Rozentāle: mēs esam gatavi stāties pretī koronavīrusam
(atjaunots 13:37 03.03.2020)
Latvijas reģionālās slimnīcas un galvaspilsētas universitātes slimnīcas ir izgājušas pārbaudi ar gripas epidēmijām un nenobīsies no koronavīrusa.RĪGA, 3. marts – Sputnik. Latvijas medicīna ir gatava koronavīrusa uzliesmojumam, taču iemeslu panikai pagaidām nav, paziņoja radio Baltkom ārkārtas izlaidumā Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle.
Vakar Latvijā tika reģistrēts pirmais koronavīrusa saslimšanas gadījums – tā ir Rīgas iedzīvotāja, kura ar bērnu ieradās ar reisu BT226 no Milānas caur Minheni Rīgā 29. februārī, plkst. 15:55. Uz lidmašīnas klāja kopumā atradās 145 pasažieri. Patlaban viņa kopā ar bērnu ārstēšanās un karantīnas nolūkos ir ievietota Infektoloģijas centrā. Pārējie viņas ģimenes locekļi atrodas mājas karantīnā.
Rozentāle uzskata, ka vārdi par "pirmo gadījumu" var arī neatbilst patiesībai – drīzāk, runa ir par pirmo atklāto gadījumu.
"Jāsaka, ka šis te pirmais gadījums, varbūt, arī nav pirmais. Jo tie ir cilvēki, kas sauca ātro palīdzību pie nelieliem saaukstēšanās simptomiem. Mediķi atbrauc un paņem uztriepi no mutes dobuma un deguna gļotādas, tā tiek atvesta uz Infektoloģijas centra Nacionālo mikrobioloģijas laboratoriju. Ja atbilde ir pozitīva, tad par to tiek paziņots pacientam un Veselības ministrijai. Pēc tam neatliekamā medicīniskā palīdzība nogādā pacientu uz slimnīcu, lai novērtētu saslimšanas smaguma pakāpi," sacīja viņa.
Taču Rozentāle atgādināja, ka koronavīruss ir daudz mazāk lipīgs, nekā, piemēram, gripa (no kuras, atgādināsim, šosezon vien Latvijā nomiruši 14 cilvēki).
"Gripas gadījumā, ja cilvēks iekāpj un nobrauc vienu pieturu, tad puse autobusa var inficēties. Savukārt koronavīrusa gadījumā ir nepieciešams attālums ne vairāk par diviem metriem, ja vīrusa avots atrodas tālāk, tad infekcija nevar izplatīties. Viens cilvēks var inficēt ne vairāk kā divus cilvēkus cieša kontakta gadījumā," sacīja Rozentāle.
Pēc viņas sacītā, vieglas Covid-19 formas nerada lielus draudus, neskatoties uz vīrusa izplatīšanās ātrumu, taču cilvēkiem riska grupā situācija var izskatīties citādāk.
"Ja pārsvarā būs vieglas formas, tad, neraugoties uz izplatību, tas nebūs liels drauds. Cilvēki, kuriem ir smagas hroniskas sirds un asinsvadu saslimšanas, kā arī tie, kam ir vāja imūnsistēma, tie, kam ir hroniskas plaušu slimības, cukura diabēts, tie, kas saņēmis ķīmijterapiju, tie, kam ir pārstādīti orgāni, ir riska zonā," atzīmēja viņa.
REUTERS/Massimo Pinca
Un visbeidzot, Rozentāle pauda pārliecību, ka Latvija ir gatava stāties pretī koronavīrusam.
"Mums Latvijā ir bijušas lielas gripas epidēmijas. Kad nedēļas laikā saslima 1500 – 2000 cilvēku. Tikai 0,3-0,5% no tiem bija nepieciešama stacionāra terapija. Jāsaka, ka reģionālās slimnīcas ir gatavas šādai notikumu gaitai. Pirmkārt, tām ir izolatori, otrkārt, tām ir infekcijas nodaļas atsevišķās ēkās. Treškārt, personālam ir individuālie aizsarglīdzekļi. Neskaitot to, mums Rīgā ir universitātes klīnikas, Austrumu slimnīca, Stradiņa slimnīca, kur var uzņemt smagi slimus, ja tas būs nepieciešams," uzsvēra Rozentāle.
Saskaņā ar PVO datiem, ar Covid-19 inficējušos skaits kontinentālajā Ķīnā pārsniedzis 80 tūkstošus cilvēku, miruši 2943, izārstējušies 47,2 tūkstoši. Inficēto skaits ārpus ĶTR robežām pārsniedzis 8,7 tūkstošus, miruši vairāk nekā 120 cilvēki. Pagājušās nedēļas beigās pa vienam koronavīrusa gadījumam tika reģistrēts Lietuvā un Igaunijā.
Tagi:
Partijas pārgāja uz valsts finansējumu: sponsori paliek pagātnē?
(atjaunots 13:22 04.08.2020)
Lielākajām partijām šogad ziedoti vien 177 672 eiro, taču politiskie spēki papildinājuši savus maciņus no budžeta – tagad to ļauj partiju finansēšanas likums.RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.
Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.
Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).
Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.
Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.
Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.
Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.
Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.
Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.
No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.
Grīnvalds pret Burovu: deputāta kandidāts pasūdzējās KNAB par bijušo mēru
(atjaunots 13:10 04.08.2020)
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās deputāta kandidāts no "Saskaņas", bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds paziņoja, ka vērsies tiesībsargājošajās iestādēs sakarā ar bijušā Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") darbībām.RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Guntara Grīnvalda redzeslokā nonākuši vairāki ar Oļegu Burovu saistīti fakti. Pirmām kārtām viņš pievērsa uzmanību, ka tikšanās laikā ar vēlētājiem bijušais mērs periodiski valkā Girard-Perregaux pulksteni, kuru vērtība (bijušais tieslietu ministrs nepaslinkoja un pārbaudīja Internetveikalus) sastāda no 8 500 līdz 25 000 eiro. Tas ir virs tā minimuma (20 minimālās algas), virs kura pirkumam ir jābūt atspoguļotam amatpersonas nodokļu deklarācijā, taču tas nav norādīts.
Lai noskaidrotu pulksteņa izcelsmi, un pie reizes saņemtu atbildi uz jautājumu, kādēļ bijušais Rīgas mērs nepieminēja to savā deklarācijā, Grīnvalds vērsās ar attiecīgu iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Otro iesniegumu – arī KNAB – Grīnvalds uzrakstīja par to, ka automobilis BMW X5, kurš pieder bijušajam mēram, ar uzņēmuma "Rīgas nami" izrakstīto caurlaidi bieži vien stāv pašvaldības stāvvietā pie Kongresu nama. Jautājums – uz kāda pamata uzņēmumā "Rīgas nami" nestrādājošajam Oļegam Burovam kā privātpersonai tika izsniegta bezmaksas autostāvvietas atļauja pilsētas centrā, kamēr pārējiem rīdziniekiem, kuriem nav caurlaides, jāmaksā par stāvvietu 2 eiro stundā. Vai šī caurlaide nerada zaudējumus pašvaldības uzņēmuma un pilsētas budžetam kopumā?
Trešais "apsūdzību" punkts skar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Oļega Burova šīs pašvaldības iestādes valdes priekšsēdētāja amatā ieceltā Jāna Jenža darbību. Viņš, kā pastāstīja Grīnvalds, noslēdzot līgumu pats ar sevi, vairākas reizes palielinājis sev algu. Grīnvalds jau gada sākumā vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt iespējamos pārkāpumus, taču uz doto brīdi nekādas atbildes viņš nav saņēmis.
Atbildi uz Grīnvalda pārmetumiem Oļegs Burovs sniedza tajā pašā dienā, intervijā medijiem, kā arī privātajā profilā Facebook tīklā. Tā, pēc viņa sacītā, "Rīgas namu" caurlaide viņam saglabājusies kopš darba laikiem Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. "Rīgas domē pastāv iekšējās kārtības noteikumi, vismaz vēl gada sākumā pastāvēja, kuri paredz, ka visiem bijušajiem Rīgas domes priekšsēdētājiem ir iespēja lietot stāvvietu pie Rātsnama. Beidzot pildīt domes priekšsēdētāja amata pienākumus es šo iespēju lietot Rātsnama stāvvietu neizmantoju, taču pāris reizes tiešām esmu izmantojis veco "Rīgas namu" caurlaidi. Atzīstu, ka tas nav labi un korekti."
Runājot par pulksteni, Oļegs Burovs atzīmēja, ka tas viņam tika uzdāvināti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Dāvana viņam tika pasniegta par godu notikumam, kurš nekādā veidā nav saistīts ar viņa darbu pašvaldībā (kurš tieši uzdāvināja – politiķis neprecizēja). Kopš tā laika šo pulksteni viņš valkājis regulāri, un skaidrs, ka uzmanību tam politiskie oponenti ir pievērsuši tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Kāpēc tieši tagad? Iespējams, atzīmēja Burovs, ka "es, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs atcēlu Grīnvalda kungu no valdes locekļa amata AS "Rīgas Centrāltirgus", un vēlāk viņa vietā RTAB valdē iecēlu profesionāli Evu Juhņeviču". Savukārt Grīnvalds tika iecelts šajā amatā pēc Rīgas domē pārstāvēto politisko spēku lēmuma.
Grīnvalds tika atstādināts no sava amata Rīgas Tūrisma attīstības birojā 2020. gada februāra sākumā, drīz pēc tam biroju apmeklēja KNAB darbinieki, iespējams, tad, kad Grīnvalds uzrakstīja savu iesniegumu pret šo organizāciju.
Iepriekš, pērnā gada maijā, KNAB darbinieki Rīgas Tūrisma attīstības birojā aizturēja biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču, veica izmeklēšanas darbības Maksima Tolstoja kabinetā (bijušais Rīgas domes deputāts no "Saskaņas" uzreiz pēc tā izrādījās ārzemju komandējumā). Pats Grīnvalds bija klāt kratīšanas laikā birojā, taču pēc KNAB darbinieku aiziešanas palika savā darbavietā. Saskaņā ar Valsts kontroles slēdzienu, kurš tika publicēts tajās pašās dienās, laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam Rīgas pašvaldība nesaimnieciski iztērēja vairāk nekā 20 miljonus eiro, tostarp projektiem, kas saistīti ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju.
Pēc vairāku novērotāju domām, tuvākajā nākotnē var gaidīt "simetrisku atbildi". Tuvākajā laikā var tikt publicēts daudz informācijas par algām, ienākumiem, īpašumiem un citiem parasti slēptiem faktiem, kas saistīti ar deputātu kandidātiem.