerikāņu astronautu Marku Vandi Haju.

0
Tagi:
Krievija, kosmoss
Pēc temata
Gigantisks Jurija Gagarina portrets ezera ledū
Londonas Zinātnes muzejā tiks uzstādīts Gagarina krūšutēls
Jurijs Gagarins – pirmais cilvēks kosmosā. Kadri no arhīva
Gagarins nav paveicis neko īpašu?