Siltumelektrostacija ar tvaika turbīnām, foto no arhīva

Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus

30
(atjaunots 13:53 03.03.2020)
Trešdien ES vides ministri apspriedīs klimata mērķus un "zaļo attīstību" – Latvija pieprasa vēl vairāk samazināt izmešu skaitu.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Divpadsmit Eiropas Savienības valstis vērsušās pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu pastiprināt ES klimata mērķus attiecībā uz izmešu skaita samazināšanu līdz 2030. gadam.

Prasību parakstīja Austrija, Dānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Somija un Zviedrija. Latvijas vārdā vēstuli parakstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

"Darbībām saistība ar klimatu ir jābūt straujām. ES ir jāparāda piemērs klimata mērķu noteikšanā, jo visas pasaules valstis atjaunina savus izmešu samazināšanas mērķus. Komisijai ir jāpiedāvā pastiprināt samazināšanas mērķus 2030. gadam ne vēlāk par jūniju. To varētu saskaņot līdz nākošajai starptautiskajai klimata konferencei Glāzgovā novembrī," paziņoja Somijas vides un klimata ministre Krista Mikonena.

ES vides ministri apspriedīs klimata darbības Vides padomes sēdē 5. martā. Tikšanās laikā tiks rosināti arī "zaļās" attīstības jautājumi.

Ekoloģijas nodokļu apmērs Eiropas Savienībā variējas, tomēr visvairāk par dabas aizsardzību maksā Latvijā – ekoloģijas nodokļi sastāda 10,9% valsts nodokļu. Rūpes par apkārtējo vidi dārgi izmaksā arī Bulgārijas (9,8%), Grieķijas (9,5%), Slovēnijas (9,4%) un Horvātijas (9,3%) iedzīvotājiem. 

Iepriekš Latvijas ekonomikas ministrija pieprasīja aptuveni desmit miljardus eiro Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021.-2030. gadam. Dokuments liecina, ka klimatiski neitrālas ekonomikas panākšanai īpaša uzmanība tiks veltīta vēja un Saules enerģijai. Eiropas Savienība plāno panākt klimatisko neitralitāti – sasniegt siltumnīcas gāzu izmešu nulles līmeni līdz 2050. gadam, pilnībā atsakoties no oglēm, turklāt vairāk nekā 80% elektrības jāizstrādā uz atjaunojamo enerģijas avotu pamata.

30
Tagi:
zaļā enerģija, ekoloģija, Eiropa
Pēc temata
Eksperts: "zaļās" enerģētikas labad Latvija ierasti upurēs pensijas
Kūdras nebūs: Eiropas "zaļās" subsīdijas nogalinās Latvijas tradicionālo nozari
Latvijas iedzīvotāji samaksās par cīņu ar klimata izmaiņām
Ekonomists: Latvijai uzspiestās "zaļās" problēmas nogalina tās ekonomiku
Naudas maks. Foto no arhīva

NVA: tuvākajos mēnešos varētu pieaugt bezdarba līmenis

3
(atjaunots 10:56 22.09.2020)
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras vadītājas Evitas Simsones sacītā, rudenī un ziemā vienmēr pieaug bezdarba līmeni, savukārt sakarā ar krīzi, kas šobrīd iestājusies daudzās nozarēs, prognozēt tā apmērus vispār nav iespējams.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone intervijā pastāstīja, ka septembra vidū bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 8%, raksta Lsm.lv.

Augusta beigās bezdarba līmenis sastādīja 8,1%, salīdzinājumam sniedz datus Simsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka rudens un ziemas periodā statistiski kļūst vairāk bezdarbnieku, jo beidzas sezonālie darbi.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

"Ņemot vērā krīzes saglabāšanos tūrisma nozarē, mēs sagaidām, ka bezdarba līmenis pieaugs, un nezinām, kādu ietekmi radīs," paziņoja Simsone.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē, viszemākais joprojām ir Rīgā, savukārt "koronakrīzes" laikā tieši Latvijas galvaspilsēta kļuva par bezdarba epicentru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sastādīja 8,6%, bezdarbnieku skaits valstī sastādīja 83 500 cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā pirms gada, un par 11,3 tūkstošiem vairāk, nekā šī gada pirmajā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrā pusgada Latvijā ir bijis visaugstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās to nedaudz apsteidza Lietuva. Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bijis tāda pats kā Lietuvā, taču augstāks, nekā Igaunijā (7,1%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Eiropas Komisija iesniedza ES Padomei savus piedāvājumus par finanšu atbalsta piešķiršanu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 ES dalībvalstīm, lai saglabātu iedzīvotāju nodarbinātību un mīkstinātu koronavīrusa krīzes izraisītās negatīvās sociālekonomiskas sekas.

Vislielāko palīdzības apjomu saņems Itālija – 27,4 miljardus. Tālāk seko Spānija (21,3 miljardi), Polija (11,2 miljardi), Beļģija (7,8 miljardi). Latvijai tiks 192 miljoni, bet Lietuvai – 602 miljoni. Tāpat atbalstu plānots sniegt Bulgārijai, Čehijai, Grieķija, Horvātijai, Kiprai, Maltai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Pēc atbalstīšanas ES Padomē šī palīdzība tiks sniegta kredītu veidā ar atvieglojošiem nosacījumiem. Taču naudai ir jābūt novirzītai tieši iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanas pasākumiem, piemēram, īstermiņa darba programmām, kuras pirmām kārtām ir paredzētas pašnodarbinātajiem.

3
Tagi:
bezdarba līmenis, NVA
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
"Mēs negribam apzagt valsti": restorānu īpašnieki paskaidroja, kādēļ jāsamazina PVN
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
COVID-19

Covid-19 uzliesmojums Latvijā: diennakts laikā atklāti 34 gadījumi, 19 vienā uzņēmumā

3
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
No 34 jaunajiem Covid-19 gadījumiem, kas atklāti aizritējušajā diennaktī, 19 tika fiksēti vienā uzņēmumā, tā nosaukums netiek atklāts.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 2690 koronavīrusa testi, atklāti 34 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 24 inficētie ir citu ar Covid-19 saslimušo kontaktpersonas (tostarp 19 no tiem ir viena uzņēmuma darbinieki), astoņi inficētie atgriezās no ārzemēm (Krievija, Turcija, ASV), vēl diviem cilvēkiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, inficējušies 1560 cilvēki – 1248 izveseļojās, 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā netika stacionēts neviens ar Covid-19 inficētais. Stacionāros ārstējas 10 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar koronavīrusu izrakstīti 216 pacienti.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts jau vairāk nekā 31,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 969 tūkstoši cilvēku nomira, toties vairāk nekā 23,1 miljons izveseļojās.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka