Rokassprādzes, foto no arhīva

Atgriešanās Latvijā kadri: Misāni nogādās Iļģuciema cietumā

94
(atjaunots 14:01 03.03.2020)
Latvijas pilsone Kristīne Misāne, kurai draudēja 15 gadu cietumsods Dienvidāfrikas cietumā, konvojēta no Dānijas uz dzimteni.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Latvijas pilsone Kristīne Misāne otrdien, 3. martā, tika nogādāta dzimtenē.

Misāne vairāk nekā gadu pavadīja Dānijas cietumā, kur viņu turēja pēc Dienvidāfrikas prokuratūras pieprasījuma – DĀR sievieti apsūdz sava bērna nolaupīšanā, krāpšanā un dokumentu viltošanā. Pati latviete stāsta citu stāstu: viņa aizbēga no Dienvidāfrikas Republikas, glābjot sevi un bērnus no sava dzīvesbiedra vardarbībām.

DĀR varasiestādes centās panākt Kristīnes Misānes izdošanu, viņai draudēja 15 gadu cietumsods. Latvietes radi un aktīvisti pievērsa uzmanību tam, ka tiesībsargi regulāri fiksē nopietnus ieslodzīto uzturēšanas apstākļu pārkāpumus Dienvidāfrikas Republikā.

Pēc vērienīgās kampaņas, kurā piedalījās Latvijas ĀM, Saeima un prezidents, izdevās panākt Misānes izdošanu dzimtenē, lai izciestu sodu Iļģuciema sieviešu cietumā.

Kadrus no lidostas, kuros iemūžināta Misānes atgriešanās Latvijā, Twitter vietnē publicēja kanāls LTV.

Lēmumu atgriezt latvieti dzimtenē Dānijas tiesa paziņoja 24. februārī. Tas kļuva iespējams pēc tam, kad Latvijas Ģenerālprokuratūra izrakstīja Eiropas aresta orderi 18. februārī un nosūtīja pieprasījumu latvietes izdošanai dzimtenei.

94
Tagi:
Dānija, Latvija, Misāne
Pēc temata
Dānija izdos Kristīni Misāni, taču ne DĀR
Politologs par Misānes lietu: Latvijai ir jāparāda sava stāja
Tieslietu ministrija: darām visu iespējamo Misānes aizstāvībai
 COVID-19

Kāpēc, ja tik un var saslimt, izskaidro epidemiologs

11
(atjaunots 07:22 14.04.2021)
Anda Ķīvīte-Urtāne izskaidroja, kāpēc pēc iespējas ātrāk jāvakcinējas pret koronavīrusu, un pastāstīja par ierobežojumu mīkstināšanas iespēju vakcinētajiem saistībā ar jauniem pētījumiem.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Vakcinācija nevar pilnībā pasargāt no Covid-19, ir zināmi gadījumi, kad inficējās vakcinētie cilvēki un pastāv bažas, ka tie var pārnesāt vīrusu, pat ja paši neslimo. Tāpēc daži secina, ka vakcinēties ir bezjēdzīgi, bet epidemioloģiskie ierobežojumi tik un tā būs jāsaglabā uz nenoteiktu laiku. Epidemioloģe Anda Ķīvīte-Urtāne intervijā RīgaTV 24atspēkojusi šādu viedokli.

"Es nebūtu tik pesimistiska!" paziņoja Ķīvīte-Urtāne.

Viņa apliecināja, ka pēc vakcinācijas var saslimt, bet jaunākie dati rāda, ka vakcīna teju 100% pasargā no smagas saslimšanas un letāla iznākuma.

"Vakcinējies cilvēks var būt drošs, ja saslimst, tas būs vieglā formā vai bez simptomiem vispār un viņa nebūs nepieciešama stacionāra palīdzība un nebūs letāla iznākuma," norādīja epidemioloģe.

Viņa uzsvēra, ka tas attiecas uz visām vakcīnām, ieskaitot "AstraZeneca" preparātu.

Runājot par vīrusa izplatību, Ķīvīte-Urtāne apliecināja, ka vakcinācijas sākumā tiešām nebija nekādu datu par to, ka vakcīnas pasargā no tālākas vīrusa pārneses, zināms bija tikai, ka vakcīna pasarga no smagas saslimšanas. Taču jaunākie pētījumu dati pierāda, ka gan adenovīrusu vakcīnas, tādas kā "AstraZeneca", gan RNS vakcīnas, tādas kā "Pfizer", pasargā arī no SARS-CoV-2 transmisijas, proti, vakcinētā persona vairs nevar būt par vīrusa pārnesēju, uzsvēra epidemioloģe.

"Šobrīd pasaulē tiek runāts, ka tie cilvēki, kuri būs vakcinēti, viņi ir droši apkārtējiem!" atzīmēja Kivīte-Urtāne.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.

Cilvēki atteicās vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnu, jo parādījās informācija, ka tā ir saistīta ar tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Virkne ES valstu pieņēma lēmumu apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

11
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
 Pfizer

Trīspadsmit ledusskapji: Latvija varēs uzglabāt divus miljonus vakcīnas devu

14
(atjaunots 15:43 13.04.2021)
Vakcīna "Pfizer/BioNTech" ir pārvadāšanai un uzglabāšanai ļoti sarežģīts preparāts, līdz šim Latvijā to izmantoja tikai lielajās slimnīcās.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Vakcīna "Pfizer/BioNTech" jāuzglabā īpašās saldētavās apmēram -70°C temperatūrā, taču tas netraucēs tai kļūt par pamata vakcīnu Latvijā, ziņo LTV7 programma "Punkti virs i".

Tieši nepieciešamība "supersaldētavās" tika izvirzīta kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Veselības ministrijas "neformālā ekspertu grupa" novembrī nolēma pasūtīt tikai astoto daļu no Latvijai piedāvāto "BioNTech/Pfizer" devu apjoma Eiropas iepirkumu ietvaros.

Tolaik Veselības ministrija izdarīja likmi uz uzglabāšanas ziņā vienkāršāku "AstraZeneca" preparātu. Tomēr šī vakcīna tika atļauta ES tikai janvāra beigās, martā tās lietošana tika pārtraukta uz iespējamo blakusparādību izmeklēšanas laiku, bet pēc tam "AstraZeneca" paziņojusi Eiropas Komisijai, ka arī aprīlī - jūnijā neizpildīs piegādes plānu (janvārī - martā ražotājs nodrošināja tikai trešdaļu no solītā, otrajā ceturksnī piegāžu apjoms samazināsies līdz aptuveni 40%).

Turklāt Latvija, visticamāk, papildus saņems aptuveni 400 000 vakcīnas "BioNTech/ Pfizer" devu un atradīs vietu to uzglabāšanai. Kā pastāstīja Veselības ministrs Daniels Pavļuts, gada sākumā Latvijā bija 12 ledusskapji, kas spēja nodrošināt piemērotu temperatūru.

"Nosacīti runājot, miljonu "Pfizer" devu mēs varam uzglabāt sistēmas ietvaros. Tās ir lielās slimnīcas, tas ir Donoru centrs, ir arī papildu iespējas. Tolaik Latvijā mēs varējām uzglabāt divus miljonus devu. Taču mēs negrasāmies glabāt divus miljonus devu. Mēs gatavojamies ar tām vakcinēt" norādīja Pavļuts.

Viņš piebilda, ka kopš tā laika šādu ledusskapi iegādājusies, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

"Pēc atsaldēšanas "Pfizer/BioNTech" vakcīnu var uzglabāt, ja nemaldos, līdz 5 dienām parastajā medicīniskajā ledusskapī – temperatūrā no -2 līdz -8°C grādiem. Loģistikai "Pfizer/BioNTech" ir sarežģītāks preparāts, to mēs līdz šīm izmantojām pārsvarā lielākajās slimnīcās. Taču šo vakcīnu varētu arī izmantot lielajos vakcinācijas centros. Mēs redzēsim, kā tas viss notiks.

Līdz aprīļa beigām mums būs arī "Jansson", to reģistrējuši pavisam nesen, būs papildu "Pfizer/BioNTech" devas, arī "Moderna" nāk lielākos daudzumos nekā iepriekš. Un, protams, turpmāk saņemsim tāpat "AstraZeneca", ko izmantosim pēc iespējas," paziņoja Pavļuts.

Sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.

14
Tagi:
AstraZeneca, Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Dombrava analizē: politiķis aplēsis risku mirt pēc vakcīnas
EP priekšsēdētājs stāsta par domstarpībām ES vakcīnas "Sputnik V" dēļ
(1:14 / 7.26Mb / просмотров видео: 400)

Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus

0
(atjaunots 07:25 14.04.2021)
Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas.

Dienvidu kara apgabala un Melnās jūras flotes lidotāji gatavojas kopīgām mācībām. Ekipāžas jau ieradušās operatīvajos lidlaukos. Saskaņā ar scenāriju iznīcinātāji un bumbvedēji pavadīs Krievijas kuģus un pasargās tos no provokatoriem. Su-27SM, Su-30SM, Su-24M un Su-34 palaidīs raķetes un bumbas pa "pretinieka" objektiem jūrā. Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas. Skatieties, kā lidmašīnas dodas uz dislokācijas vietu.

0