RĪGA, 3. marts – Sputnik. Latvijas medicīna ir gatava koronavīrusa uzliesmojumam, taču iemeslu panikai pagaidām nav, paziņoja radio Baltkom ārkārtas izlaidumā Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle.

© AFP 2019 / STR

Vairāk nekā 80 eiro par analīzi: Latvijā piedāvā veikt koronavīrusa maksas testu

Vakar Latvijā tika reģistrēts pirmais koronavīrusa saslimšanas gadījums – tā ir Rīgas iedzīvotāja, kura ar bērnu ieradās ar reisu BT226 no Milānas caur Minheni Rīgā 29. februārī, plkst. 15:55. Uz lidmašīnas klāja kopumā atradās 145 pasažieri. Patlaban viņa kopā ar bērnu ārstēšanās un karantīnas nolūkos ir ievietota Infektoloģijas centrā. Pārējie viņas ģimenes locekļi atrodas mājas karantīnā.

Rozentāle uzskata, ka vārdi par "pirmo gadījumu" var arī neatbilst patiesībai – drīzāk, runa ir par pirmo atklāto gadījumu.

"Jāsaka, ka šis te pirmais gadījums, varbūt, arī nav pirmais. Jo tie ir cilvēki, kas sauca ātro palīdzību pie nelieliem saaukstēšanās simptomiem. Mediķi atbrauc un paņem uztriepi no mutes dobuma un deguna gļotādas, tā tiek atvesta uz Infektoloģijas centra Nacionālo mikrobioloģijas laboratoriju. Ja atbilde ir pozitīva, tad par to tiek paziņots pacientam un Veselības ministrijai. Pēc tam neatliekamā medicīniskā palīdzība nogādā pacientu uz slimnīcu, lai novērtētu saslimšanas smaguma pakāpi," sacīja viņa.

Taču Rozentāle atgādināja, ka koronavīruss ir daudz mazāk lipīgs, nekā, piemēram, gripa (no kuras, atgādināsim, šosezon vien Latvijā nomiruši 14 cilvēki).

"Gripas gadījumā, ja cilvēks iekāpj un nobrauc vienu pieturu, tad puse autobusa var inficēties. Savukārt koronavīrusa gadījumā ir nepieciešams attālums ne vairāk par diviem metriem, ja vīrusa avots atrodas tālāk, tad infekcija nevar izplatīties. Viens cilvēks var inficēt ne vairāk kā divus cilvēkus cieša kontakta gadījumā," sacīja Rozentāle.

Pēc viņas sacītā, vieglas Covid-19 formas nerada lielus draudus, neskatoties uz vīrusa izplatīšanās ātrumu, taču cilvēkiem riska grupā situācija var izskatīties citādāk.

"Ja pārsvarā būs vieglas formas, tad, neraugoties uz izplatību, tas nebūs liels drauds. Cilvēki, kuriem ir smagas hroniskas sirds un asinsvadu saslimšanas, kā arī tie, kam ir vāja imūnsistēma, tie, kam ir hroniskas plaušu slimības, cukura diabēts, tie, kas saņēmis ķīmijterapiju, tie, kam ir pārstādīti orgāni, ir riska zonā," atzīmēja viņa.

REUTERS/Massimo Pinca

Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti

Un visbeidzot, Rozentāle pauda pārliecību, ka Latvija ir gatava stāties pretī koronavīrusam.

"Mums Latvijā ir bijušas lielas gripas epidēmijas. Kad nedēļas laikā saslima 1500 – 2000 cilvēku. Tikai 0,3-0,5% no tiem bija nepieciešama stacionāra terapija. Jāsaka, ka reģionālās slimnīcas ir gatavas šādai notikumu gaitai. Pirmkārt, tām ir izolatori, otrkārt, tām ir infekcijas nodaļas atsevišķās ēkās. Treškārt, personālam ir individuālie aizsarglīdzekļi. Neskaitot to, mums Rīgā ir universitātes klīnikas, Austrumu slimnīca, Stradiņa slimnīca, kur var uzņemt smagi slimus, ja tas būs nepieciešams," uzsvēra Rozentāle.

Saskaņā ar PVO datiem, ar Covid-19 inficējušos skaits kontinentālajā Ķīnā pārsniedzis 80 tūkstošus cilvēku, miruši 2943, izārstējušies 47,2 tūkstoši. Inficēto skaits ārpus ĶTR robežām pārsniedzis 8,7 tūkstošus, miruši vairāk nekā 120 cilvēki. Pagājušās nedēļas beigās pa vienam koronavīrusa gadījumam tika reģistrēts Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās Latvijā bija vērojams sprādzienveidīgs pieprasījuma kāpums pārtikas iegādei internetā, un e-tirgotāji cer, ka daļa pircēju paliks uz ilgu laiku, stāsta LSM.

Covid-19 pandēmija var strauji paātrināt sabiedrības un ekonomikas digitalizācijas procesu visā pasaulē, kā tas jau notika Āzijas valstīs pēc SARS epidēmijas 2002.-2003. gadā, uzskata Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) analītiķi. Pēc viņu domām, spēja pāriet "digitālajā režīmā" ir īpaši svarīga mazo un vidējo tirgotāju izdzīvošanai – kad daļa klientu aiziet internetā, arī jums tur ir jābūt.

© REUTERS / Alec Jacobson

Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā

Viens no segmentiem, kurā pirkumu internetā pieaugums ir redzams vislabāk, ir pārtikas produktu tirdzniecība. Latvijā uz pieprasījuma lēcienu reaģējuši daudzi tirgus dalībnieki – no mazām zemnieku saimniecībām līdz cenu salīdzināšanas portālam salidzini.lv, kurā parādījusies jauna sadaļa – pārtikas produktu piegāde mājās. Piedāvājumi ir dažādi – produkti no zemnieku saimniecībām, mazajiem ražotājiem, veikaliem, fāstfūda ēdieni – vairāk nekā 60 piegādātāju.

Pilns internetā atrodamo tirgotāju saraksts pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vietnē. Sarakstā ir 384 visdažādākā profila uzņēmumi: zemnieku saimniecības, restorāni, lieli interneta veikali, kas agrāk tirgojušies galvenokārt ar tehniku, lieli un mazi ražotāji.

PVD datu bāzē redzams, ka daži ražotāji un tirgotāji sākuši darboties tiešsaistē nesen – "karantīnas sāgas" laikā. Piemēram, Latvijā lielākais piena produktu ražotājs "Food Union" savu internetveikalu pienaveikals.lv atvēra aprīlī. Tajā pašā mēnesī tirgot pārtikas produktus sāka arī lielākais internetveikals 220.lv. Nesen tīmeklī sācis darboties arī minimārketu tīkls "Top!".

Lielveikals ar piegādi mājās

Tirdzniecības tīkli, kas strādāja internetā arī pirms Covid-19, stāsta par sprādzienveidīgu kāpumu pēc epidēmijas sākuma.

Interneta veikals Rimi strādā Latvijā tikai 6 mēnešus. Piegāde ir Rīgā un apkārtnē, tas maksā dažus eiro, jaunie klienti, ja pasūtījums ir par zināmu  summu, pieejama bezmaksas piegāde. Ir arī formāts "Rimi Drive" – klients pasūta pārtikas produktus internetā un pēc trim stundām var piebraukt pie izvēlētā veikala tos saņemt, pat neizkāpjot no automašīnas.

"Mūsu pircēji – tās ir visdažādākās grupas, - saka "Rimi Latvia" e-komercijas direktors Didzis Kirstuks. – Pirmkārt, daļai pārtikas produktu iegāde internetveikalos jau kļuvusi par ieradumu, tāpat kā dažiem par tradīciju kļuvis brauciens uz tirdzniecības centru brīvdienās.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Vai alkohola tirdzniecība tiešsaistē ir jāatļauj arī pēc ārkārtējās situācijas režīma?

Īpaši tas ir pieprasīts starp jaunajām ģimenēm, kurās ir mazi bērni, tām ir svarīga piegāde mājās. Taču pircēji ir starp visām vecuma grupām, tostarp pensionāri – droši vien viņi epidēmijas laikā gribēja pasargāt sevi no cilvēku pūļiem. Iespējams, reiz pamēģinājuši, viņi paliks mūsu klienti arī nākotnē."

Pirmajās nedēļās pieprasījums bijis tik liels, ka piegādi bijis jāgaida 7-10 dienas, tāpēc daudzi klienti pauda sašutumu sociālajos tīklos. Nācās būtiski palielināt darbinieku un automašīnu skaitu. Tagad pieprasījums stabilizējies un arī piegāde normalizējusies – pasūtīto atved jau nākamajā dienā.

Internetveikals Barbora.lv, kurš ietilpst "Maxima", Latvijā darbojas vairāk nekā divus gadus. Piegāde – 25 kilometru rādiusā ap Rīgu, maksa – daži eiro. Kā arī 33 veikali, kuros klients var ierasties un paņemt internetā pasūtīto.

Vislielākais pārdošanas pieaugums, astoņas reizes pārsniedzot normālo apmēru, bijis divas nedēļas pēc 12. marta, stāsta "Barbora" pārdošanas un mārketinga vadītāja Jekaterina Pukinska. Toreiz pasūtījumi veikti ar astoņu dienu piegādes termiņu. Rezultātā martā un aprīlī apgrozījums pieaudzis par 130%, jauno klientu skaits – par 400%. Tagad pieprasījums stabilizējies, piegāde ir tajā paša dienā.

"Sākām aktīvi pieņemt darbā jaunus cilvēkus – komplektētājus un kurjerus. Sadarbojāmies arī ar aģentūrām, kuras piedāvā darbiniekus uz noteiktu laiku. Rotācija notiek bieži – vieni atnāk, citi aiziet, darbs nav viegls, vajadzīga fiziska izturība un uzmanība. Tie ir visdažādākie cilvēki – studenti, tie, kuri zaudējuši darbu sabiedriskajā ēdināšanā un apģērbu veikalos, oficianti, grāmatveži," stāsta Pukinska.

Viņa konstatēja, ka e-tirdzniecība ar pārtikas produktiem valstī pirms Covid epidēmijas attīstījās lēnāk nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

© CC0 / pixabay

Cilvēki vairs neuztraucas un iepērkas internetā

"Mēs Latvijā strādājam tikai divus gadus. Lietuvā – vairāk nekā sešus gadus. Tur arī teritoriālais pārklājums ir plašāks – mums tikai Rīga un apkārtne, bet tur – Viļņa, Kauņa un Klaipēda. Savukārt Igaunijā e-komercija ir principā vairāk attīstīta. Taču tagad mēs redzam sprādzienveidīgu izaugsmi, ļoti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi pārkvalificējušies, sākuši strādāt internet," viņa uzskata.

Tas, cik lielā mērā iedzīvotājiem iepaticies iepirkties internetā, kļūs skaidrs rudenī.

"Vasara tomēr nav īstā sezona e-komercijai pārtikas produktu jomā, cilvēki labprātāk pavada laiku svaigā gaisā, socializējas. Parasti mūsu pārdošanas sezona sākas septembrī – beidzas atvaļinājumu laiks, sāk darbu skolas, laiks kļūst sliktāks un tā tālāk – un turpinās līdz aprīlim," precizēja Pukinska.

Tomēr veikali neuzskata, ka gaidāms krass apgrozījuma kritums.

"Mēs redzam, ka daļa pircēju, kas pie mums atnākuši kopš marta, galu galā kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem. Visi nepaliks, taču daļa – noteikti. Agrāk daudzi negribēja izmēģināt, bija psiholoģiskās barjeras, bažas, ka viņiem atvedīs nepareizo tomātu, ka veikalā viņi izvēlētos labāku. Tagad uztvere mainās," piebilda Pukinska.

Tirgus tiešsaistē

Kopš 18. marta tiešsaistē darbojas "Kalnciema kvartāls", kas pārvalda divus pazīstamus tirdziņus - Āgenskalna un Kalnciema ielas tirdziņu. Pasūtīt ar piegādi var gandrīz visu, ko tirgo "dzīvajā".

Ideja par tiešsaisti radusies vēl pirms epidēmijas, saka "Kalnciema kvartāla" mārketinga direktore Una Meiberga. Sākumā tika izvirzīts mērķis 100 pasūtījumu dienā. Pirmajās trijās dienās kopā bija 100 pirkumi.

"Mūsu galvenā priekšrocība ir vietējo zemnieku produkcija, kas pie mums vienmēr tirgota," saka Meiberga. – Taču parastajos tirgos bija problēma – nav daudz zemnieku, kuri tur var stāvēt un tirgoties. Palīdz tas, ka mūsu "fiziskos" tirgus cilvēki labi zina, tāpēc uzticas vairāk, nekā ja tas būtu tikai e-veikals. Vēl viens pluss – agrāk pat mūsu pastāvīgajiem klientiem ne vienmēr bija laiks aizbraukt uz tirgu. Tagad braukt nav obligāti."

© CC0 / freestocks.org / Medications

Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas

Kad e-tirgus tikai atvēries, "Whatsapp" tematiskajā grupā uzreiz pierakstījušies tūkstoš cilvēku: "Tagad mums ir tikpat reģistrētu klientu. Vidējā pirkuma summa – apmēram 40 eiro," atklāja Meiberga.

"Parasti mēs diezgan maz saņēmām pasūtījumus tiešsaistē – bet tagad gandrīz visi pasūtījumi ir no turienes," stāsta Jānis Vaivars, kuram pieder neliela biosaimniecība "Ragāres", kas ražo tējas, ārstnieciskie augi, zaļumi, sezonas ogas – avenes, plūmes, aktinīdijas.

"Tagad pasūtījumu kļuvis nedaudz vairāk nekā pirms Covid. Taču ir arī jauni sarežģījumi. Piemēram, jaunus darbiniekus neņemam tieši tāpēc, ka ir risks "saķert" vīrusu," viņš paskaidroja.

Galvenā pārmaiņa pircēju ieradumos – visi izmanto bezskaidras naudas norēķinu. Tagad būs jāpadomā par mobilo apmaksas terminālu.